Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veterinārārstu pieredze liecina, ka vislielākais ļaunums mājdzīvniekiem tiek nodarīts, dodot cilvēkiem domātos medikamentus.
"Visbiežāk cilvēkiem domātos medikamentus saviem mīluļiem dod gados vecāki cilvēki," novērojis "Dzīvnieku veselības centra" direktors veterinārārsts Aigars Briņķis. "Viņi uzskata, ja pašiem analgīns vai nošpa atrisina visas problēmas, tad tas palīdzēs arī dzīvniekam. Vai aptiekā nopērk ibuprofēnu, kas diezgan bieži sunim vai kaķim izraisa zarnu trakta asiņošanu, bet pārdozējot bojāeju." A. Briņķa praksē ir bijuši arī cilvēki, kuri mājdzīvniekiem devuši savas sirdszāles vai spēcīgus asinsspiedienu pazeminošus līdzekļus.
Viens no bīstamākajiem medikamentiem kaķiem ir aspirīns. Viņu organismā tas ātri nenoārdās. Dodot šo medikamentu divas dienas pēc kārtas, jūs savu mīluli nogalināsiet. Kaķi īpaši jutīgi ir arī pret dažādām piedevām, ar ko šķīdina medikamentus.
"Ļoti bieži cilvēki zvana vetārstiem un pat sauc zāļu sarakstu, kuras jau ir iedevuši dzīvniekiem, stāstot, ka sunim sākušies krampji, un jautā, ko vēl viņam varētu iedot," stāsta veterinārās klīnikas "Kavet" vadītāja Adrija Keiša.
Jebkurā gadījumā noteikt diagnozi un nepieciešamos medikamentus var tikai veterinārārsts, turklāt ne jau pa telefonu. Jārēķinās, ka pēc jūsu ārstēšanas saindēta dzīvnieka glābšana var izmaksāt daudz dārgāk nekā vēršanās pie speciālista laikus.
Bīstamais apetītes zudums
Uz klīniku bieži atnesot dzīvniekus, kuri nav ēduši pat vienu, divas nedēļas. Taču, ja resns kaķis pēkšņi vairs neēd un tikai pēc ilgāka laika saimnieks nolemj ar dzīvnieku doties pie ārsta, bieži jau ir par vēlu. "Kaķu īpašniekiem ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, vai dzīvnieks regulāri ēd, jo viņiem ir ātra vielmaiņa un ātri noārdās zemādas tauki, tādējādi deģenerējas aknu šūnas un sekas ir neatgriezeniskas. Ja dzīvnieks neēd ilgāk par trim četrām dienām, tas noteikti jāparāda veterinārārstam," norāda A. Briņķis.
Pēc iespējas ātrāk pie speciālista jāvēršas arī tad, ja dzīvniekam ir caureja vai vemšana. SIA "Kavet" veterinārārste Margarita Milča stāsta, ka dažkārt uz klīniku atved suni vai kaķi, kuram organisms ir pilnīgi atūdeņots, stāstot, ka dzīvniekam jau nedēļu ir caureja. Jārēķinās, ka tam laiku skaita citādi. Parasti reizina ar septiņi, taču tas atšķiras dažādām vecuma grupām. Piemēram, ja sunim ir divi gadi, cilvēkam tas būtu 14. Tāpat ar caureju. Ja tās ir divas dienas, tad cilvēkam tās būtu divas nedēļas.
Ja kaķis ilgi sēž kastītē, bet nekas nenotiek, veterinārārstu pieredze liecina, ka visbiežāk tas ir saistīts urīnakmeņu slimību. "Ja dzīvnieks nevar pačurāt dienu, tas noteikti jāved pie veterinārārsta, jo viņam var pārstāt darboties nieres," skaidro A. Briņķis.
Veterinārās klīnikas SIA "Kavet" kolektīvs pieredzējis, ka ir cilvēku ārsti, kas saviem dzīvniekiem šādā situācijā paši injicē urīndzenošos līdzekļus, paātrinātot urīna veidošanos dzīvniekam ar nosprostotu urīnizvades kanālu un tā kaķi nonāvējot.
Neatstāt bez uzraudzības
Vasarā diezgan bieži veterinārārstiem nākas glābt mašīnās atstātus karstuma vai saules dūriena skartus dzīvniekus. Nekad nevajag atstāt suni vai kaķi mašīnā ar aizvērtiem logiem. Pat ja laukā ir 25 grādi, mašīnā temperatūra pārsniegs trīsdesmit. Suņi un kaķi nesvīst, viņi temperatūru regulē elsojot. Bet, ja dzīvnieka un apkārtējās vides temperatūra ir vienāda, tas nevar sevi atvēsināt. Dzīvnieks pārkarst, strauji elpo, var sākties smakšanas pazīmes, ģībonis. Tad pirmais, ko vajag darīt, ir dzīvnieku pēc iespējas ātrāk atvēsināt – apliet ar ūdeni, uzlikt ledus gabalus uz galvas, ķermeņa. Un pēc tam jāmeklē veterinārārsta palīdzība. Dzīvnieki var pārkarst arī dzīvokļos, vietās, kur nav ventilācijas, ja viņiem nav iespēju patverties no saules. Mājas mīluļus nevar vest ārā pastaigāties karstumā, tas jādara vakaros, īpaši jāuzmanās ar veciem suņiem.
Īpašniekiem arī jācenšas visu nolikt tā, lai dzīvnieks netiktu nekam klāt. "Kavet" veterinārārsti stāsta, ka mazie sunīši ļoti bieži aprij svešķermeņus, noēd lentes, sprādzes, ar kurām izrotāti. Ārā dzīvojošiem suņiem, īpaši kucēniem, biežāk vēderā atrod akmeņus, kokus. Kaķi spēlējoties bieži apēd matu gumijas, arī adatas ar diegu, Jaunajā gadā, Ziemassvētkos ļoti iemīļota ēdamlieta viņiem ir lietutiņš jeb eņģeļu mati, dāvanu lentītes. Ja lietutiņš tikai daļēji izkakāts, nedrīkst to raut laukā, tas ir jānogriež un jādodas pie veterinārārsta, citādi var saplēst zarnas un dzīvnieks var aiziet bojā dažu stundu laikā.
Dažkārt gadās, ka dzīvnieki norij arī tiem nopirktās rotaļlietas. Tad svarīgi, lai tām būtu pievienota īpaša viela, kas to padara redzamu ar rentgena stariem, citādi vetārstiem grūti to atrast. Eiropā ražotajām mantiņām šai prasībai vajadzētu būt ievērotai.
Nonāvē ar kauliem
Suņu un kaķu īpašniekiem rūpīgi jāseko līdzi dzīvnieku ausu, nagu, acu, zobu stāvoklim. Ja ir tumši izdalījumi no auss un dzīvnieks krata galvu, ir jāmeklē speciālists. Visbiežākā auss problēma kaķiem ir ausu ērcīte. Tās pārnēsā 80% kaķu, kuri staigā ārā. Ausu tāpat kā zobu sāpes arī dzīvniekiem ir vienas no nepatīkamākajām. Problēma kļūst vēl nopietnāka, ja veidojas vidusauss iekaisums. Arī acīs var būt iekaisumi, iekļuvuši svešķermeņi. Smaganu iekaisums var būt cēlonis smagām bakteriālām saslimšanām, vēlāk var pat rasties sirds un nieru problēmas, skaidro A. Briņķis. Jauniem dzīvniekiem profilaksei pret zobakmens veidošanos var regulāri dot graužamos kociņus.
Pareiza ēdināšana var novērst dažādu slimību veidošanos. "Cilvēkiem patīk mainīt mājdzīvnieku barības vai arī viņi tās saliek dažādas vairākos trauciņos," novērojis "Dzīvnieka veselības centra" vadītājs. "Bet tas nav vajadzīgs. Dzīvnieki labprāt ēd tikai viena veida barību. Turklāt dažādi tās veidi un bieža barību maiņa var būt cēlonis alerģiskām reakcijām. Visbiežāk barības izraisītās alerģijas cēloņi ir liellopu olbaltumviela, tāpēc speciālajās barībās alerģiskiem dzīvniekiem tā vietā izmanto jēra vai citu gaļu. Bieži alerģiskas reakcijas izraisa arī piens."
Nereti dzīvniekiem dod kalciju. A. Briņķis uzskata: ja barojat ar profesionālu barību, tas nav nepieciešams, profesionālās barības augošiem dzīvniekiem jau satur mazliet vairāk šo vielu, nekā tas nepieciešams. Liekais kalcijs tiek izvadīts ārā, piesaistot organismā esošo fosforu un izjaucot vielmaiņu.
Izrādās, veterinārārstiem tāpat kā cilvēku mediķiem visvairāk darba ir tieši pēcsvētku laikā, jo dzīvnieki ir pārbaroti ar labumiem no svētku galda. Trekna un kūpināta barība lielos daudzumos kaitē dzīvnieka kuņģim un aknām.
Arī kauli ir bīstami
SIA "Kavet" veterinārārsti atceras, ka nesen miris četrus gadus vecs dobermanis, "pateicoties" saimniekiem, kuri sabaroja dzīvniekam lielu daudzumu kaulu. Veterinārārstiem gandrīz ik nedēļu jāmēģina izvadīt kādam pacientam no organisma šādu adatainu, šķembainu kaulu masu, kas ir kā iecementēta, grūti sadalāma.
Kauli var ne tikai nosprostot, bet arī saskrāpēt, caurdurt kuņģi un zarnas. Taisnajā zarnā, kur suņiem ir paplašinājums, tie maina virzienu, var sagriezties šķērsām un nosprostot zarnu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama operācija.
"Dažkārt uzskata, ka dzīvnieks ir no dabas un pats ar visu tiks galā vai kaķim ir septiņas dzīvības, un pēc tam brīnās, kā tad tā – pie pirmās dzīvības mēs kaķīti pazaudējām. Bet varbūt tā jau bija septītā," skan "Kavet" kolektīva melnais humors.