T 2.12.2020.

22. sērija. 11. septembra faktors

FOTO: AFI

Bandinieki globālo lielvaru spēlēs. 4. daļa

Taču lielvaru spēles turpinās visus deviņdesmitos gadus, un izrādās, ka tās attiecas ne tikai uz tādām militārām savienībām kā NATO, bet arī uz struktūrām, kuru pamatā ir visnotaļ miermīlīgi ekonomiski apsvērumi – pirmām kārtām jau Latvijas tik kāroto Eiropas Savienību. Arī šajā virzienā Latvijai līdz pat 2001. gadam tiek doti miglaini solījumi, kas pārvēršas pilnīgā neskaidrībā, tikko runa ir par konkrētākiem termiņiem un nosacījumiem. Durvis ir atvērtas, bet ienākt pa tām jūs varēsiet kaut kad vēlāk, – šāds šķiet vārdos neizteiktais atzinums. Jau 1996. gada beigās skaidri tiek pateikts, ka Latvija Eiropas Savienībā varētu iekļūt ap 2009.–2013. gadu, un, lai gan 1999. gada oktobrī Eiropas Komisija savā paziņojumā atzīst Latviju par labāko no ES kandidātvalstu otrās grupas un rekomendē ES valstu vadītāju samitam uzsākt iestāšanās sarunas ar Latviju, neko labāka situācija neizskatās vēl 2001. gada 10. septembrī.

Dienu vēlāk viss jau ir mainījies – pēc teroristu uzbrukuma Ņujorkas dvīņu torņiem un citiem objektiem izrādās, ka Rietumu pasaule pēkšņi ir daudz gatavāka atvērt savus apskāvienus visiem, kas ir gatavi tajos iekrist un puslīdz atbilst izvirzītajiem kritērijiem, un kaut kur ir pačibējuši arī Krievijas kategoriskie iebildumi pret NATO paplašināšanos. "Pēkšņi, bet varbūt ne tik pēkšņi visas latiņas tika norautas lejā – ne attiecības ar Krieviju, ne robežlīgums, ne nepilsoņu jautājumi vairs nebija tik svarīgi gan NATO, gan ES. Pēkšņi svarīgs bija karš pret terorismu. Ja nebūtu 11. septembra, es nedomāju, ka mēs būtu tik ātri NATO tikuši iekšā. Mazie bandinieki Amerikai bija svarīgi, jo NATO iekšpusē amerikāņiem bija problēmas ar Vāciju, ar Franciju. Viņiem bija svarīgi, ka visas bijušās PSRS un sociālistiskās nometnes valstis pietuvinās viņiem un viņus atbalsta. Tīri psiholoģiski. Psiholoģiski un simboliski," dažus gadus pēc šiem notikumiem atzīst J. Jurkāns.

Vēl 2000. gadā, kad Latvijā ierodas NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, NATO paplašināšanās jautājumi, Latvijas rīcības plāns dalībai NATO, kā arī valsts paveiktais virzībai uz Ziemeļatlantijas aliansi tiek apskatīts visnotaļ formāli, un tāpat ne NATO, ne Ameriku īpaši nesatrauc arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas oficiālais paziņojums britu raidstacijai BBC – Krievijas jaunā drošības koncepcija, lūk, paredzot militāra spēka lietošanu pret kaimiņvalstīm un faktiski draudot ar reālu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, kas faktiski būtu arī netiešs uzbrukums NATO.

Toties pēc 11. septembra notikumiem visi šāda veida izteikumi jau tiek uztverti visnotaļ iejūtīgi, un pēc desmit NATO kandidātvalstu apliecinājuma atbalstam ASV cīņai pret globālo terorismu likumsakarīgs ir kā 2001. gada decembrī izteiktais ielūgums Latvijai un deviņām citām ES kandidātvalstīm Eiropas Savienībā iestāties 2004. gadā, tā 2002. gada novembrī izskanējušais aicinājums Latvijai un vēl sešām citām valstīm līdz tā paša 2004. gada maijam iestāties arī NATO. Savukārt visi šiem uzaicinājumiem sekojušie notikumi jau ir gluži tehnisks process, kas noslēdzas gluži likumsakarīgi, reti kuram panākumu apreibinātam valstsvīram liekot pašam sev uzdot jautājumu – kas notiks nākamajā globālo lielvaru spēļu raundā, kad kārtis var izkrist gluži citādi.

Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.

Turpmāk vēl...

Redaktors iesaka