Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atliek vien īsu brīdi papētīt uztura bagātinātāju klāstu aptiekās, lai ievērotu, ka plašā sortimentā tiek piedāvāti dažādu ražotāju glikozamīna preparāti. Lielākā daļa cilvēku zina, ka glikozamīns domāts locītavām, bet kas tas īsti ir un kā iedarbojas?
Eiropā glikozamīnu izmanto ārstniecībā kopš 1960. gada, ir uzkrāta pieredze un notikuši arī pietiekami plaši klīniski pētījumi par tā iedarbību. Savu popularitātes virsotni glikozamīna preparāti sasniedza ASV 1990. gadā, glikozamīns joprojām ir viena no populārākajām uztura bagātinātāju sastāvdaļām, kam amerikāņi gadā tērē vairāk nekā 200 miljonus dolāru.
Dabā glikozamīns vai tā atvasinājumi ir sastopami daudzos dzīvos organismos – baktēriju šūnu sieniņās, sēnēs, vēžveidīgo dzīvnieku hitīna apvalkos, haizivju, vistu un liellopu skrimšļos u.c., tas piedalās mugurkaulnieku audu veidošanā. Cilvēka organismā glikozamīns vai tā polimēri atrodami praktiski visos audos, bet visaugstākā koncentrācija ir locītavu skrimšļos. Glikozamīns ir sastāvdaļa daudziem glikozaminoglikāniem – vielām, kas veido ķermeņa saistaudus.
Glikozamīns tieši vai netieši piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Ja cilvēka vielmaiņa darbojas labi un viņš lieto pilnvērtīgu uzturu, organisms pats spēj sintezēt saistaudu sastāvdaļas, bet, palielinoties vecumam vai arī rodoties vielmaiņas traucējumiem, skrimšļa atjaunošanās vairs nav pilnīga.
Skrimšļaudu bojājumus sekmē ģenētiska nosliece, vecums, traumas, aptaukošanās, smags fizisks darbs. Vienkāršoti varētu teikt, ka locītavu virsmu ieeļļo t.s. sinoviālais šķidrums. Pēc bojājuma locītavā pasliktinās asinsapgāde un vielmaiņa, šķidruma slānītis kļūst plānāks un ūdeņaināks, organismam pašam ir grūti šo bojājumu labot. Notiek locītavas deģenerācija, kas izraisa sāpes, kaulu trauslumu, seko kustību traucējumi un attīstās artrīts.
Izšķir divas artrīta formas: reimatoīdo artrītu un osteoartrītu. Reimatoīdais artrīts ir hronisks autoimūns iekaisums, kas bojā kaulu virsmu, tie saaug kopā, sekas ir nekustīgums, pietūkums un sāpes. Osteoartrīts ir progresējoša locītavu deģenerācija, kuras gaitā locītavas zaudē gludo slīdvirsmu, kļūst raupjas, trauslas, deformētas un sāpīgas.
Glikozamīnu brīvā veidā lieto ļoti reti, jo tas gandrīz neuzsūcas organismā no kuņģa un zarnu trakta, bet visplašāk tiek izmantots glikozamīna sulfāts. Iekšķīgi lietots, glikozamīna sulfāts palīdz mazināt bojātās locītavas sāpes un iekaisumu, kā arī uzlabot kustību spēju, palēnina skrimšļa degradāciju. Pateicoties tam, ka glikozamīna sulfāta molekulas ir mazas, tās viegli uzsūcas asinīs no tievās zarnas un no asinīm pāriet sinoviālajā šķidrumā.
Glikozamīna sulfāts ir lēnas darbības līdzeklis osteoartrīta ārstēšanai. Pētījumos pierādīts, ka tas ir drošs preparāts ar labu panesamību. Atšķirībā no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, kurus parasti izmanto šādos gadījumos, glikozamīna sulfāts, arī ilgstoši lietots, neatstāj nevēlamu ietekmi uz gremošanas traktu un nierēm. Atšķirībā no pretsāpju līdzekļiem glikozamīna sulfāts arī veicina skrimšļu atjaunošanos. Vienīgi jārēķinās ar to, ka glikozamīna sulfāta iedarbība nav tūlītēja, tā jūtama tikai apmēram pēc mēneša. Osteoartrīta ārstēšanai Latvijas Reimatologu asociācija iesaka trīs mēnešus ilgu glikozamīna sulfāta kursu divas reizes gadā, dienā uzņemot 1500 mg šā preparāta. Glikozamīna sulfātu mēdz lietot arī pēc operācijām, lai sekmētu brūču dzīšanu, un vienkārši lielas fiziskas slodzes gadījumā. Katram pacientam būtu vispareizāk par to individuāli konsultēties ar savu ārstu.
Lai saudzētu locītavas
- Centieties normalizēt svaru, jo lieki kilogrami rada locītavām palielinātu slodzi.
- Nodrošiniet pietiekami daudz kustību. Locītavām draudzīgi sporta veidi ir peldēšana un riteņbraukšana, kā arī regulāras pusstundu ilgas pastaigas ik dienu. Var izpildīt dažādus vingrojumus guļus stāvoklī (braukšana ar riteni u.c.)
- Tajā pašā laikā locītavas jāuzmana no pārslodzes – nedrīkst nest smagumus, to pārvietošanai pat nelielos attālumos labāk izmantot ratiņus, somas ar ritenīšiem u.c.
- Valkājiet ērtus apavus ar mīkstām zolēm un atcerieties, ka nav ieteicams staigāt pa nelīdzenu virsmu.
- Turiet locītavas siltas, pēc iespējas izvairieties no uzturēšanās aukstumā un mitrumā.
- Ieteicams apmeklēt ūdens procedūras un masāžu. Ja nevar to atļauties, relaksējošu efektu sniedz arī silta vanna.
- Ja rodas locītavu problēmas – sāpes, kustību ierobežojums, pietūkums u.c. –, jādodas pie ārsta. Medicīna pazīst vairāk nekā 1000 dažādu locītavu slimību, un ir nepieciešamas speciālas zināšanas, lai noteiktu pareizo diagnozi un izraudzītos piemērotu ārstēšanu.