T 2.12.2020.

24. sērija. Šķietamā stabilizācija

FOTO: AFI

Mūžīgais lielo pārmaiņu laiks medijos. 4. daļa

Tomēr pēc 1998. gada Krievijas finanšu krīzes atskaņām jaunas vispārekonomiskās problēmas jau tā trauslo Latvijas mediju biznesu nesatricina, un mazpamazām konsolidācijas un stabilizācijas procesi pārņem arī šo nozari. Acīmredzamākas kļūst publikas simpātijas uz izklaidējošāku lasāmvielu (un izdevēji atsaucas ar Privāto dzīvi, Kas jauns un citiem izdevumiem), tieši šādas ievirzes izdevumi kļūst par vislasītākajiem (piemēram, 2004.gada rudenī visvairāk lasītie preses izdevumi bija žurnāli Ieva un Privātā Dzīve, bet laikraksts Diena ierindojās tikai trešajā vietā), tiek arī laisti klajā pirmie ārvalstu izdevumu latviskojumi (piemēram, tirgū parādās latviešu Cosmopolitan un FHM).

Taču, iespējams, visbūtiskākais – lai gan joprojām liels daudzums preses izdevumu pieder sīkām firmiņām vai vienkārši ir bagātu cilvēku hobiju lomā, deviņdesmito gadu beigās jau faktiski ir izveidojusies virkne lielo izdevējkompāniju, turklāt katrā kategorijā tās izveidojušas savdabīgus spoguļattēlu pārus. Lielie latviešu avīžu izdevēji ir Dienas koncerns (Diena, žurnāli, reģionālā prese), kurā akciju kontrolpakete pieder skandināviem, un tā sauktajam «Ventspils grupējumam» piederošais Preses nama/Mediju nama koncerns (Neatkarīgā Rīta Avīze, Vakara Ziņas, Rīgas Balss u.c.) un ar to, pēc visa spriežot, cieši saistītie Latvijas Avīzes izdevēji, kuru ciešā saistība ar Aivaru Lembergu īpaši spilgti parādās kārtējo «oligarhu karu» laikā.

Savs pāris izveidojas gan krievvalodīgo avīžu jomā (Aleksejam Šeiņinam piederošais Petits ar Čas un Subbota un Andrejam Kozlovam piederošais un Parex bankā finanšu līdzekļus rodošais Fenster ar Vesti Segodņa un Vesti), gan žurnālu izdevniecību vidū – te divi milži ir jau pieminētais Žurnāls Santa (Ieva, Santa, Privātā Dzīve u.c.) un Izdevniecība Rīgas Viļņi (Rīgas Viļņi, Pastaiga, Marta, Nedēļa, Kas jauns), kuras lielākais īpašnieks ir telekomunikāciju miljonārs Pēteris Šmidre, bet vadītāja – viņa dzīvesbiedre Aija Simsone. Savukārt šim «lielajam sešniekam» seko vēl vairāk nekā desmit nelielāku, bet tāpat ievērības cienīgu izdevēju.

Šī stabilizācija un koncentrācija gan vēl neko nenozīmē. Reklāmas pīrāga visiem joprojām nepietiek, cīņa par auditorijām ir asāka nekā jebkad, un dīvainā kārtā netrūkst ne aizvien jaunu izdevumu, ne esošo pārpirkšanas piedāvājumu, ne pat «miroņu» (piemēram, leģendārā humora izdevuma Dadzis, ko iegādājas miljonārs Juris Birznieks) atdzīvināšanas mēģinājumu. Turklāt deviņdesmito gadu sākumā sevi piesaka interneta mediji, kuru loma arī reklāmas tirgū nākamajos gados vēl būtiski pieaug, – kāpēc gan lai tādā gadījumā lielo pārmaiņu laiks būtu cauri?

Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.

Turpmāk vēl...

Redaktors iesaka