Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9051234t1h4675.jpg)
Ar jaunajiem celtniecības materiāliem tagad strādāt prot daudzi. Tā ir vienkāršāk un vieglāk, arī skats ir mūsdienīgāks. Tomēr galarezultātam nav tādas auras kā simtgadīgam saplaisājušam koka baļķim — tāds ir Valmieras rajona Kocēnu pagasta «Mazdzērvīšu» saimnieka Jāņa Ločmeļa ieskats. Uz Aismas un Jāņa Ločmeļu pirti nedēļas nogalēs pērties sabrauc tuvākie radi, draugi.
Simtgadīgo baļķu «smeķis»
Pirti Ločmeļi sākuši būvēt pirms 10 gadiem. Tā kā celtniecības materiālu izvēle un piedāvājums tolaik bija gaužām niecīgs, bet vajadzību un nepieciešamību tikpat kā jūra, Jānis, apspriežoties ar meistariem, nolēma, ka pirts būvniecībā tiks izlietoti visi materiāli, ko vien var izmantot. Vēl jo vairāk tālab, ka senajiem materiāliem ir savs vienreizējais, neatkārtojamais «smeķis». Vecie materiāli prasa rūpīgāku apstrādi. Vecajiem baļķiem mēdz būt plaisas un šķirbas, kuras grūtāk «aizmālēt», kas galarezultātu vēl vairāk sadārdzina. Bet jaunajos materiālos nevar iedvest to auru, kas ir simtgadīga ozola baļķim un kurā iemiesojies viss labais no iepriekšējo paaudžu saimniekiem. Šajā pirtī pērtuves daļa izbūvēta no senajiem baļķiem, kuri ēvelēti un noslīpēti, bet nav ne lakoti, ne krāsoti, ne kodināti, bet apstrādāti tikai ar eļļu.
Pirtī ielāgo pazemību
«Māju būvējām no jauna ar jauniem, mūsdienīgiem materiāliem, ar plašām telpām un augstiem griestiem, lai tajā visiem pietiek vietas, gaismas, plašuma. Pirts celtniecībai ir cits «funktieris» — to būvējām mīlīgu un omulīgu, ar zemiem griestiem. Pirts latviešiem nav augstiem griestiem, lai mācītos pazemību, kas prasa mazliet pieliekt galvu un kādam pateikt paldies par visu, kas dots,» spriež Jānis.
Senajās pirtīs visbiežāk bija tikai divas telpas. Mazgājās vai nu pērtuvē, vai telpā, kurā arī ģērbās. Taču pērtuvē parasti ir vismaz 70 grādu karstums, kurā mazgāties ne vienmēr un visiem ir tīkami. Turklāt daudzi pirtī vēlas tikai karstumu, kā vienīgo mitrumu pieļaujot uz akmeņiem uzmesto pirts garu. Tāpēc apvienot pērtuvi ar mazgātuvi nav lietderīgi, priekš mazgāšanās vajadzīga atsevišķa telpa. No pērtuves ieteicama atsevišķa izeja, lai ātri varētu izskriet ārā sniegā vai dīķī, turklāt netraucējot pārējos. Jāpadomā arī, lai plikajiem pēc pirts nevajadzētu brāzties garām galdiem kamīnistabā.
Ideālā variantā pirtij nepieciešamas arī relaksācijas telpas, kurās pēc pēršanās, neviena netraucēti, var mierīgi atgulties, veikt ierīvēšanās masāžas un citas organismu atjaunojošas procedūras. Labi, ja pirts ēkā ir telpa, kurā žūst un uzglabājas pirtsslotas. Ločmeļi šādas telpas iekārtojuši otrajā stāvā, kas izbūvēts un apdzīvots tikai šogad.
Flinstonu raksturmēbeles
Jānis ārzemju braucienos pāršķirstījis daudzus krāsainus un daudzsološus guļbūvju iekārtojuma katalogus. It īpaši šādas ēkas iecienītas Kanādā un Skandināvijā. Tomēr pievilcīgajos piedāvājumos «Mazdzērvīšu» saimnieks nav atradis latviešu dvēselei un dzīvesziņai tīkamo. Aismasprāt, pirtij piemērotākas ir koka mēbeles. Tāpēc pirts iekārtošanai Ločmeļi meklējuši pašmāju amatniekus, kuri no ačgārniem un citur neizmantojamiem kokmateriāliem prot izgatavot prasmīgas raksturmēbeles, kas ir unikālas un pat pie labākās gribas nav otrreiz atdarināmas. Tirdzniecības plašajā piedāvājumu klāstā Ločmeļi nav atraduši piemērotus gaismekļus, tāpēc amatnieks Flinstonu stilā darinājis pat lustras.
Jānis Ločmelis iesaka:
- ja iespējams, pirti ir vērts būvēt kā atsevišķu ēku, nevis «iespiest» kādā no dzīvojamās mājas telpām;
- amerikāņi iecienījuši tā dēvētās starta mājas, ko uzbūvē patstāvīgās dzīves sākumā. Uzlabojoties materiālajai labklājībai, drīz vien pārdod. Celtniecībā un apsaimniekošanā pieļautās kļūdas cenšas vairs neatkārtot. Latvieši uzcelto māju un iekārtoto mitekli tik viegli nemaina, tāpēc pirts vietu, izmērus, plānojumu ieteicams rūpīgi pārdomāt;
- ģimenes pirtij jāizvēlas optimālo lielumu, lai visiem pietiktu vietas gan pērtuvē, gan relaksācijas telpās, lai tās nebūtu ne par daudz, ne par maz;
- pirts ēku ieteicams veidot no divām daļām: pērtuves un telpām, kurās uzturēties pirms un pēc pēršanās;
- pirts ēkai nepieciešamas divas ieejas, viena — no pirts gala, otra — no atpūtas telpām;
- relaksācijas telpas ieteicams iekārtot ar skaistu skatu pa logu;
- āra lielo kublu nevajadzētu «apaudzēt» ar jumtu un norobežojošām ārsienām, tam jāstāv zem atvērtām debesīm, klajā laukā;
- lai kubls ilgāk kalpotu, tam būtu ērtāka ūdens notece un to būtu vieglāk kopt, ieteicams to novietot uz koka pamatnes.