Krievijai ir izdevīga robežlīguma parakstīšana ar Latviju, trešdien Krievijas Domē notikušajā «valdības stundā» pavēstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Lavrovs: Krievijai ir izdevīga robežlīguma parakstīšana ar Latviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Līgumā pilnā mērā ņemtas vērā mūsu intereses jautājumā par teritoriju un politiskā ziņā pielikts punkts jebkādām spekulācijām par iespējamām teritoriālām pretenzijām,» sacīja ministrs.
Viņš atgādināja, ka pirms gada līdzīgas spekulācijas izraisīja Latvijas valdības vienpusēji pieņemtā deklarācija, lai gan jau bija panākta vienošanās. «Mēs toreiz atteicāmies parakstīt dokumentu, sakot, ka varam atkal atgriezties pie šā jautājuma pēc deklarācijas atsaukšanas,» piebilda ministrs.
Oficiāli pieņemts lēmums parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu 27. martā Maskavā. Vienošanos parakstīs abu valstu premjerministri — Aigars Kalvītis (TP) un Mihails Fradkovs.
Pagaidām nav zināms, kādi cilvēki ietilps delegācijā, kas dosies līdzi Kalvītim parakstīt robežlīgumu. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) iepriekš nenoliedza iespēju, ka viņš pats varētu būt klāt robežlīguma parakstīšanas brīdī.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga arī izrādījusi iniciatīvu piedalīties robežlīguma parakstīšanā. Tomēr, pēc prezidentes domām, šādai vēlmei jābūt simetriskai. Ja otrai pusei nav šādas vēlmes, robežlīgumu var parakstīt arī abu valstu premjeri.
Saeima šā gada 8. februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt 1997. gadā parafēto robežlīgumu. Likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, bet pret balsoja 26 politiķi.
Likums pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt robežlīgumu, pamatojoties uz Latvijas Augstākās padomes 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu» un ievērojot starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību.
Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991. gada konstitucionālo likumu, uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991. gada 28. augustā atsaucās Krievija.
5. martā stājās spēkā Valsts prezidentes izsludinātais likums, ar kuru Ministru kabinets tiek pilnvarots parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas līguma projektu par abu valstu robežu. Tās pašas dienas vakarā valdību veidojošo partiju koalīcijas padomes sēdē koalīcijas partneri piekrita, ka robežlīguma parakstīšana tiek uzticēta premjeram Kalvītim.
6. martā valdība pieņēma lēmumu, ka Latvijas un Krievijas robežlīgumu parakstīs Kalvītis. Valdība norādīja, ka šīs pilnvaras dod, pamatojoties uz Saeimas iepriekš doto mandātu un «respektējot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu». Valdība arī atsauca iepriekš līgumam pievienoto vienpusējo deklarāciju.