Slimās slimnīcas

Veselības nozare jau daudzus gadus par prioritāti dēvēta tikai politiķu vārdos. Darbos, proti, valsts budžeta sadalē, tai tikusi procentuāli niecīga daļa, ar ko nepietiek pat mediķu cienīgam atalgojumam, kur nu vēl tādai «greznībai» kā slimnīcu remonts. Somu zinātnieki ar savas valsts finansiālu atbalstu jau pirms pāris gadiem izpētīja septiņas Rīgas slimnīcas, secinot, ka lielākā daļa telpu ir sliktā tehniskā stāvoklī un teorētiski būtu slēdzamas. Viesu aprēķini liecināja, ka ēku un telpu remontam būtu nepieciešami teju divsimt miljoni latu (gandrīz tikpat, cik valsts ir ar mieru atvēlēt Gaismas pils celtniecībai). Visticamāk, ka pa šiem gadiem ekspluatācijas un inflācijas rezultātā šī summa varētu būt teju divkāršojusies.

Teorētiski slimnīcas jāslēdz

Pētījuma ietvaros somi aplūkoja P. Stradiņa, «Gaiļezera», Rīgas 1. slimnīcu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Valsts Onkoloģijas centru, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, kā arī bērnu ārstniecības iestādi «Gaiļezers». Secinājums: lielākajai daļai telpu steidzami vajadzīga rekonstrukcija, pretējā gadījumā tās jāslēdz. Vissliktākā situācija toreiz tika konstatēta Rīgas 1. slimnīcā, kur puslīdz apmierinošā stāvoklī esot tikai 8% ārstniecības telpu. Ziemeļvalsts eksperti norādīja, ka pārāk mazās palātas apgrūtina pacientu atveseļošanos, bet lielais neatliekamās palīdzības apjoms liedz tās sniedzējiem turpināt darbu esošajās telpās. Vairākās galvaspilsētas slimnīcās, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā, dažas ēkas atjaunot neesot jēgas, jo to stāvoklis vērtējams kā pārāk slikts.

Veselības ministrija toreiz klāstīja, ka pētījums kalpos diskusijām sabiedrībā par ārstniecības iestāžu turpmāku attīstību. Vienīgais, kas šo gandrīz trīs gadu laikā mainījies, ir veselības ministri. Valsts finansiālu atbalstu tehniskā stāvokļa uzlabošanai slimnīcas pagaidām nav sagaidījušas. Brūkošākos stūrus tās stutē galvenokārt par Eiropas Savienības struktūrfondu un atsevišķu sponsoru saziedotajiem līdzekļiem. No Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētajiem 15 projektiem realizēti jau 11, tostarp Valmieras slimnīcā rekonstruēta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa, akūto operāciju zāle un iegādātas nepieciešamās medicīniskās iekārtas. Darbi vēl turpinās Ventspils un Liepājas slimnīcā, Saldus medicīnas centrā un klīniskajā slimnīcā «Gaiļezers».

,

Atklājot Valmierā rekonstruētās telpas, toreizējais veselības ministrs Gundars Bērziņš atzina, ka pacientu atveseļošanās nereti ir atkarīga no vides, kādā tā notiek. Savukārt ārstiem sakārtotas un modernas darba vietas ir papildu stimuls ikdienas darbā. Ja tā, tad jābrīnās, kā vispār liela daļa pacientu atlabuši un mediķi joprojām strādā, jo ārstēšanās un darba apstākļi daudzviet ir nožēlojami. Kāda divu bērnu māte vēstulē RB šausminājās par apstākļiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 14 nodaļā: «Palāta bija drausmīgā stāvoklī. Dzelzs gultas čīkst un kustas. Visu laiku jāuzmana bērna gulta, lai tā neapgāžas. Lai varētu nomazgāties, bija vanna koridorā, kas nav izolēts, pat bez aizkariem. Paldies Dievam, ka ārsti un medmāsas bija ļoti labas. Tiesa, lai pasauktu medmāsu, bija jāiet uz otru telpu, kur guļ citi pacienti, un jāzvana pa telefonu. Nekad nesapratīšu valdību: kaut kādai koncertzālei naudu piešķir, bet mūsu Latvijas nākotnei – bērniem un viņu veselībai – neko...»

Sabiedrības problēmu spogulis

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis ie­stādes tehnisko stāvokli kopumā vērtē kā normālu, uzsverot, ka īpaši pēdējo gadu laikā ir paveikts ļoti daudz: rekonstruēta neatliekamās palīdzības nodaļa un konsultatīvā poliklīnika Torņakalnā, izremontētas vairākas nodaļas, iegādātas nozīmīgas medicīnas iekārtas utt. «Neapšaubāmi ļoti daudzās telpās kosmētiskais un dažviet arī tehniskais stāvoklis neatbilst mūsdienu priekšstatiem par modernu ārstniecības iestādi, par tādu vidi, ko varētu raksturot kā pacientiem un darbiniekiem draudzīgu. Taču slimnīca nav «atrauta» no sabiedrības. Drīzāk tā ir sabiedrības problēmu spogulis. Slimnīca spilgti atspoguļo valsts attieksmi – iepriekšējos periodos bērnu slimnīcu neuzskatīja par prioritāri remontējamu objektu un atstāja to pašas slimnīcas saspringtā budžeta rocības ietvaros. Esam pateicīgi ziedotājiem, kuru līdzekļi ļāva sakārtot vismaz atsevišķu nodaļu telpas. Renovācija nepieciešama daudzās nodaļās. Dažviet tā veikta pirms astoņiem, desmit gadiem. Citviet remonta darbi notikuši jau sen aizmirstos laikos. Dažas sistēmas, piemēram, aktīvās vēdināšanas sistēma, nav strādājušas kopš ēku nodošanas ekspluatācijā. Slikts kosmētiskais stāvoklis ir tām nodaļām, kuras nevarējām uzskatīt par prioritātēm, domājot visupirms par tām nodaļām, kurās bērniem jāārstējas ilgi vai kurās nepieciešami kādi īpaši vides nosacījumi,» norāda Dz. Mozgis.

Glābj ziedojumi

Valsts finansiālu atbalstu bērnu ārstniecības iestāde jutusi no 1996. līdz 1999. gadam. Tolaik īstenota katlumājas būvniecība, siltumtrašu rekonstrukcija, intensīvās terapijas nodaļas un neonatoloģijas centra telpu rekonstrukcija. Arī citi mazāki projekti finansēti no valsts investīciju programmas līdzekļiem. Pēc tam, spītējot simtiem sarakstītu, iesniegtu, precizētu, uzlabotu un pārrakstītu projektu, investīcijas strauji apsīkušas. Traumpunkta remontu, trīs ķirurģijas nodaļu, plaušu un alerģisko slimību nodaļu, kā arī bibliotēku izdevies labiekārtot, tikai pateicoties ziedojumu akcijām. Šogad ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un daļēju valsts līdzfinansējumu plānota logu nomaiņa, ventilācijas sistēmas uzlabošana un jumtu seguma pilnveidošana. Par vairāk nekā 18 miljoniem latu valsts galvota aizdevuma slimnīcā tiks būvēts daudzprofilu korpuss ar operāciju un diagnostikas blokiem, intensīvās terapijas un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām u.c. Celtniecības darbi jau uzsākti divās nodaļās Torņakalna novietnē. Plānots rekonstruēt arī neatliekamās palīdzības un psihiatrijas nodaļas telpas «Gaiļezerā».

«Veselības nozares budžets līdz 2005. gadam, manuprāt, būtu drīzāk dēvējams par pabalstu sabiedrības tolerancei, no vienas puses, un ārstniecības personu godaprātam un entuziasmam, no otras puses. Plašsaziņas līdzekļu daudzinātais jēdziens?– krīze veselības aprūpē – ieviests bez mazākā pārspīlējuma. Tā tiešām ir krīze, jo sabiedrības tolerance vairs nav iepriekšējā, bet ārstniecības personu entuziasms ir izdedzis,» secina Dz. Mozgis.

,

Līdzīgas problēmas un bēdīgs tehniskais stāvoklis ir gandrīz visās Latvijas slimnīcās. Turklāt – jo ēka vecāka, jo situācija traģiskāka. Ņemot vērā, ka daudzas slimnīcas celtas 19., 20. gadsimtā, to tehnisko stāvokli viegli apjaust... Jaunākā no ārstniecības iestādēm ir 1987. gadā celtā Kuldīgas slimnīca. «Un arī tā jau mūsdienu prasības tā knapi, knapi izpilda,» atzīst Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. Viņaprāt, problēma meklējama citur: valsts nosaka dažādus normatīvos aktus, kuru izpildei nav finansējuma. «Ir paredzēti kaut vai dažādi ugunsdrošības noteikumi, bet nav jau naudas, par ko tos ievērot. Tur ir tā lielākā problēma. Ja vienā brīdī visas kontrolējošas institūcijas sāktu šīs prasības kontrolēt, tad 70–80% slimnīcu Latvijā būtu jāslēdz. Arī elektrības drošības, radioaktīvo vielu glabāšanas noteikumi un tā tālāk – tos izdod, bet neparedz absolūti nekādu finansējumu. Katra slimnīca cīnās, kā nu var. Prasības tiek pielāgotas mūsdienu normām, bet ēkas paliek vecās, kur grūti tās pielāgot. Par šīm problēmām runāts gadiem ilgi un ar visiem ministriem. Vienmēr ir atbilde: naudas ir tik, cik ir. Tikai kad kaut kur notiek kāda nelaime, tad problēmas tiek aktualizētas,» atklāj Kalējs.

Viņš atgādina, ka jau daudzus gadus slimnīcu galvenā prioritāte ir mediķu atalgojums. Darba samaksai paredzētā nauda, kas ir aptuveni 70 līdz 80% no iestādes kopējā budžeta, ir vienīgais finanšu avots, no kā teorētiski varētu atlicināt naudu remontam. Bet pašreizējā atalgojuma apstākļos tas ir vairāk nekā nereāli. «Kārtējo reizi jācer, ka jaunais ministrs, secinājis par slimnīcu briesmīgo stāvokli, kaut ko mainīs. Pašreizējais valsts finansējums veselības aprūpes nozarei – knapi 3,5% no kopējā budžeta – ir zemākais Eiropas valstīs,» norāda Kalējs.

Tālu no vēlamā

Jaunais veselības ministrs Vinets Veldre pēc iepazīšanās ar daļu no Latvijas ārstniecības iestādēm secinājis, ka to tehniskais stāvoklis vērtējams kā vidējs. «Slimnīcas ir mēģinājušas remontus un renovācijas veikt pakāpeniski, izvirzot prioritārās nodaļas. Bet pārējie bloki ir tālu no vēlamā stāvokļa, kādā vajadzētu ārstēties pacientiem,» ministra viedokli klāsta Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole. Veldre veselības ministra amatā bijis vēl pārāk īsu laiku, lai prognozētu, cik ilgā laikā Latvija var cerēt iegūt modernas, labi aprīkotas un izremontētas slimnīcas.

Pacienti ārstējoties dabū elektrotraumas

Sūdzības par apstākļiem slimnīcās nereti saņem arī Latvijas Pacientu tiesību birojs. Tā direktore Liene Šulce stāsta, ka pacienti sūdzējušies par novecojušu vai neesošu aprīkojumu, medikamentu trūkumu, sanitāro un higiēnas normu neievērošanu. Piemēram, slimnieki, kas diezgan ilgi ārstējušies stacionāri, ievērojuši, ka gultas veļa tiekot mainīta pārāk reti. Bijušas sūdzības arī par nolietotas aparatūras radītām elektrotraumām procedūru laikā.