Cīņa par klusumu telpās

RTU docents, sertificēts būvakustikas eksperts Andris Zabrauskis situāciju Latvijā ar skaņas izolāciju dzīvojamās ēkās raksturo kā diezgan sliktu, lai gan ir iestrādātas stingras prasības skaņas izolācijai būvnormatīvā LBN 016 – 03 «Būvakustika». «Privātmājās vairumā gadījumu normas netiek izpildītas, jo kontrole no dažādu institūciju puses ir vājāka, nekā tas ir daudzdzīvokļu mājās un arī projektētāji bieži strādā paviršāk.

Daudzdzīvokļu māju skaņas izolācija parasti ir labāka. Tur arī iedzīvotāji uz trūkumiem reaģē daudz asāk, taču tas nenozīmē, ka situācija ir ideāla. Latvijā diemžēl pārsvarā pērk kvadrātmetrus, bet ne telpu ar tās tehniskajām īpašībām un parametriem.» Tātad var gadīties, ka jūsu mājā nav izpildīti būvnormatīvi, un troksnis, kas nāk no ielas vai kaimiņiem, traucē jums dzīvot. Tad ir divas iespējas – uzlabot skaņas izolāciju pašam vai, īpaši, ja tā ir nesen celta ēka, meklēt rokā vainīgo, iesaka būvakustikas eksperts.

Balstoties uz projekta dokumentiem, var veikt atkārtotu datoraprēķinu konstrukcijām un secināt, vai vispār ir bijusi paredzēta pietiekama skaņas izolācija. Otra iespēja ir uzaicināt speciālistus no SIA «R&D Akustika» vienīgās sertificētās laboratorijas, kas uz vietas veiktu precīzus mērījumus. Tas gan maksā vairākus simtus latu, brīdina A. Zabrauskis, turklāt šie mērījumi prasa iekļūšanu pie kaimiņiem, kas var būt problemātiski. Mērījuma protokols vai sertificēta eksperta veikts aprēķins ir pietiekams pamats, lai sāktu administratīvas un juridiskas darbības, un ja parādās, ka nav izpildītas Valsts būvnormatīvu prasības, var arī tiesāties un prasīt atbildību no būvuzņēmuma, vai arī ēkas projekta izstrādātāja. Trīs Latvijā sertificētajiem ekspertiem būvakustikā nereti nākas saskarties ar šādiem gadījumiem, lai gan visbiežāk viņu padomu prasa lielu būvobjektu gadījumos.

Materiālu izvēle un lietojums

Ja vēlaties uzlabot skaņas izolāciju jūsu mājoklī saviem spēkiem, vislabāk tomēr to darīt kopā ar arhitektu vai sarežģītākos gadījumos arī būvakustikas ekspertu, kas atradīs un izstrādās piemērotāko risinājumu. «Būvmateriālu tirgotāju piedāvātie materiāli ir paredzēti dažādu konstrukciju veidošanai. Problēma ir tāda, ka nav gatavu izstrādātu elementu, kurus varētu nopirkt būvmateriālu veikalā, ar četrām skrūvēm piestiprināt un cerēt, ka būs nodrošināta skaņas izolācija. Turklāt vēl svarīgāk par materiālu izvēli ir to pareizs lietojums,» skaidro A. Zabrauskis. Lai gan ir dažas pārbaudītas vērtības, kas nostrādā. «Vienkāršākā shēma, kuru var lietot sienām un zem pārsegumiem, ir lokšņu apšuvumi. Vispirms piestiprina metāla karkasu, kādu izmanto starpsienās ar soli ne blīvāku par 600 mm. No ārpuses to apšuj ar kādu loksni, parasti ģipškartonu, var arī cementa loksnēm, kokskaidu plāksnēm atkarībā no interjera, taču jo smagākām, jo labāk. Jaunā šķirkārta, kas izveidojas starp veco konstrukciju un jauno apšuvumu, obligāti pilnībā jāaizpilda ar akmensvati. Tā ir universāla, lai gan ne vienmēr optimāla sistēma, kas palielinās skaņas izolāciju, minimums, par pieciem līdz septiņiem decibeliem, un tā jau ir dzirdama atšķirība,» skaidro būvakustikas eksperts.

Skaņas izolācijai piemērotus materiālus A. Zabrauskis iesaka izvēlēties pie lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem. Viņš stāsta, ka Latvijā tikai «Paroc», «Isover» un «Knauf» uzņēmumos ir būvakustikas jomā pietiekami kvalificēti cilvēki, tāpēc tur var cerēt arī uz konsultāciju un palīdzību materiālu un piemērotāko risinājumu izvēlē.

Lētākie ir klasiski skaņas izolācijai izmantojamie materiāli – fibobloki, ģipškartons. Dārgāki ir speciālie produkti, piemēram, «Knauf», «Aquapanel» un «Vidifloor», vai elastīgā «Isolgomma». Mazāk pazīstamos skaņas izolācijas materiālus zinās ieteikt profesionāļi, un tie tāpat kā zāles ir jālieto pēc receptes, norāda A. Zabrauskis. Tie ir piecas līdz desmitreiz dārgāki par tiem, kas ir pieejami brīvajā tirdzniecībā, un ir jālieto pārdomāti. «Neticiet brīnummateriāliem – kaut kas ļoti plāns un viegls nevar atrisināt skaņas izolācijas problēmu,» materiālu izvēlē piesardzīgiem būt aicina speciālists.

Svarīgi arī logi un durvis

No skaņas izolācijas viedokļa smagāka ēkas konstrukcija ir labāka, jo katram masas divkāršojumam atbilst skaņas izolācijas pieaugums par sešiem decibeliem, skaidro A. Zabrauskis. Ja ēka ir veidota ar masīvām sienām un pārsegumiem, var sasniegt skaņas izolāciju līdz pat 70 decibeliem. Ja tā ir vieglas konstrukcijas, karkasa shēmā veidota, tad starpsienas izolācija nepārsniedz 55 decibelus pat ideālā gadījumā. Izmantojot vieglus materiālus – fiboblokus, ģipškartonu, tie ir jākombinē ar citiem, tāpēc starpsienām, kuras veidotas no fiboblokiem, ir minētie karkasi, kas ir no vienas vai otras puses apšūti ar ģipškartonu vai citu plākšņu materiālu. Tāpat mūsdienu būvniecībā, kur ir daudzslāņu konstrukcijas, nevar iztikt bez vatēm – jebkurai šķirkārtai ir jābūt aizpildītai ar piemērotu grīdai vai sienām paredzētu vati.

Labu skaņas izolāciju telpās var panākt tikai tad, ja ir sabalansēta izolācija atsevišķiem elementiem. Latvijai tipiski, ka nereti ir laba skaņas izolācija sienām, pārsegumiem, bet ieliktas zemas izolācijas klases durvis, liecina būvakustikas eksperta pieredze. Durvju un logu skaņas izolācijas rādītājiem, kas ražotājiem jāzina, pēc iespējas mazāk jāatšķiras no apkārtējo konstrukciju izolācijas. Ja, piemēram, starpsienas izolācija ir 45 decibeli, tad durvju izolācijai arī nevajadzētu būt zemākai par kādiem 10, tas ir, 35 – 38 decibeliem.

Latvijā ir pieejamas logu stiklu paketes ar augstu izolācijas klasi. Augstvērtīgākās ir divu, retāk – trīs, stiklu paketes ar laminētiem («triplex») stikliem, kur šķirkārtā nav vairs gaiss, bet inertās gāzes. Vēl cita problēma Latvijā ir ventilācijas sistēmas. Tiklīdz atver loga ventilācijas atveri, skaņas izolācija samazinās. Tāpēc tiek uzstādīti trokšņu slāpētāji – labirinti ar absorbējošu apdari. Piespiedu ventilācijas sistēmās tiem ir jābūt gan uz nosūces, gan gaisa pieplūdes sistēmām, gaisa vadiem, bet, ja kāds tos «aizmirst», ir dzirdams liels ventilācijas troksnis.

Jāņem gan vērā, ka ar skaņas izolācijas sistēmām nav iespējams panākt pilnīgu klusumu. Un pat ja varētu, zinātniski pierādīts, ka tas cilvēkiem rada psiholoģiskas problēmas.

Uzziņa

- Latvijā pašlaik ir trīs sertificēti būvakustikas eksperti – Dzintars Lasis, Gundars Kozlovskis un Andris Zabrauskis.

- Uzņēmums «Knauf» piedāvā dažādas skaņas izolācijas sistēmas:

- ar speciālo ģipša apmetumu «Akusticputz», kas radīts griestu skaņas izolācijai, taču to var izmantot arī sienām;

- ar ģipškartona plātnēm – vietās, kur nepieciešama sevišķi augsta skaņas izolācijas pakāpe, izmantojams ģipškartons «Knauf Diamant»;

- lejamo grīdu sistēmas;

- piekārto griestu sistēmas;

- speciālās akustiskās starpsienas.

- Uzņēmums «Isover» starpsienu pildīšanai piedāvā, piemēram, minerālvati «Isover KL – 37», kas nodrošina labāku skaņas izolāciju.

- Uzņēmums piedāvā arī dažādas elastīgas starplikas starpsienu konstrukciju atdalīšanai no izlīdzinošās kārtas vai peldošo grīdu konstrukcijām (sloksnes «KH», «SK-C», «OL-A» plāksnes utt.).

- Uzņēmuma «Paroc» pārstāvis Ronalds Liepiņš iesaka šādus risinājumus.

Viena stāva līmenī uz norobežojošām sienām skaņas izolācijai var veidot konstrukciju ar skaņas izolācijas plāksnēm «Paroc UNS37» un apšūt ar ģipškartonu. Uzņēmums nākotnē plāno sākt īpašu paneļu skaņas izolācijai ražošanu. Panelis sastāvēs no akmens vates vidusdaļā un ģipškartona loksnes no abām pusēm. To varēs vienkārši pieskrūvēt pie sienas un tas uzlabos esošās sienas skaņas izolācijas indeksu vismaz par pieciem decibeliem.

Grīdām remontu stadijā var uzklāt plāno cieto akmens vates kārtu «Paroc SSB1 20 – 30 mm». Pie griestiem var veidot piekaramu konstrukciju ar akmens vates pildījumu un jaunu ģipškartona kārtu.