Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Diagnostika, kas brīdina par problēmām, pirms tās izpaužas

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Ķīniešu medicīna mūsu sabiedrībā jau sen vairs nav eksotika. Varbūt daži vēl iedomājas, ka te ir darīšana ar noslēpumainiem Austrumu brīnumiem, toties arvien biežāk par šo nozari ieinteresējas cilvēki, kuri rūpējas par savu veselību un vēlas laikus kaut ko darīt slimību profilaksei,» stāsta klīnikas Ķīniešu medicīna akupunktūras ārsts Marks Oļeiņiks.

Viņš savā darbā izmanto Folla–Nakatani diagnostiku un atzīst, ka tā ne vien sniedz informāciju ārstam, bet ļauj arī pacientam pašam līdzdarboties diagnostikas gaitā, lai izprastu saņemtos datus.

Senas zināšanas un mūsdienu tehnika

Pagājušā gadsimta 50. gadu vidū divi zinātnieki – vācietis R. Folls un japānis J. Nakatani – atklāja jaunu metodi, ar kuras palīdzību var izmeklēt akupunktūras punktus. «Akupunktūras punkti tiek izmantoti jau vairākus gadu tūkstošus. Ir labi zināms, kur tie atrodas, ir pazīstamas dažādas šo punktu kombinācijas, ko izmanto ārstēšanā, tomēr šos punktus neviens nav redzējis,» saka M. Oļeiņiks. «Dažādās shēmās šos punktus attēlo uz ādas, bet patiesībā tie neatrodas tieši uz ādas. Attēlos mēs redzam tikai punkta projekciju uz ādas, bet pats akupunktūras punkts atrodas krietni dziļāk. Tāpēc, ievadot akupunktūras adatas, ir ne vien jāatrod šī projekcija uz ādas, bet arī jāizvēlas pareizais dziļums. Folls un Nakatani izvirzīja hipotēzi, ka akupunktūras punktos, ko izmanto ķīniešu medicīna, elektriskie parametri varētu atšķirties no apkārtējiem audiem. Viņiem bija taisnība. Patiešām, šajos punktos potenciālu starpība izrādījās citāda nekā apkārtējos audos. Tika konstruēts aparāts, kura rādījumi atspoguļojās uz skalas ar bultiņu un ļāva izdarīt secinājumus par to, kāds ir stāvoklis dažādos orgānos un orgānu sistēmās.» Tagad diagnostika ir datorizēta.

Redzams, kā organisms strādā

«To, kas atspoguļojas uz skalas, var nosaukt par enerģijas līmeni, funkcijas līmeni, aktivitātes līmeni, spēka līmeni, kāds ir noteiktajā punktā, kur mēs veicam mērījumu,» skaidro M. Oļeiņiks. «Vispirms nosakām organisma vielmaiņas un enerģijas līmeņa vispārējos rādītājus. Vārdu vielmaiņa es lietoju rietumnieciskā nozīmē – te ir runa par materiālām lietām. Savukārt, runājot par enerģiju, es runāju par tām lietām, ko Rietumu tradīcija parasti neņem vērā. Būtībā runa ir par iņ un jan enerģiju: iņ – matērija, jan – enerģija. Šī diagnostika dod iespēju izmeklēt, kādā līmenī un stāvoklī ir enerģija, ko ķīniski sauc par ci vai či. Lai pacientiem būtu labāk saprotams, es bieži minu šādu piemēru. Ja cilvēks skrien, skalda malku, sporto vai veic kādu citu fiziski aktīvu darbību, viņam piesarkst seja, izdalās sviedri, paātrinās sirdsdarbība un kļūst biežāka elpošana, tātad visas funkcijas aktivizējas. Tā ir normāla atbilde uz šo slodzi. Iztēlosimies citu situāciju – nav nekādas fiziskas slodzes, bet cilvēks tik un tā ir piesarcis, sasvīdis, paaugstinās asinsspiediens utt. Tagad iedomāsimies, ka tas nav cilvēks, bet gan kāds orgāns. Piemēram, sirds, kas var strādāt pastiprināti slodzes laikā, bet var strādāt pastiprināti arī tad, ja slodzes nav. Šajā gadījumā ir runa par sirds hiperaktivitāti – tā darbojas ar pārmērīgu spēku. Veicot diagnostiku, tādā gadījumā mēs redzam, ka bultiņa uz aparāta skalas atrodas sarkanajā joslā. Ja bultiņa ir skalas zilajā daļā, tas liecina par enerģijas nepietiekamību, spēka trūkumu. Savukārt vidū starp zilo un sarkano atrodas zaļā josla. Ja bultiņa apstājusies tur, tas liecina, ka attiecīgais orgāns vai orgānu sistēma darbojas normāli.»

Mērījumu punkti

Mērījumi tiek veikti 80 (vajadzības gadījumā arī vairāk) punktos uz roku un kāju pirkstiem. Kāpēc tieši tur? «Saskaņā ar Austrumu medicīnas uzskatu enerģija mūsu ķermenī plūst pa meridiāniem. Pastāv labās un kreisās puses meridiāni, un visi tie beidzas vai arī sākas uz kāju un roku pirkstiem un attiecīgi sākas vai beidzas noteiktos iekšējos orgānos. Jo tuvāk iekšējam orgānam, jo cirkulējošo asiņu daudzums ir lielāks, jo tālāk – jo mazāks. Iedurot konkrētā punktā, mēs turp nosūtām signālu, kas visātrāk tiek saņemts un sasniedz vislielāko spēku tieši roku un kāju pirkstos,» skaidro ārsts. «Veicot pilnu izmeklējumu, mēs mērām elektrisko potenciālu starpību divos punktos uz katra meridiāna katrā pusē. Šis mērījumu skaits ļauj iegūt pietiekami precīzu informāciju par to, kas notiek limfatiskajā sistēmā, plaušās, resnajā zarnā, nervu sistēmā, asinsvados utt., redzēt, kuros punktos ir hipofunkcija, kuros hiperfunkcija, respektīvi, kuri strādā vāji, kuri – pārāk aktīvi. Bultiņa zilajā joslā parasti liecina par kaut kādām hroniskām problēmām un senāku slimošanu – tas izraisa hipofunkciju. Bultiņa sarkanajā joslā atspoguļo akūtus stāvokļus, to, ka pašlaik, piemēram, ir sāpes vai iekaisums. Tā ir hiperfunkcija.

Sākam ar vispārējo diagnostiku, tad mērām 80 punktus atsevišķi, nosakām izmainīto punktu skaitu. Varam mērīt punktus, kas attiecas uz konkrētu orgānu, un arī vidējo rādītāju visam meridiānam kopumā. Tā mēs caurskatām katru sistēmu, bet galveno priekšstatu sniedz kopējā diagramma, kurā varam redzēt, kas notiek limfatiskajā sistēmā, plaušās, resnajā zarnā, asinsvados, vai cilvēkam ir alerģija, vai ir parenhimatozi epiteliāras izmaiņas, kādā stāvoklī ir hormonālā sistēma, sirds, tievā zarna, aizkuņģa dziedzeris, aknas, locītavas, kuņģis, saišu sistēma, āda, tauku un muskuļu audi, žultspūslis – viss, izņemot galvu.»

Vai galva tiek diskriminēta?

«Rietumnieciskā skatījumā galva pats svarīgākais orgāns, no kura nāk gan jūtas, gan slimības, gan daudz kas cits. Ķīnieši atzīst, ka tā jau ir gan, bet, lai galva darbotos normāli, vajadzīga harmoniska un saskaņota pamata orgānu darbība,» komentē M. Oļeiņiks. «Par pamata orgāniem uzskata plaušas, asinsvadus, sirdi, aizkuņģa dziedzeri, aknas un nieres. Ja nepietiekami aktīvi strādās plaušas, būs nepietiekama skābekļa apgāde un smadzenes nedarbosies kā nākas. Ja asinsvadi būs sliktā stāvoklī, smadzenēm pieplūstošo asiņu daudzums var stipri izmainīties. Sirds valda pār smadzenēm tā vienkāršā iemesla dēļ, ka apgādā tās ar asinīm. Aizkuņģa dziedzeris, pēc ķīniešu tradīcijām, ir asinsrades orgāns – tas rada asinis, piesātina tās ar barības vielām un padara imunoloģiski spēcīgas. Gremošanas sistēmā bez aizkuņģa dziedzera un kuņģa ietilpst arī divpadsmitpirkstu zarna un liesa. Liesa atbild par imunitāti un piesātina asinis ar vielām, kas ļauj tām būt imunoloģiski aktīvām. Aknas ir ļoti svarīgs orgāns gan Austrumu, gan Rietumu medicīnas skatījumā. Ja aknas nebūs kārtībā, žults netiks saražota vajadzīgajā daudzumā, līdz ar to būs traucēta gremošana, pārtikas masas virzīšanās pa kuņģa un zarnu traktu, barības vielu uzsūkšanās, asinis nebūs paēdušas un smadzenes par to nepriecāsies. Jāņem vērā, ka aknas ir arī asiņu depo. Asinis, kad tās atdod skābekli un no arteriālajām kļūst par venozajām, nonāk nevis sirdī, bet aknās, kur tās uzkrājas. Kad mēs atpūšamies, guļam, aknās ir līdz 1,5 l asiņu, kas fiziskas slodzes gadījumā tiek iztērētas. Ja aknas nav labā stāvoklī, asinis sirdij tās atdod ar grūtībām, un rodas asiņu nepietiekamība. Ķīnieši uzskata, ka mūsu organismā viss ir savstarpēji saistīts. Daudzas kaites, kas Rietumu izpratnē ir patstāvīgas slimības, Austrumu medicīnā uzskata par simptomiem, ko izraisa noteikti orgāni, kas strādā pārāk aktīvi vai neaktīvi. Šajā diagnostikā varam spriest par orgānu mijiedarbību.»

Saredz to, kā vēl nav

Katram būs gadījies sastapt cilvēku, kurš apgalvo – nekad netiku slimojis, bet te pēkšņi vienā brīdī (piemēram, pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas vai pēc aiziešanas pensijā) sāku burtiski brukt kopā. «Tas nozīmē, ka jau ilgu laiku kaut kādu līdzsvars orgānu darbībā ir bijis traucēts, bet cilvēks ir samierinājies, ka reizēm šur tur iesāpas, ka nav īsti labs miegs vai ēstgriba. Patiesībā viņa veselības problēmas nav pēkšņas,» atzīst ārsts. «Kad cilvēks sāk justies slikti un pārmaiņas uzrāda arī analīzes, elektrokardiogramma un citi izmeklējumi, tas nozīmē, ka pagājis jau ļoti daudz laika no tā brīža, kad sākusi ciest attiecīgā orgāna funkcija. Tāpēc arī šī diagnostika ir vērtīga – tā ļauj saredzēt izmaiņas orgānu darbībā, kad to vēl var daudz vieglāk vērst par labu. Precīzajiem un konkrētajiem Rietumu klasiskās medicīnas izmeklējumiem tā pievieno citus aspektus un ļauj paskatīties uz organismu kopumā.».

Komentāri
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu