Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9068777t1he126.jpg)
Kad cilvēks nolemj atbrīvoties no liekā svara, viņš pārsvarā domā par savu izskatu. Bet normalizēt ķermeņa masu ir ne mazāk būtiski arī no veselības viedokļa. Aptaukošanās problēmai nopietni pievērsusies arī Pasaules Veselības organizācija (PVO).
«Nupat atgriezos no PVO rīkotā semināra par ēšanas paradumu ietekmi uz normālu bērna augšanas un attīstības procesu,» tiekoties klīnikā «Ķīniešu medicīna», pastāstīja akupunktūras ārste docente Inese Kokare. «Eiropas valstīs patlaban vidēji katram ceturtajam bērnam līdz 18 gadu vecumam jau ir liekais svars, kas vēlāk var radīt nopietnas problēmas veselībai. Pētījumi rāda, ka sievietei, kurai 40 gadu vecumā ir liekais svars, prognozējamais dzīves ilgums samazinās par 7 gadiem, bet vīrietim — par 5 gadiem. Mazsvarīgs nav arī problēmas ekonomiskais aspekts, jo rietumvalstīs apmēram 6 procenti no visiem veselības aprūpei atvēlētajiem līdzekļiem tiek tērēti, lai ārstētu aptaukošanās un liekā svara izraisītās blakusslimības.»
— Kādi mediķu skatījumā ir šīs kritiskās situācijas cēloņi rietumvalstīs?
— Pirmais — plaši nopērkami lēti produkti, kuri ir enerģētiski bagāti, bet nabadzīgi ar barības vielām, taču daudzas namamātes izvēlas tieši tos. Un otrs cēlonis: uz bērniem stipri iedarbojas ātro ēdienu, saldināto dzērienu, čipsu un citu neveselīgu našķu reklāma, kas ļoti sekmē liekā svara attīstību. Pirmās liekā svara iezīmes bērniem parādās jau 2–3 gadu vecumā — laikā, kad veidojas tauku šūnas, pieaug to skaits un lielums. Tad ir ļoti liela varbūtība, ka visu mūžu saglabāsies tieksme uz lieko svaru, kas vēlāk sekmēs sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta, osteoporozes, locītavu problēmu, vēža un vēl citu nopietnu slimību attīstīšanos. Pamats problēmai tiek ielikts pat vēl agrāk, zīdaiņa vecumā, ja bērns nesaņem mātes pienu. Krūts barošana ir fizioloģiski pareiza, un bērniem, kam tā nodrošināta, turpmākajā dzīvē daudz retāk veidojas problēmas ar lieko svaru.
— Kā uz liekā svara problēmu raugās Austrumu medicīna?
— Austrumu zemēs aptaukošanās sāk kļūt par problēmu tikai tagad, jo līdz šim tur tomēr valdīja krietni veselīgāki ēšanas paradumi nekā rietumvalstīs. Klasiskajā Austrumu medicīnas literatūrā liekais svars nemaz nav aplūkots, bet tās metodikas, kas pieejamas šobrīd, ir pēdējos gados radītas. Aptaukošanās problēmu, protams, zinātnieki analizē arī Ķīnā un Japānā, bet ikdienas pieņemšanā ārstiem ar to iznāk saskarties reti. Ķīniešu medicīnas izpratnē liekais ķermeņa svars saistīts ar traucējumiem liesas–aizkuņģa dziedzera sistēmas darbībā. Ja tā strādā pārāk aktīvi, cilvēks daudz ēd un uzkrāj lieko svaru, bet, ja nepietiekami aktīvi — apetīte pazūd, bet viņš tik un tā ir apaļš, dažādu faktoru ietekmē vielmaiņa stipri palēninās, attīstās metabolais sindroms. Tā ir nopietna slimība, kas ir patiešām jāārstē, un līdzēt šeit var arī adatu terapija.
— Kā adatu terapija iedarbojas?
— Tā kā aptaukošanās ir kompleksa slimība, terapija arī ir kompleksa: adatu terapija tiek kombinēta ar uztura ieteikumiem, fiziskām nodarbībām un, vēlams, arī ar ūdensdziedniecības procedūrām. Jāuzsver, ka tā ir ilgstoša ārstēšanās. Ja cilvēkam trūkst sāta sajūtas, viņš var apēst daudz vairāk, nekā vajadzīgs. Akupunktūra palīdz ātrāk šo sāta sajūtu iegūt. Ir punkti, uz kuriem iedarbojoties kuņģis pamazām saraujas mazāks un kuņģa sieniņā esošie iestiepuma receptori agrāk signalizē, ka nu ir gana ēsts. Adatu terapijas ietekmē cilvēkam samazinās ķermeņa masas indekss, liekais svars vairs neatgriežas, pat ja viņš pieļauj kaut kādus ēšanas režīma pārkāpumus, jo ir notikusi vielmaiņas sistēmas stabilizācija, un tas jau ir daudz.
— Tomēr — kā gribētos ātri zaudēt svaru bez īpašas piepūles, ar zāļu vai procedūru palīdzību, un tad atkal ēst visu, ko sirds kāro...
— Bet liekais svars ir slimība. Ja cilvēks ir dabūjis šādu hronisku slimību, viņam jārēķinās ar to, ka ārstēšana būs ilga, bet atgriešanās pie vecajiem ēšanas paradumiem novedīs pie ātras svara atgūšanas un visas lielās pūles būs veltīgas. Tāpēc arī tievēšanas kampaņas, piemēram, kādu laiku lietojot medikamentus, kas bloķē tauku uzsūkšanos, dod tikai īstermiņa efektu. Turklāt ķermeņa masas svārstības veselībai ir kaitīgākas nekā pastāvīgi palielināts, bet stabils svars.
— Bet ja vēlme atkal ēst nevēlamos produktus tomēr ir nepārvarami stipra?
— Te ir runa par uztura atkarību. Zinātnieki ir izpētījuši, ka vidēji cilvēks, kurš cenšas atbrīvoties no liekā svara, atgriežas pie saviem vecajiem ēšanas paradumiem 3–4 reizes, tā ka ārsts jau zina, ka pienāks brīži, kad pacients teiks: es vienkārši norāvos. Sāta sajūtu smadzenēs kontrolē ļoti sarežģīts ķīmisku reakciju mehānisms. Ja tajā traucēts līdzsvars, cilvēkam rodas pārlieka vēlme pēc kāda produkta, it īpaši pēc saldumiem. Otrs cēlonis: ļoti daudziem cilvēkiem mūsu sabiedrībā ir slēpta depresija, un saldumi īslaicīgi spēj to remdēt, izraisot labsajūtu. Kalorijas diemžēl nekur nepazūd, bet tajā brīdī cilvēks nespēj pats ietekmēt situāciju, jo tā ir atkarība.
— Vai ārsts arī sniedz norādījumus, kad tieši un kas tieši būtu jāēd?
— Jāteic, ka ķermeņa masas korekcija bez ēšanas ieradumu izmaiņām nav iespējama, tāpēc ārsts vienmēr analizē pacienta uztura ieradumus, iesaka, kas būtu jāēd vairāk, kas mazāk, kāds ir ieteicamais šķidruma patēriņš. Tas nav jāievēro bezgala stingri, un kādreiz, teiksim, viesībās, iznāk atkāpties no šīm normām. Tomēr tie ir pamatvirzieni, lai panāktu stabilu ilgtermiņa svara zudumu. Bērniem nevaram vienkārši ierobežot kaloriju skaitu, viņiem ļoti svarīgs ir pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs. No ēdienkartes jāizslēdz ātrie ēdieni un saldinātie dzērieni un vairāk jāpievēršas fiziskām nodarbībām, jo daudziem bērniem diemžēl ir mazkustīgs dzīvesveids. Arī pieaugušie bieži pievērš uzmanību vienīgi kalorijām un aizmirst, ka jāseko, lai uzturs būtu sabalansēts, lai tajā pareizās proporcijās būtu olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki.
Ja kādu barības vielu trūkst, rodas vielmaiņas traucējumi.
— Kāds ir optimālais svara zaudēšanas ātrums?
— Attiecīgajās PVO vadlīnijās ieteicamais ķermeņa masas zudums nedēļā ir 500–1000 g. Atsevišķos pētījumos iesaka vēl mazāku svara zudumu, bet tad tievētājam ir grūti saglabāt motivāciju tīri psiholoģiski. Cilvēkiem ar lieko svaru raksturīga arī šķidruma aizture organismā. Viņiem iesaka samazināt sāls daudzumu līdz 5 g dienā, bet, sākot adatu terapiju, pirmajā nedēļā svara zudums var sasniegt pat 5 kg, jo no audiem tiek izvadīts liekais šķidrums; bet pēc tam svara zudums vairs nedrīkst pārsniegt minētās robežas. Tas, cik viegli vai grūti zaudēt svaru, atkarīgs arī no organisma vielmaiņas īpatnībām, no iedzimtības, no tā, kurās ķermeņa daļās ir izteiktāks aptaukojums, cik ilgi cilvēkam jau ir liekais svars.
— Cik ilgi turpinās ārstēšanās kurss?
— Uz adatu terapiju jānāk 1–2 reizes nedēļā, vienā kursā ir 10–15 procedūru. Pēc tam skatāmies, kāds ir rezultāts, kā cilvēks pierod pie jaunā svara, un lemjam, pēc kāda laika vajadzētu nākt atkal. Tā nepavisam nav tāda lieta, kas jāsasteidz.
— Kādas fiziskas nodarbības ieteicamas svara zaudēšanai?
— Jāizvēlas tādas aktivitātes, kas nav traumatiskas locītavām un nav par smagu sirds un asinsvadu sistēmai. Tā var būt vienkārša pastaiga. Ja ķermeņa masas indekss ir lielāks par 30, tad būtu vēlamas stundu ilgas pastaigas 5 reizes nedēļā, ja vien locītavas to atļauj. Kad svars sāk samazināties, varētu sākt nodarboties ar kalanētiku vai vingrošanu pēc Eduarda Pilatesa sistēmas, tāpat par labu nāk peldēšana. Vienmēr jāatceras, ka lieko svaru zaudēt tikai ar vingrošanu vien nav iespējams. No liekajiem kilogramiem atbrīvojas, ievērojot attiecīgu ēšanas režīmu, bet fiziskās aktivitātes ļauj kontrolēt svara pieaugumu.