Neatklātā Viduseiropa - Serbija un Melnkalne

Abu valstu lepnums un bagātība ir daba – augsti, sniegoti kalni, lieli ezeri, dziļas upes, simtgadīgi meži un Vidusjūras pasakainā piekraste.

Serbija

Laivot pa upi pasaules dziļākajā kanjonā, izzināt Balkānu vēsturi un tradīcijas senos klosteros un cietokšņos, vizināties cauri kalniem pa šaursliežu dzelzceļu, nogaršot medus degvīnu un pabūt vietās, kur uzņemtas kulta režisora Emira Kusturicas filmas – to visu var pārvērst realitātē, viesojoties Serbijā.

Serbija varētu patikt ceļotājiem, kurus interesē kaut kas svaigs, neredzēts, varbūt vietām skarbs un nepieradināts. Pēdējais attiecas arī uz tūrisma infrastruktūras attīstību, kas Serbijā vēl ir sākuma stadijā. Tāpēc jārēķinās, ka viesnīcu zvaigznes var neatbilst cerībām, par apskates vietām ne vienmēr liecinās tūristu norādes, turklāt arī kempingu skaistajos kalnainajos apvidos nav tik daudz un bieži, kā gribētos. Taču, ja uz mazām infrastruktūras nepilnībām valstī, kas vēl tikai atkopjas no militāriem konfliktiem, spēj paskatīties ar humoru, tad Serbija būs brīnišķīgs, pārsteigumiem bagāts ceļojuma mērķis.

Augstu kalnos pazīstamā serbu režisora Emira Kusturicas filmas «Dzīve ir brīnišķīga» uzņemšanai atjaunota šaursliežu dzelzceļa līnija Šarganska–Osmica. Tā izvizina tūristus pa pasakainiem mežainiem kalniem cauri divdesmit diviem tuneļiem, pāri desmit tiltiem un viaduktiem. Katra pieturas vieta ir mazs civilizācijas punktiņš mežonīgajā kalnu ainavā, kur ceļotājs var izkāpt ārā, iedzert tasi kafijas. Aptuveni trīs stundas ilgais brauciens maksā 10 eiro.

Kā viena no šaursliežu dzelzceļa maršruta pieturvietām noteikti jāapskata Emira Kusturicas izveidotais ciematiņš Mokra Goras kalnā. Augstu kalnos pilnīgi no pamatiem uzcelts neliels kultūras centrs ar izstāžu zālēm, muzejiem, kino zālēm un baznīcu.

Belgrada, Serbijas galvaspilsēta, ir īpaša ar arhitektūras un dizaina miksli –austrumu piegarša un Balkāniem raksturīgās mazās mājiņas mijas ar eiropeisku izsmalcinātību un modernām stiklotām celtnēm. Belgradā redzamas kara sekas, jo daudzviet nav novāktas 1999. gada bombardēšanā sagrauto ēku drupas.

Belgradā atrodas trešā pasaulē lielākā pareizticīgo katedrāle – Sv. Savas katedrāle.

Belgradai cauri vijas daudzu Eiropas tautu likteņupe Donava, un pa to var izbraukt ar kuģīti.

Obligātais apskates objekts tiem, kas vēlas iepazīties ar valsts vēsturi, ir Kalemegdāna cietoksnis, kas atrodas Belgradas centrā.

Serbija ir ļoti bagāta ar seniem klosteriem. Apmeklēšanas vērts ir kultūras piemineklis Kruška Gora, kur sakoncentrēti sešpadsmit klosteri no 12., 13. un 14. gadsimta. Klosteros apskatāmas gadsimtu gaitā savāktās mākslas vērtības. Nezinātājam gan uzmanīgi jāskatās kartē, jo nav nekādu speciālu norāžu tūristiem.

Aktīvā tūrisma cienītājiem liels vilinājums būs Taras upe, kas vijas cauri pasaulē otram dziļākajam kanjonam. Noteikti nevajadzētu palaist garām raftinga iespējas. Laivotāji līdz kanjona apakšai tiek nogādāti ar apvidus automašīnām, tam seko vairākas stundas ilgs izbrauciens pa mežonīgo Taras upi, kas iestiepjas arī Melnkalnes teritorijā. Laivošana pa Taras upes kanjonu maksā aptuveni 50 eiro.

Aktīvā tūrisma faniem patiks pārgājieni pa kalnu takām. Tur gan līdzi jāņem kartes, jo infrastruktūra vēl nav tik attīstīta, lai pie katras takas pieliktu norādes.

Sirigojno ciems un brīvdabas muzejs ir brīnišķīga vieta, kur iepazīt nacionālāstradīcijas, arhitektūru un ēdienus. Ciems slavens ar Serbijai raksturīgajām siltajām vilnas jakām, ko adījušas vietējās sievietes.

Melnkalne

Arī Dienvidslāvijas sastāvā esot, Melnkalnē bija daudz iecienītu kūrortu, tāpēc vietējie iedzīvotāji ir pieraduši pie tūristiem vairāk nekā serbi un tūrisma serviss ir daudz attīstītāks. No otras puses, Adrijas jūra un balto, smalko smilšu pludmales būs kā saldais ēdiens tiem, kas bēg no tūristu pārpildītām vietām, jo Melnkalne izlutinātajam rietumeiropietim vēl pagaidām liekas pārāk nesasniedzama un mežonīga. Taču popularitāte ar katru gadu arvien pieaug.

Īpaši Melnkalne lepojas ar Kotoras pilsētu un līci. Tas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem Vidusjūras fjordiem. Balto smilšu jūras krastu ietver augstas klintis, radot pasakainu ainavu. Garākā no Melnkalnes pludmalēm stiepjas 20 kilometru garumā.

Nacionālais lepnums ir Svētā Stefana sala, uz kuras kādreiz atradies zvejnieku ciemats, bet tagad izveidota ekskluzīva viesnīca, ko apmeklē pasaules slavenības. «Ierindas» tūristi uz salu var doties ekskursijā.

Kotoras līcī atrodas Gospa od Škrpelas sala. To uz zemūdens klintīm ir izveidojuši paši cilvēki no akmeņiem un kuģu vrakiem.

Budva ir centrālā pilsēta Melnkalnes piekrastē. Interesanta ir Budvas vecpilsēta, kuru pēc 1979. gada zemestrīces dēvē par «jaunāko pilsētu». Pilsēta piedāvā tūristiem plašu izklaides un atpūtas programmu.

Ņegušu ciemā atrodas pasaulē augstākais mauzolejs, kas celts valdniekam un dzejniekam kņazam Ņegušam.

Nauda

Serbijas naudas vienība ir dinārs. 1 eiro ir aptuveni 84 dināri. Kopējais cenu līmenis Serbijā un Melnkalnē ir nedaudz zemāks nekā Latvijā, taču uz lielu atšķirību nevajadzētu cerēt un tūrisma pakalpojumi var būt dārgāki nekā Horvātijā.

Melnkalnē naudas vienība ir eiro.

Klimats

Vasaras Balkānu valstīs var būt ļoti karstas – līdz pat plus 50 grādiem pēc Celsija. Tāpēc piemērotākais ceļojuma laiks ir augusts, septembris, kad termometra stabiņš rāda aptuveni 25 grādus. Jo augstāk kalnos, jo vēsāks, tāpēc siltā jaka jāņem līdzi jebkurā gadījumā.

Interesanti, ka Serbijas pilsētu iedzīvotāji no karstuma paslēpjas mazās vasarnīcās – plostos, kas tiek peldināti pa upēm un ezeriem.

Noteikti jāpagaršo

Serbijā un Melnkalnē tiek audzēti augļi, it īpaši vīnogas un plūmes. Serbi daudz nodarbojas ar biškopību, tāpēc populārākais dzēriens, ar ko cienāt tūristus, ir medovačs – alkoholisks dzēriens ar medus piedevu, ko var nopirkt dažādos stiprumos. Melnkalnē noteikti jānogaršo saulē vītinātais šķiņķis bršuts, kas gatavots augstu kalnos.

Paldies par konsultāciju tūrisma firmas «Relaks Tūre» gidei Inārai Zbitkovskai.