"Arī ledusskapji kādreiz bija jauni." Saeimā kaismīgas debates par vēja parkiem (4)

Pašas iniciatīvas tālāka virzība gan atbalstīta netika. Par iniciatīvas apturēšanu balsoja 47 deputāti no "Progresīvajiem", "Jaunās vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Apvienotā saraksta" (AS). Savukārt "pret" bija 21 deputāts no "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", kā arī vairāki deputāti no AS un ZZS. Nacionālā apvienība un vēl atsevišķi deputāti no balsojuma atturējās, bet neatkarīgā deputāte Viktorija Pleškāne nebalsoja.

Deputāts Raimonds Čudars (JV) atteikšanos no vēja elektroenerģijas salīdzināja ar atteikšanos no ledusskapja lietošanas. "Arī ledusskapji kādreiz bija jauni, nepierasti produkti. Šobrīd tā ir mūsu ikdiena," sacīja Čudars.

Viņš uzsvēra, ka vēja ģenerācija ir veids, kas ir pazīstams vairākas desmitgades un tiek izmantots daudzās valstīs. Savukārt tas, ka Latvijā nav tik lielas vēja ģenerācijas jaudas, kā Igaunijā, Lietuvā vai Ziemeļvalstīs, atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu energosistēmu, apgalvoja Čudars.

"Es vēlos, kolēģi, jums atgādināt, ka Latvijā un Baltijā kopumā trūkst ģenerācijas jaudas, un tās ir jāaizpilda tuvākajā laikā. Alternatīva šo jaudu aizpildīšanai ir relatīvi maza, un šī alternatīva tik tiešām ir vēja ģenerācija," sacīja Čudars.

Savukārt deputāts Andris Kulbergs (AS) paziņoja, ka šobrīd par enerģētikas sektoru tiekot runātas daudz aplamību, un tas esot redzams arī vēja ģeneratoru jautājumā.

"Šis jautājums nebūtu dienaskārtībā, ja nebūtu vēsturiski ieviests pilnīgs haoss. Bez stratēģijas, bez skaidrības par to, kādam bija jābūt Latvijas [elektroenerģijas] portfelim, kādai jābūt Latvijas enerģētikas stratēģijai, no kā mēs gribam ražot un uz to virzīt. Tas nav tāds brīvais tirgus, kurā vienkārši visu izmest. Mēs redzam tam sekas," teica Kulbergs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā tika atļauts tīklā rezervēt jebkuram bez rezervācijas maksas. "Sekas tam ir, ka rezervācijas apjoms ir lielāks nekā vispār tīklā pieejamais apmērs," norādīja deputāts.

Kulbergs stāstīja, ka rezervācijas maksas esot mēģināts ieviest, bet jautājums netika atrisināts līdz galam. "Šobrīd tālāk doma ir vēl kādā veidā samazināt, vēl pārkārtot, hibridizēt. Bet džins jau ir izlaists no pudeles ārā," sacīja opozīcijas deputāts.

Haosu nozarē saskatījusi arī opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS). Viņa pauda pārliecību, ka iedzīvotāju neapmierinātību ar vēja parku būvniecību ir enerģētikas stratēģijas trūkuma dēļ.

"Valstij bija jārezervē nepieciešamās jaudas, vietas un pieslēgumi, kā arī jāveic centralizēts ietekmes uz vidi novērtējums, nevis jāpieļauj jaudu rezervācija bez jebkādiem kritērijiem. Tā rezultātā ir pilnīgs haoss," sacīja Matisone.

Vairāki deputāti uzsvēra, ka neiestājas pret vēja parku pilnīgu aizliegumu Latvijā, tomēr par to, cik lielā mērā vajadzētu attīstīt šo ģenerācijas veidu, vajadzētu būt diskusijai.

"Ja Latvijā ir šobrīd kāds vēja parks, tas nav jāiet tagad spridzināt vai zāģēt nost. Bet Latvijai nav jāiet uz tādu vēja parku attīstību, kāda šobrīd notiek," uzsvēra deputāts Artūrs Butāns (NA).

Viņš pauda pārliecību, ka jautājumam ir jāpieiet loģiski un no nacionālo interešu viedokļa. Viņaprāt, nacionālajās interesēs nav vēja parku būvēšana "visās malās", tai pašā laikā nacionālajās interesēs nav protestēt pret pilnīgi visu, kas saistīts ar valsts energoneatkarību.

"Un es aicinu, ka Latvija iet saprātīgu ceļu. Ja, teiksim, "Latvijas valsts meži" ar "Latvenergo" attīsta kādu vēja parku, kur ar iedzīvotājiem nav tik liela pretestība, kur tas ir kontekstā ar enerģētisko stratēģiju, lai to dara, bet nav jābūvē astoņas reizes vairāk visur klāt pie apdzīvotām vietām un vēl ārvalstniekiem. Meklējam normālu risinājumu, nevis ejam kaut kādās divās ekstrēmās un pretvalstiskās politikās," aicināja Butāns.

Ceturtdien Saeimā noraidītās iniciatīvas autore ir politiskā spēka "Suverēnās varas" valdes priekšsēdētāja Jūlija Stepaņenko. Tajā politiķe aicina atteikties no vēja elektrostaciju parku (VES) būvniecības iecerēm visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē deputāti bez plašām diskusijām apturēja minētās iniciatīvas tālāku virzību.

LETA jau ziņoja, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, uzdeva uzņēmumam pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu.

Krauze norāda, ka vēja parku izbūve valsts mežos ir jāīsteno, uzklausot sabiedrības viedokli un ņemot vērā vēja elektroenerģijas vajadzības, piebilstot, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, ko jāapsaimnieko atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm.

"Pašreiz dzirdamie viedokļi un sabiedrības neizpratne liecina, ka par valsts meža platību izsolēm jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tā kā vēja parku izbūvei ir potenciāls būtiski ietekmēt iedzīvotāju ikdienu un dzīves kvalitāti, nepieciešams caurspīdīgs un kvalitatīvs dialogs ar sabiedrību," skaidro ministrs.