/nginx/o/2018/07/14/9052499t1hbf8c.jpg)
«Nebiju gaidījis, ka sezona man būs tik nenormāli smaga,» pēc 1:5 zaudējuma Pustertāles komandai skaidro Aigars Cipruss. «Kad braucu uz Itāliju un parakstīju līgumu ar «Asiago», zināju, ka jaunā komanda Itālijā allaž situsies par medaļām. Šosezon visu laiku ejam pa Itālijas A sērijas tabulas beigām. Citi klubi šogad stingri pastiprinājušies, bet «Asiago» nekā... Būtu zinājis, ij šurpu nebūtu dzinies, bet prom braukt arī nav nekādas jēgas: sadzīves apstākļi labi, viss pārējais ārpus hokeja mani apmierina. Bet komanda mums diemžēl stipri viduvēja.»
– Latvijā nebūs daudz Itālijas hokeja zinātāju. Jūs spēlējat pēc diezgan dīvainas formulas.
– Jā. A sērijā ir deviņi klubi, kas izspēlē četru apļu turnīru. Pēc tam sākas meistaraplis – pirmais četrinieks atsevišķi un atpalicēju piecnieks atsevišķi izspēlē vēl divus apļus, turklāt uz otro posmu līdzi nāk tikai puse no punktiem. A grupas pirmās divas komandas «pa taisno» tiek pusfinālā, bet trešā un ceturtā vieta spēlē ceturtdaļfinālus ar B grupas divām labākajām.
– «Asiago» laikam «playoff» nedraud un tu jau 6. martā būsi brīvs. Ko darīsi?
– Braukšu uz Latviju un spēlēšu «Latgalē». Kluba prezidents Tenis bija par mani un Tambijevu interesējies, pēc tam atsūtīja vēl kaut kādus papīrus, lai es varētu spēlēt Latvijas čempionātā, bet, cik esmu sapratis, tad tur nekas nav iznācis. Kaut arī čempionāts man beigsies pavisam drīz, līgums ir līdz 14. aprīlim. Droši vien būs tepat vien jātrenējas.
– Statistika tev tīri solīda: 32 spēlēs 24 (10+14) punkti, klubā priekšā tikai abi Itālijas izlases uzbrucēji – Parko un Pitiss.
– Tik viegli jau tie punkti kopā nelasās. Ir komandā labi spēlētāji, bet ir arī diezgan viduvēji, un nav ar ko saspēlēt. Ja būtu kāds pārītis mūsējo... Iepriekšējais treneris man lika spēlēt kopā ar jaunajiem – Kiresu un Beneti, nu mums ir jauns vadonis Džons Pakers, jācer, ka kaut kas vēl mainīsies.
– Vai Oļegs Znaroks var uz tevi cerēt arī Maskavā?
– Oļegs man ir zvanījis, norunājām, ka Rīgā satiksimies un tad...
,
– Vai tavi komandas biedri Parko un Pitiss pastāstīja, kā Itālijas izlasei nupat turnīrā Toruņā izdevies ar 5:1 sasist Ukrainas izlasi?
– Ukraiņiem jau pirmajā trešdaļā bijis daudz sodu, kādas 20 minūtes, un itālieši tad arī iemetuši trīs ripas, pēc tam vēl vieni vārti vairākumā...
– Latvijā viens otrs uzskata, ka mums Itālija hokejā jāuzvar vienmēr un visur!
– Ar tādu domāšanu Maskavā varam stipri apdedzināties. Var būt, ka Ukrainas izlase nav kritērijs, bet itāliešiem pietiek uzbrucēju, kas var dabūt ripu vārtos. Varbūt nav vairs tādu kā Orlando, kurš pirmajā čempionātā Turku iemeta mums divas ripas. Toreiz arī bijām vadībā ar 4:1, taču paspēlējām ar 4:5. Un arī pirms Turīnas olimpiādes Aostā itālieši mūs pārmācīja. Maskavā no viņiem ir jāuzmanās. Uzvarēt Zviedriju un Šveici viņi nesapņo, toties gatavojas vienai spēlei – ar Latviju. Čaļi viņiem tagad ir jaunāki, lielākā daļa – Kanādas itālieši, hokejs viņiem ir asinīs, skrien un sitas līdz pēdējam. Prēmijas par uzvarām pasaules čempionātā Itālijai ir apmēram tādas pašas kā mums, tikai visa sistēma daudz sakārtotāka. Un, ja mums dažbrīd ņem vērā arī vecos panākumus, kad komplektē izlasi, tad Itālijā tā neesot – kurš tobrīd labākā formā, tas arī brauc uz pasaules čempionātu.
– Kā Itālijas hokejā jūtas Sergejs Naumovs?
– Sergejam viss ir OK. Bolcāno viņš ir pirmais vārtsargs.
– Un tu viņu vari apspēlēt?
– [Smejas.] Divas ripas esmu iemetis.
– Sergejs ir vienā komandā ar Itālijas izlases pamatvārtsargu Hellu? Vai Hellam arī tu vari iemest?
– Es? Varu. Laikam jau Hells būs pirmais vārtsargs arī Maskavā, bet ir viņiem vēl pāris labu vārtsargu – Karpāno, Tambijeva komandā – Ruso, un var būt, ka Mišels Gulē no Amerikas dabūs arī Mucati – 38 gadi, bet savulaik bijis NHL drafta pirmajā kārtā.
– Vai, pusgadu dzīvojot Itālijā, valodu arī esi iemācījies?
– Kaut ko jau saprotu un arī šo to paprasīt varu.
– «Vienu alu»?
– Ui, ar alu te ir dīvaini: obligāti jāpiesaka, ka vajag una birra grande. Ja nepateiksi grande, tad atnesīs mazliet lielāku par 100 gramiem.
– Un kā itāļu valodā būtu «vienu kasti Užavas alus»?
– Kasti nekad vēl neesmu prasījis...
Atgādināšu, ka Latvija pasaules čempionātā Maskavā ar Itāliju spēlēs 2. maijā – pēc mačiem ar Šveici (28. aprīlī) un Zviedriju (30. aprīlī). Pērn Rīgā grupas turnīrā Itālija palika 4. vietā, zaudējot Šveicei (1:3), Zviedrijai (0:4) un Ukrainai (2:4), bet autsaideru turnīrā sasita Kazahstānu (3:2), zaudēja Dānijai (0:5) un nospēlēja neizšķirti ar Slovēniju (3:3), uz 1. divīziju aizsūtot kazahus un slovēņus.