T 2.12.2020.

23. sērija. «Veco laiku» beigas

FOTO: AFI

Mediju vecie laiki un jaunie laiki. 1. daļa
No propagandas instrumenta, komunistu un tautfrontiešu cenzūras un gandrīz miljonu lielām tirāžām līdz biznesam, kurš brīžam var būt pat ļoti ienesīgs, bet biežāk sagādāt vienu skaļu bankrotu pēc otra, – tāds bija masu informācijas līdzekļu ceļš neatkarīgajā Latvijā.

«Vecie laiki» presē strādājošajiem, tagad var likties kā pasaka – laikrakstu tirāžas bija rakstāmas ar sešciparu skaitļiem, cilvēki žurnālistiem ticēja uz vārda un bija gatavi viņus vai uz rokām nēsāt. Astoņdesmito gadu otrā puse patiešām bija Latvijas masu mediju ziedu laiki: par izdevējdarbību kā biznesu tolaik neviens tā nopietni vēl nedomāja, lielākoties strādājot cēlu ideālu un entuziasma vadīti.

Kā debesmanna presei nāca kooperatīvu ēras sākums, kas ļāva ne tikai pamazām sākt veidoties jaunām avīzītēm un informatīvajiem biļeteniem (lielākoties pabriesmīga izskata), bet arī pastāvošajām avīzēm paplašināt savu darbību. Tā Sovetskaja Molodjož (SM) izveidoja savas avīzes lasītāju klubu, kura paspārnē sāka izdot anekdošu krājumu Glasnostj. Mazliet vēlāk turpat sāka iznākt arī pirmais padomju erotiskais žurnāls Erotikons.

Nedaudz vēlāk Erotikonu izkonkurēja Krievijā vēl tagad pastāvošā avīze Ješčo, kuras viens no dibinātājiem bija, lai cik tas smieklīgi izklausītos, nākamais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans. Turklāt jaunu izdevumu parādīšanās nenozīmēja, ka vecajām avīzēm būtu klājies slikti. Gluži otrādi, tādu popularitāti un tādas tirāžas Latvijas presei nekad vēlāk tā arī vairs neizdevās sasniegt – tā pati SM 1989. gadā iznāca 900 000 eksemplāru tirāžā un nesa apmēram 10 miljonu rubļu peļņu gadā.

Nācās gan samierināties arī ar šādām tādām neērtībām, piemēram, cenzūru. Teiksim, kad Zviedrijā mītošais latviešu žurnālists Juris Kaža 1988. gadā mēģināja Latvijā ievest videokaseti ar sociāldemokrātu līdera Brūno Kalniņa runu, lai nodotu to TV raidījumam Labvakar, muitnieki viņam ierakstu vienkārši atņēma. Gadu vēlāk J. Kažam atkal nācās piedzīvot nesaprašanos ar varas iestādēm, jo viens no Labvakar veidotājiem Edvīns Inkēns viņu bija uzņēmis helikopterā, kas lidoja filmēt akciju Baltijas ceļš. No padomju likuma sargu viedokļa šāda Zviedrijas pilsoņa lidināšanās virs padomju zemes gaužām izskatījās pēc spiegošanas, tādēļ nabaga žurnālists no Latvijas tika patriekts.

Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.

Turpmāk vēl...

Redaktors iesaka