NATO ārlietu ministru sanāksmē apspriesta ASV prasība palielināt aizsardzības izdevumus

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite norādīja, ka nepieciešams palielināt investīcijas un militāro aprīkojumu, lai cīnītos ar draudiem, ko rada ne tikai Krievija un terorisms, bet arī Ķīna, kam ASV pievērš arvien lielāku uzmanību.

"Runājot par pamata izdevumiem aizsardzībai, mums jādara daudz, daudz vairāk," uzsvēra Rite, piebilstot, ka pēc Ukrainas kara beigām Krievija varētu atjaunot savus bruņotos spēkus trīs līdz piecu gadu laikā.

ASV valsts sekretārs Marks Rubio uzsvēra, ka alianse ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms, un skaidroja, ka ASV prasība palielināt izdevumus aizsardzībai atbilst tam, ko prasa draudi 21.gadsimtā.

Debates par aizsardzības izdevumu palielināšanu pastiprinās pirms NATO samita, kas paredzēts Hāgā, Nīderlandē, 24.jūnijā un 25.jūnijā. Tajā tiks noteikta turpmākā Eiropas, tostarp Ukrainas, drošības politika.

2023.gadā NATO līderi vienojās, ka valstu aizsardzības budžetiem tērēs vismaz 2% no IKP. Līdz šim to ir izdarījušas 22 no 32 NATO dalībvalstīm.

Jaunais plāns, kas tiek apsvērts, prasīs dalībvalstīm līdz 2032.gadam ieguldīt aizsardzībā 3,5% no IKP, kā arī papildu 1,5% no IKP atvēlēt potenciāli ar aizsardzību saistītiem jautājumiem, piemēram, infrastruktūrai - ceļiem, tiltiem, lidostām un ostām.

Lai gan kopā sanāk 5%, infrastruktūras un kiberdrošības iekļaušana mainītu pamatu, uz kura NATO tradicionāli aprēķina aizsardzības izdevumus. Turklāt septiņu gadu termiņš ir īss pēc alianses ierastajiem standartiem.

Rite atteicās apstiprināt, kādi tieši skaitļi tiek apsvērti, taču atzina, ka ir svarīgi iekļaut infrastruktūru šajā vienādojumā, piemēram, lai nodrošinātu, ka tilti spēj izturēt tanku un citas kara tehnikas pārvietošanos.

Grūti pateikt, cik dalībvalstu varētu sasniegt jauno 3,5% mērķi. Beļģija, Kanāda, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Melnkalne, Portugāle, Slovēnija un Spānija vēl nav sasniegušas pat 2%, lai gan Spānija plāno sasniegt šo mērķi šogad.

Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris aicināja NATO partnerus sasniegt 5% mērķi ātrāk par 2032.gadu, atgādinot, ka Krievija atjauno savus spēkus daudz ātrākā tempā.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs paziņoja, ka Lielbritānija gatavojas sasniegt 2,5% mērķi līdz 2027.gadam, bet 3% mērķi līdz 2029.gadam.

Jautāts pēc sanāksmes, vai nākamajā samita paziņojumā tiks uzsvērts, ka Krievija joprojām rada vislielākos draudus visiem NATO sabiedrotajiem, Rite atteicās sniegt skaidru atbildi.

Daudz jautājumu ir arī par to, kā līderi formulēs NATO saistības pret Ukrainu. ASV šogad skaidri noraidīja Ukrainas dalību aliansē, un joprojām nav skaidrs, vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiks uzaicināts uz samitu Hāgā.