No Vidzemes zeltenes līdz Miss Bjust un tālāk. 2 daļa
20. sērija. Alternatīvie konkursi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gandrīz vienlaikus ar pirmajiem skaistumkonkursiem startēja arī pasākumi, kuru mērķis bija noskaidrot vistautiskākās, prasmīgākās, saimnieciskākās, čaklākās un visādi citādi labākās daiļavas. Tā 1988. gadā Aizkrauklē (tolaik gan pilsēta vēl saucās Stučka) norisinājās konkurss Vidzemes Zeltene. Interesanti, ka tā režisors bija vēlākais rietumu popkultūras izplatītājs Latvijā dīdžejs Uģis Polis, kurš savus apsvērumus toreiz izklāstīja šādi: «Gribējās, lai Zeltene būtu ar simbolisku nozīmi, kura ar savu dalību turpmākajos kultūrnozīmīgajos pasākumos iemiesotu mūsu tautas būtību.»
Uz Zeltenes titulu pretendēja 40 meitenes, no kurām deviņas piedalījās finālā, rādot savu prasmi ēdiena gatavošanā, kaklasaites sasiešanā, rokdarbos un dārzkopībā. Uzvarēja madoniete Iluta Kunce, balvā saņemot Vidzemes novada tautas tērpu. Jāteic, ka vispārējā patriotisma gaisotnē tolaik tautastērpi bija viena no populārākajām balvām.
Deviņdesmito gadu sākumā reģionālo skaistumkonkursu mode jau sāka iet mazumā: tā 1992. gada skaistumkonkursā Mis Zemgale pieteicās vairs tikai piecas dalībnieces un visas no vienas pilsētas – Jelgavas. Par uzvarētāju tika pasludināta Iveta Nereta, kurai, lai tiktu pie titula, nācās krietni palauzīt galvu, jo konkursa uzdevumi bija āķīgi: pretendentēm jāuzmin, kādas izrādes fragmentu spēlē studentu teātris, asprātīgi jāatbild uz «nerātniem jautājumiem», jānokomplektē Zemgales novada tautastērps un jāatpazīst zāļu tējas. Savus konkursu reižu pa reizei sarīkoja arī dažādas skolas un uzņēmumi, taču nu jau tie noritēja bez atspoguļošanas valsts mērogā un nepiederošu personu liekas uzmanības.
1989. gadā tika sarīkots arī kāds pavisam interesants patriotiskais konkurss ar nosaukumu Sieviete – Latvija. Tā bija tautas aptauja par to, kura daiļā dzimuma pārstāve pēdējā laikā ir paveikusi kaut ko paliekošu, bez kā aizvadītais gads nebūtu iedomājams. Ņemot vērā, ka pilnā sparā ritēja dziesmotā revolūcija, tad visai loģiski, ka aptaujas priekšgalā ierindojās tādas sabiedriskās aktīvistes un radošās inteliģences pārstāves kā dzejniece Māra Zālīte, gleznotāja Džemma Skulme, rakstniece Marina Kosteņecka, televīzijas žurnāliste Brigita Zeltkalne un viena no LTF līderēm Sandra Kalniete. Uzvarēja M. Zālīte, savukārt S. Kalniete visu šo pasākumu dažus gadus vēlāk aprakstīja šādi «Šodien man ir kauns, ka ar tādu pacilātību piedalījos šajā konkursā, bet tolaik vēl šādi pasākumi bija kaut kas jauns, un retais aizdomājās līdz to divdomīgajai būtībai. Tobrīd likās, ka tas ir viens no nepieciešamajiem ķieģelīšiem, lai paceltos tuvāk sapņu Rietumiem. Kā mēs varējām zināt, ka pasaule jau ir aizgājusi tālāk un sievietes vairāk nodarbina līdztiesības jautājumi nekā oficiālie skaistuma sertifikāti.«
Dažādi alternatīvie konkursi – gan pašu izgudroti, gan aizgūti – rodas un izzūd arī nākamajos gados. 1991. gada beigās Latvijā pirmoreiz kronē arī no Skandināvijas aizgūtā gaismas nesējas Lūcijas nosaukuma ieguvēju – par to kļūst Ilze Purviņa, vēlāk pazīstama kā TV diktore Ilze Dobele (starp citu, par TV diktori vēlāk kļūst arī Mis Latvija – 94 Daina Tobija – tobrīd jau Daina Lipiniece); 1993. gadā tiek sumināti konkursa Zemes meita, zemes dēls laureāti – šajā konkursā ir jau pat veiklības braukšana ar traktoru, un uzvarētāji ir Smiltenes lauksaimniecības tehnikuma audzēkne Alita Dukule un Ervīns Jonass no Priekuļu Jaunmuižas lauksaimniecības skolas; tāpat 1993. gadā parādās arī mazo meiteņu skaistumkonkurss Mini Miss, ko organizē Jurim Milleram (tolaik vel pazīstamam kā Juris Širiņš) piederošā tāda paša nosaukuma aģentūra, un par pirmo mazo skaistumkaralieni kļūst Anna Krauja no Lielvārdes; visbeidzot, vēl divus gadus vēlāk pienāk kārta arī pirmajam precēto sieviešu skaistumkonkursam – tā finālā jau ir tādu atpazīstamu ļaužu kundzes kā Letīcija Pone, Aija Krištopane un Ieva Bondare.
Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.
Turpmāk vēl...