Kungs un karalis (1)

"Man bija jāgatavo raksts par to, kā kaķēnu pirmoreiz ved vakcinēt, kādu barību ieteicams viņam izvēlēties un tamlīdzīgi, bet Andrim tas jāfotografē, tāpēc vajadzēja modeli – kaķu mazuli. Viņu nevajadzēja tālu meklēt, jo žurnāla redaktores Vitas Beļavnieces meinkūna šķirnes kaķene bija nesen apbērnojusies," atceras Zanda.

Apčubināts kopš pirmās dzīves dienas

"Skatoties, kā fotosesijas laikā ņemamies ar Brūsi, Vita nosmēja, ka mēs viņam varētu būt labi saimnieki. Kaut nebijām domājuši par kaķa ieviešanu mājās, nespējām pretoties Brūša piemīlībai, rotaļīgumam, skaistajam purniņam un kažociņam."

Mazais meinkūns esot bijis vienīgais, kurš izdzīvojis no piecu kaķēnu metiena. Izrādās, Brūša mammai un tēvam, kurš kaķenei atrasts ar šķirnes kaķu kluba starpniecību, bijusi pārāk tuva radniecība, tāpēc četri kaķēni piedzimuši nedzīvi. "Palicis viens, Brūsis tika īpaši apčubināts. Par viņu rūpējās gan kaķene, kas runčuku baroja līdz trīs mēnešu vecumam (tas kaķu vidē ir liels retums!), gan meinkūna vecmāmiņa, kā arī, protams, saimnieces. Tāpēc Brūsis varēja justies kā kungs un karalis. Patiesībā viņš joprojām tā jūtas. Un dibināti, jo patiešām ir personība. Turklāt – pozitīvi tendēta personība."

Divi mīluļi vienā ģimenē

Kad kaķēns ienāca Kozlovsku ģimenes mājās, viņam tika veltīta visa saimnieku uzmanība un mīlestība, jo tolaik vēl nebija dzimusi Zandas un Andra meitiņa Adele. Tāpēc gribas uzzināt, kā Brūsis reaģēja uz to, ka ģimenē uzradies vēl viens mīlulis. "Kamēr trīs dienas biju slimnīcā, kur uzturējās arī Andris, runčuks paguva izdomāt, ka mēs viņu esam pametuši. Tāpēc, atgriežoties mājās ar mazulīti, pamanījām, ka Brūsis kļuvis daudz mīlīgāks. Iepriekš viņš dzīvoja daudz savrupāk, bet tagad no mums neatstājas," par pārmaiņām kaķa uzvedībā stāsta Zanda. "Iespējams, ka Brūsis iepriekš savrupību bija izvēlējies, lai distancētos no mūsu vētrainajiem mīlestības apliecinājumiem. Mēs ar Andri diezgan viņu ņurcījām pa rokām."

Brūša saimniece piebilst, ka vīrs esot ļoti pārdomāti izturējies, lai nomāktu iespējamo kaķa greizsirdību uz Adeli. Kamēr Zanda barojusi vai guldījusi meitiņu, Andris tajā laikā pievērsies kaķim – paņēmis klēpī, paglaudījis, tādējādi norādot, ka Brūsis ģimenē ir tikpat svarīgs kā bērns.

Tagad meinkūnam ir sava taktika, kuru viņš izkopis, spēlējoties ar Adeli. "Meitiņa šobrīd ir tajā aktīvajā vecumā, kad gribas visu aptaustīt, ķert un ņurcīt, to pavadot ar skaļiem sajūsmas spiedzieniem. Brūsim tas īpaši nepatīk, taču nav arī gluži noraidoša attieksme pret iespēju parotaļāties ar bērnu. Tāpēc parasti viņš nosēžas tik tālu, lai Adele viņu redzētu, bet lai nevarētu noķert. Kad meitiņa viņam tuvojas, viņš atkāpjas kādu soli un atkal apsēžas."

Brūsis esot ļoti iecietīgs pret Adeli, kurai reizēm izdodoties ieklupt kaķim kažokā. Viņš bērnam nekad neesot uzšņācis, mēģinājis ieskrāpēt vai iekost. "Brūsis ir Kaķis ar lielo burtu," savu mīluli paslavē Zanda.

Pa korķi līdz griestiem

Ņemot mājās kaķēnu vai kucēnu, saimniekiem ir jārēķinās ar to, ka dzīvnieks pat tad, ja viņam būs iegādāti nagu asināšanai un graušanai speciāli paredzēti priekšmeti, vienalga gribēs ielaist nadziņus kādā mīkstā mēbeļu stūrī vai tapetē, pagrauzt saimnieku ādas kurpes. Protams, Brūsis nav izņēmums. "Īpaši nerātns viņš nav, cenšas ievērot mūsu noteiktās robežas, piemēram, nekāpj meitas gultiņā, taču mana datora krēsla aizmuguri gan ir kārtīgi sapluinījis. Arī telpaugiem viņam ir grūti paiet garām, tajos neielaižot zobus. Reiz Brūsis metodiski citu pēc citas nokoda visas tulpju galviņas, kuras bija saliktas vāzē uz grīdas," stāsta Andris un smaidot turpina, atceroties vēl vienu no nedarbiem, ko meinkūns pastrādājis agrā jaunībā. "Iepriekšējā dzīvoklī mums uz sienām bija korķis – ideāls materiāls, kurā kaķim ielaist nagus. To Brūsis agri saprata – bieži vien zibenīgā ātrumā uzrāpās pa sienu līdz pat griestiem. Tiesa, tik tālu ticis, baidījās kāpt zemē – laida vaļā skaļu ņaudienu, lai noceļam. Tā kā esmu gara auguma, man tas īpašas grūtības nesagādāja – pastiepu tik roku un nocēlu Brūsi."

Abi saimnieki uzsver, ka meinkūns esot labi audzināts un inteliģents kaķis. Par to liecinot viņa cieņpilnā uzvedības, gan arī tas, ka runcis respektējot cilvēku dienas režīmu, piemēram, nemodinot četros no rīta. Ja pats pamostoties, izejot apgaitā pa māju, uzkožot, padzeroties, paskatoties pa lielo balkona logu, kas notiek laukā, tad ieritinoties kādā siltā vietiņā un vēl pasnaužot. "Brūsis labprāt uzturas cilvēku sabiedrībā. Parasti viņš iekārtojas uz dīvāna malas vai sildītāja, lai varētu pārredzēt telpu un snaužot ar vienu aci vērot, kā rit mājas dzīve. Arī tad, kad pie mums ierodas viesi, viņš nemēģina paslēpties. Ir priecīgs par burziņu," savu mīluli raksturo Zanda.

Mīlas moku neskarts

Kad laika apstākļi to atļauj, Brūsim ļoti patīk gulēt uz balkona. Laiski izstiepies piesaulītē, viņš ilgi spēj vērot, kas notiek pagalmā. Ieinteresēts nolūkojas arī uz klaidonīti – kaķeni, ap kuru martā luncinās ne viens vien apkaimes kaķis, taču pats neizjūtot mīlas mokas. "Veterinārārsts teica, ka viņš esot apdalīts dzimumsfērā. Sapārojot pārāk tuvas radniecības kaķus, ir liela ģenētisko kļūdu iespējamība. Tāpēc nebija vajadzības Brūsi kastrēt, jo Dabas māte to jau bija izdarījusi," skaidro Zanda.

Kaut meikūnam esot sava mājiņa, kur varētu gulēt, viņam tā šķiet vienaldzīga. Par visjaukāko vietu gulēšanai viņš uzskata savu saimnieku gultu. Paguļ vienam kājgalī, otram, izstiepjas arī pa vidu.

Ja mīlas prieki Brūsim ir liegti, tad ēšanas baudas gan ne. Viņam pērkot kvalitatīvu Francijā ražotu profesionālo barību, ko meikūns ar lielu patiku skraukšķinot. Ik rītu viņš tiekot cienāts arī ar zilo sieru un biezpiena sieriņu Kārums, kas ir Andra iemīļots brokastu komplekts. Mazliet retāk Brūsim tiekot garneles un tuncis savā sulā. "Svaiga gaļa viņam negaršo, kaut esmu piedāvājusi ekoloģisko un laukos audzētu. Ja kaut ko tādu viņš ierauga savā traukā, ņem un aizkasa, it kā gaļa būtu vislielākā riebeklība. Patiesībā Brūsim garšo izteikti elitāras lietas, piemēram, melnās olīvas, siers – jo dārgāks, jo labāk, pipardesa."

Par dzimtas īpašo attieksmi pret mājdzīvniekiem liecina viņu rīcība Ziemassvētku vakarā. Tad zem eglītes dāvanas esot ne tikai cilvēkiem, bet arī Brūsim, Zandas vecāku sunim Čerčilam un māsas kaķim. Turklāt – no visiem ģimenes locekļiem.

***

ROTAĻĪGS UN MĪLĪGS

Meinkūni ir Amerikā izveidota kaķu šķirne, kas tā iesaukti kuplās astes dēļ, kura līdzinās jenota spalvainajam zizlim (coon angļu valodā nozīmē jenots). Starp citu, kaķu izstādē,

kurā piedalījās Brūsis, speciālisti kā īpaši skaistu novērtēja tieši viņa asti. Felinologi uzskata, ka šie murrātāji ir cēlušies no Angoras vai Eiropas īsspalvainajiem kaķiem mutācijas rezultātā, taču šķirnes līdzība saskatāma arī ar norvēģu un Sibīrijas kaķiem. Kaut meinkūni ir vieni no lielākajiem savas sugas pārstāvjiem (runču svars sasniedz

līdz septiņiem kilogramiem, kaķeņu – līdz 5 kg), tomēr viņi absolūti neizmanto šīs savas auguma priekšrocības. Ir nevis agresīvi, bet ļoti rotaļīgi un mīlīgi

*

VĪRU RUNAS. Kad Brūsis bijis pavisam mazs, viņš esot vairāk pieķēries Zandai, bet nu viņam daudz ciešāks kontakts izveidojies ar Andri. Vajag tik saimniekam iekārtoties uz ādas dīvāna, lai skatītos televizoru, un Brūsis arī ir klāt. Ieritinās Andrim klēpī un gatavs vakarēt

*

KAĶIS AR LIELO BURTU. Brūsis esot ļoti iecietīgs pret jaunāko ģimenes locekli Adeli, kurai reizēm izdodoties ieklupt kaķim kažokā. Viņš bērnam nekad neesot uzšņācis, mēģinājis ieskrāpēt vai iekost. "Brūsis ir Kaķis ar lielo burtu," savu mīluli paslavē Zanda