Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/14/9055046t1h6038.jpg)
Ventspils mērs Aivars Lembergs ceturtdien Kuldīgas rajona tiesā nosauca par absurdu apsūdzības teikto, ka viņš nav pieļāvis sev nevēlamas personas iecelšanu Ventspils ostas valdē, jo pats savulaik virzījis domnieka Ojāra Grinberga (JL) iecelšanu vairākos amatos, kas arī ticis izdarīts.
«Apsūdzībā minētie personiskie motīvi nav un nevar būt, jo tādu nav,» sacīja Lembergs, liecinot krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu.
Lieta saistīta ar 2005.gada 23.februāra Ministru kabineta rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā.
Lembergs atzīmēja, ka prokurors Māris Leja ir pārkāpis Satversmi, uzrādot apsūdzību par to, ka Lembergs paudis savu viedokli un uzskatus. Šādas tiesības paredz Satversmes 99. un 100.pants, piezīmēja Lembergs.
Ventspils mērs arī norādīja, ka, 1990.gadā balsojot par Latvijas neatkarību, viņš pirmais varēja nokļūt Sibīrijā kā nodevējs, bet šajā gadījumā viņš atļāvies kritizēt Ministru kabineta neatbilstoši likumam sagatavoto rīkojumu, un par to tagad viņam tiek celta apsūdzība.
Tāpat Lembergs tiesā sacīja, ka Ministru kabineta rīkojums par Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē nebija noformēts atbilstoši likuma prasībām, līdz ar to nebija iespējams identificēt, kurš Grinbergs tiek iecelts. Ventspils domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim atbildīgais par rīkojuma izpildi ir rīkojuma otrais parakstītājs un konkrētajā gadījumā tas ir bijis bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL).
«Elementārākais, ko viņš varēja darīt, bija piezvanīt, vai arī uzrakstīt vēstuli un lūgt izpildīt rīkojumu, taču tas netika izdarīts,» sacīja Lembergs. Ventspils domes priekšsēdētājs piebilda, ka arī Grinbergs ir zinājis attiecīgo kārtību, jo viņam gan brīvostā, gan domē ir paskaidrots, ka jāraksta iesniegums domes priekšsēdētājam, taču valdības ieceltā persona to nav darījusi un tiesā liecināja, ka viņš ir iecelts amatā ar valdības rīkojumu, līdz ar to viņam nav jāmeklē «kaut kāds Lembergs».
Lembergs šodien tiesas sēdē uz ekrāna demonstrēja dažādus dokumentus un atzinumus no vairākām ministrijām, kuros norādīts, ka tas, ka brīvostas valde ir strādājusi nepilnā sastāvā, nav radījis nekādu apdraudējumu valstij.
Tāpat Lembergs sēdē demonstrēja atbildīgās par nozares attīstību, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka Guntara Mača atzinumu, ka Ventspils ostai nozīmīgu projektu realizācija Ekonomikas ministrijas pārstāvja (Grinberga) nepiedalīšanās dēļ nav tikusi apdraudēta un brīvostas valdes lēmumi ir tikuši pieņemti valsts nacionālajās interesēs.
Prokurors Leja šodien žurnālistiem sacīja, ka pagaidām negribētu komentēt Lemberga tiesas sēdē sacīto, taču viss viņa sēdē teiktais jau ir bijis dzirdēts pirmstiesas izmeklēšanā. «Šobrīd no Lemberga neesmu dzirdējis neko tādu, ka pirmstiesas izmeklēšanā nebūtu ticis apsvērts,» sacīja Leja. Viņš arī informēja, ka pirmdien, 12.martā, tiesas sēdē viņš varēs Lembergam uzdot jautājumus «un jautājumu ir daudz».
Kā ziņots, Kuldīgas rajona tiesa šodien turpina skatīt krimināllietu pret Lembergu, kurā viņš apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu. Lembergam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu «Par pašvaldībām» piešķirtās tiesības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra uzskata, ka viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nav pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem.
Norādīts arī uz Ventspils domes rīkoto «Ojāru Grinbergu konkursu». Lembergs esot izdevis rīkojumu veidot konkursa komisiju un piedalījies lēmuma pieņemšanā par konkursa rīkošanu.
Neizmantojot likumā «Par pašvaldībām» paredzētās pašvaldības priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai, Lembergs, pēc KNAB ieskatiem, ļaunprātīgi izmantojis dienesta pilnvaras, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Ojāra Grinberga - likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.
Kriminālprocesā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas Lemberga darbībās, jo 2005.gada 28.novembrī viņš Ģenerālprokuratūrai apzināti sniedzis nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).
KL 318.panta 2.daļa paredz, ka par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas, vai ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Papildus var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem.
KL 298.pants paredz, ka par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Lembergs noraida izvirzītās apsūdzības. Viņš uzskata, ka apsūdzības izvirzītas politisku motīvu dēļ.