Par un ap kredītiem

Cik stabils ir lats?

Kad 2005. gadā latu piesaistīja eiro, tam noteica fiksēto kursu. Finansisti runā par 2% koridoru, kura robežās lata vērtība var mainīties uz vienu vai otru pusi. Lats visu laiku ir savā maksimālajā vērtībā — dārgāks tas vairs nevar kļūt, ja vien netiek mainīts piesaistes kurss.

— Maz ticams, ka Latvijas Banka varētu mainīt lata piesaistes kursu, — situāciju komentē Biznesa augstskolas «Turība» finanšu direktors Ģirts Kurmis. — Komercbankas gan uz šo neseno situāciju reaģēja saskaņā ar tirgus loģiku: jo mazāks pieprasījums, jo lētāka cena, bet nav nekāda pamata runāt par lata nestabilitāti. Cilvēki var neuztraukties — lata vērtība (vidēji 70 santīmu par vienu eiro) paliks nemainīga. Lata stabilitāte tiek garantēta ar valūtas (2,4 miljardu latu vērtībā) un zelta rezervēm, kas ir Latvijas Bankas rīcībā. Citiem vārdiem, bankas rīcībā ir tik daudz valūtas, lai tā spētu apmainīt ikvienu apgrozībā esošu latu, tā noturot piesaistes kursu nemainīgu. Vienīgi Latvijas Banka var devalvēt lata vērtību, nevis valdība vai kāda politiska partija.

Valstī jau tāpat ir liela inflācija. Lata devalvācijas gadījumā iestātos ekonomiska krīze — inflācijas samazināšanas plānus varētu izmest papīrgrozā un ilūzijas par Latvijas ekonomisko izaugsmi aizmirst, turklāt iedzīvotāju maksātspēja samazinātos nepieredzētos apmēros — tādas būtu lata devalvācijas sekas, tāpēc banka šādam solim nepiekritīs. Valdības izstrādātais un Latvijas Bankas atzītais inflācijas samazināšanas plāns (nodokļu un citu administratīvo maksājumu izmaiņu kopums) ierobežos inflāciju, bet situācijas stabilizāciju nekādā ziņā nevar panākt ar lata devalvāciju. Tāpēc cilvēkiem nav jāizņem nauda no noguldījumiem vai citām uzkrājumu vietām un jākonvertē valūtā.

Zeķē vai bankā?

Tiem, kam ir lieks latiņš kabatā, vienmēr aktuāls bijis jautājums: vai ir vērts naudu noguldīt bankā vai labāk to glabāt zeķē?

Latos depozītu likmes ir augstākas nekā valūtā, tas arī jāņem vērā, bet galvenais arguments ir ticība latam. Kurš gan cits, ja ne mēs paši radīsim lata stabilitāti? Ģ. Kurmis uzsver:

— Tirgus noskaņojumam un nākotnes cerībām ļoti būtiska loma. Ja mēs neticēsim lata stabilitātei, var izrādīties, ka pat Latvijas Banka nespēs līdzēt. Ne velti kā vienu no šā brīža inflācijas faktoriem min tās gaidas — iedzīvotāju pārliecību, ka rīt būs dārgāk, tāpēc jāpērk šodien.

Finanšu speciālisti atzīst, ka naudu glabāt bankā tomēr ir labāk. Rēķins ir vienkāršs: ja inflācija ir 7%, tad katru gadu no 100 latiem zaudējam 7 latus jeb pēc gada jau būs vajadzīgi 107 lati, lai nopirktu to, ko šogad pērkam par 100 latiem. Glabājot naudu bankā, šis zaudējums ir mazāks.

Vērts paanalizēt arī banku depozīta noguldījumu piedāvājumus.

— Dažas bankas piedāvā, piemēram, dinamisko depozītu vai tā dēvētos strukturētos instrumentus, kur iespējamais noguldījuma procents ir tikpat liels vai nedaudz lielāks kā inflācijas procents. Tā rezultātā noguldītāja naudas vērtība paliek praktiski nemainīga, — skaidro Ģirts Kurmis.

— Bet jāņem vērā apstāklis, ka tas ir iespējamais noguldījuma procents, ko var arī nesaņemt. Viss atkarīgs no izvēlētā depozīta jeb instrumenta veida un tirgus izaugsmes. Bet viena lieta ir droša — cilvēks nezaudēs pašu noguldījumu.

Bankas piedāvā arī citus naudas izvietošanas veidus, ieguldot to, piemēram, akciju tirgos jeb fondos. Dažos fondos 2006. gada ienesīgums sasniedza pat vairāk nekā 60%. Taču, ieguldot naudu fondos, pastāv risks zaudēt daļu no noguldījuma. Nenotiks tā, ka zaudēsiet visu noguldījumu, bet iespējamība zaudēt pat 20–30% tomēr pastāv. Klienti gan nereti izvairās no minētā naudas izvietošanas veida divu iemeslu dēļ: nav pieredzes šādos darījumos, un ir risks zaudēt kaut daļu sava noguldījuma. Šādi noguldījumi parasti ir ilgtermiņa (3–5 gadi), bet tas nenozīmē, ka naudu nevar saņemt ātrāk. Latvijas komercbanku piedāvātie ieguldījumi akciju fondos gan ir bijuši ar ienesīgumu vidēji 20–30% gadā. Tāpēc gribu novēlēt iedzīvotājiem pietiekamu riska apetīti!

Dzīve uz parāda

Prātīgi ļaudis mēdz uzsvērt, ka nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem, taču pēdējā laikā arvien vairāk jaunu cilvēku uzņemas lielas finansiālas saistības. Ir pat termins: kredītu bums! Padomju gados cilvēki krāja rublīti pie rublīša, lai kaut ko lielāku varētu iegādāties, tāpēc vecākā paaudze baidās ņemt kredītus un dzīvot uz parāda.

— Jā, kredīti izraisa inflāciju, bet bīstamākie ir tie, kas ņemti vienkāršai notērēšanai, piemēram, kārtējās iepirkšanās kāres apmierināšanai, ceļojumam vai pat kāzu organizēšanai— ne pārāk lielu, bet ikdienišķu izdevumu segšanai, — brīdina finanšu speciālists. — Kredītu ir vērts ņemt, ja cilvēks nolēmis iegādāties kaut ko paliekošu, piemēram, nekustamo īpašumu, kaut vai automašīnu, nevis ikdienišķo izdevumu segšanai vai, vulgāri izsakoties, apēšanai.

Pasaulē jau sen tā ir norma — ja cilvēks vēlas dzīvot labāk, tad ņem kredītu, bet hipotekārais kredīts šobrīd ir tikai 12% Latvijas mājsaimniecību. Lai gan ASV šai ziņā šobrīd valda krīze (ir izsniegti kredīti, kas pilnīgi vairs nav atgūstami, jo ir kritusies nekustamo īpašumu cena), un arī mūs līdzīgas problēmas ar laiku varētu piemeklēt, taču tas nav iemesls, lai neņemtu kredītu sava dzīves līmeņa uzlabošanai, savas saimniecības attīstībai un citiem atbalstāmiem mērķiem.

Apsveicami, ka Latvijas lauksaimnieki sapratuši, ka ir jēga ņemt jaunu tehniku līzingā, 3–5 gadus to lietot, tad atdot un atkal paņemt jaunu tehniku. Jau veidojas lietotās lauksaimniecības tehnikas otrreizējais tirgus. Gudri zemnieki zina, ka ar jaunu tehniku var vairot produktivitāti — iztikt ar mazāku darbaspēku un ietaupīt uz algu rēķina, kas aug ļoti straujos tempos. Arī Eiropas atbalstītie projekti ir laba lieta, uzskata Ģ. Kurmis. Risks, ka nauda netiks atdota, šajā gadījumā ir vēl mazāks, jo ES atbalsts dod iespēju kredītu atdot daudz īsākā termiņā.

Kas neriskē, tas nevinnē!

Kredīts vai līzings nav nekas peļams — mūsdienīgi domājošam cilvēkam tas ir skaidrs. Var izmantot arī vairākus kredītus, taču nedrīkst krist galējībās un ņemt vienu kredītu aiz otra. Arī līzinga noteikumi vienmēr rūpīgi jāapsver. Taču arī vairīties no tādām iespējām nevajadzētu.

— Pirmkārt, pirkt šodien ir lētāk nekā rīt, jo jebkurā gadījumā rīt būs dārgāk. Deflācija jau faktiski nav vērojama. Otrkārt, pie kārotās lietas var tikt tūlīt. Cilvēks taču dzīvo šodienai, nevis kaut kādai nezināmai nākotnei. Treškārt, paliek brīvi resursi, ko var ieguldīt citur un atkal nopelnīt naudu. No kredīta nav jābaidās, ja vien cilvēks spēj novērtēt savu maksātspēju. Bez liekas eiforijas, bez gan jau kaut kā… Ir teiciens: kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Taču riskam jābūt attaisnotam un saprātīgam.

Kredītā vai līzingā?

Starp kredītu un līzingu ir atšķirības. Eksistē divi līzinga veidi: operatīvais un finanšu. Ņemot kādu lietu kredītā, jāizmaksā visa summa, bet operatīvajā līzingā — tikai daļa, un, kad atlikuši vairs tikai 20–30% no vērtības, manta jāatdod nomas devējam. Finanšu līzingā, līdzīgi kā ar kredītu, jāizmaksā visa priekšmeta vai īpašuma vērtība. Atšķirība starp kredītu un finanšu līzingu ir tāda, ka, ņemot kredītā, nav jāieķīlā iegādājamā lieta, bet var ieķīlāt jebko citu, piemēram, māju. Kredītā iegādātā lieta, pat ieķīlāta, būs jūsu, un jebkurā brīdī to var pirkt, pārdot, dāvināt. Ja priekšroku dod finanšu līzingam, šī lieta tiek apķīlāta un, visbūtiskākais, tā nepieder jums, bet gan līzinga kompānijai. Arī operatīvajā līzingā ņemta lieta nav jūsu, taču tas vairāk uztverams kā noma, nevis iegāde. Otra operatīvā līzinga būtiska atšķirība ir tā, ka summa, ko katru mēnesi maksājat, ir aplikta ar 18% PVN nodokli.

Īsāk sakot, ja pērkat jaunu auto no salona, tad izdevīgāk ņemt operatīvajā līzingā, bet, ja no kaimiņa, tad vai nu kredītā, vai finanšu līzingā.

Neuzķerties!

— Nesaprotu, kāpēc cilvēki tik bieži iekrīt uz visādiem apšaubāmiem piedāvājumiem, kur naudas aizdevums ir acīm redzami neizdevīgs — pat 15 un vairāk procentu gadā. Varbūt uz šī āķa uzķeras tie, kam nav legālu ikmēneša ienākumu? — prāto finanšu direktors un piebilst, ka allaž ir vērts izvērtēt un nepārmaksāt šādu cenu par naudas resursiem, pat ja tos piedāvā nokārtot zibenīgi.

— Acīmredzot cilvēki iekrīt uz šādiem solījumiem arī tāpēc, ka netiek prasīti ne viņu ienākumi, ne kādi citi dokumenti. Ieteiktu tomēr apskatīties, parēķināt! Ir vērts paņemt naudu vēlāk, toties krietni izdevīgāk.

Tāpat jābūt piesardzīgiem, izmantojot banku piedāvātās kredītkartes. Arī tad, ja cilvēkam ir konts bankā un brīvi naudas līdzekļi, bet banka piedāvā kredītkarti ar limitu Ls 1000, ieteicams tomēr visu rūpīgi apsvērt. Tas ir pluss, ka nauda ir pieejama jebkurā laikā. Ja ir labi ienākumi, to var atļauties. Par pirmajām 45 dienām procenti nav jāmaksā — no mēneša pirmā datuma līdz nākamā mēneša 15. datumam. Taču ir jābūt pārliecībai, ka šo 45 dienu laikā naudu atdosiet, citādi maksāsiet līdz pat 24% gadā, un tas nu nemaz vairs nav izdevīgi.

Kur likt vecus bleķus?

— Ja esat plānojuši aprīkot savu mājokli ar jaunām mēbelēm, iegādāties sadzīves tehniku vai izremontēt māju, ir iespēja šīs ieceres realizēt līzingā. Tomēr līzinga procenti ir augsti. Mans ieteikums: ja vien jums ir brīvs aktīvs (māja, zeme, īpašums), ņemiet nepieciešamo naudu hipotekārajā kredītā, jo tā likmes ir krietni zemākas (5–7%). Jā, hipotekārā kredīta mērķis nav, piemēram, plīts iegāde, taču neviens neliedz veikt mājas remontu un labiekārtošanu, kas tikpat labi var nozīmēt jaunas virtuves tehnikas, tostarp plīts iegādi.

Pieņemsim, ir piedāvājums paņemt «BMW» uz septiņiem gadiem operatīvajā līzingā ar 0% pirmo iemaksu par Ls 149 mēnesī. Tas šķiet vilinoši, bet pēc 4 vai 5 gadiem, visdrīzāk, šī mašīna būs jau apnikusi, gribēsiet pārdot un pirkt jaunu. «BMW» tirgus cena tajā brīdī būs zemāka nekā summa, par kādu automašīna jāizpērk no līzinga kompānijas. Būsiet spiesti pārmaksāt, lai varētu to pārdot. Ja mašīna paņemta līzingā uz septiņiem gadiem ar 0% pirmo iemaksu, tad ar to arī visu šo laiku jābrauc. Padomju laikā ar žigulīti braukt gadus septiņus bija normāli, bet tagad jau piecus gadus veca skaitās bleķu vērtē…

Kredītu veidi

- Hipotekārais — mājokļa, zemes iegādei, remontam, labiekārtošanai, tajā skaitā teritorijas labiekārtošanai.

- Patēriņa — kāda konkrēta mērķa vai pirkuma īstenošanai (ceļojumam, studiju maksai, medicīnas izdevumiem, tehnikas iegādei).

- Overdrafts un kredītlīnija — ikdienas pirkumiem. Paredzēts, lai sabalansētu ikdienas maksājumus ar neparedzētiem izdevumiem.

- Studiju — bez valsts galvojuma. Mērķis — studiju maksas segšana akreditētās Latvijas augstskolās.

Līzingu veidi

- Operatīvais — jāizmaksā līzinga priekšmeta amortizācijas vērtība. Līgumam beidzoties, ir iespēja izvēlēties: pagarināt līgumu (samaksāt atlikušo vērtību), atdot lietu līzinga kompānijai, izmantot izpirkšanas tiesības vai nodot izpirkšanas tiesības citai personai.

- Finanšu — jāizmaksā visa līzinga priekšmeta vērtība, pēc tam kļūstot par tās īpašnieku.

Padomi

- Ja ir nauda, neglabājiet to mājās, bet gan bankā — kaut parastā depozītnoguldījumā, jo tad zaudēsiet mazāk (2–4%, nevis 7 %)! Risks nepastāv, jo depozīts ir ar garantēto peļņu.

- Ir dažādi noguldīšanas veidi, piemēram, pensiju uzkrājumu fondi, kuros cilvēks ar regulāriem ikmēneša ienākumiem pats vai caur darba devēju var novirzīt noteiktu summu, tā ieekonomējot uz nodokļiem (par šo summu nav jāmaksā sociālais nodoklis).

- Ja vēlas ņemt kredītu, jāizvērtē sava maksātspēja. Tad bankas speciālists var ieteikt, kāda ir maksimālā kredīta summa.

- Internetā ir kredīta kalkulatori, kur cilvēks, norādot savus ikmēneša ienākumus un termiņu, uz kuru vēlas ņemt kredītu, kā arī vecumu, var precīzi izrēķināt, kāda ir maksimālā kredīta summa vai otrādi — no kredīta summas var aprēķināt ikmēneša maksājumu.

- Aizņemties var, bet rēķiniet, kā naudu atdot. Neuzķerieties uz lētiem trikiem, uz solījumiem dabūt ātru naudu! Ir vērts pagaidīt, padomāt un pastrādāt, arī psiholoģiski drošības sajūta tad ir labāka.

Svarīgi

Neviena banka nedod naudu ne par ko — ja esat pārliecināts, ka varēsiet atdot, tad rīkojieties, taču, ja ne, tad labāk meklējiet citas iespējas!