O 27.10.2020.

Misionāru pozu vai tomēr improvizācijas? (Anālais sekss)

Kas vienam normāls, otram nenormāls un otrādi...

FOTO: EPA

Kāda mana draudzene man atrakstīja e-pastu par tēmu «Vai viņš ir normāls?». Šajā konkrētajā gadījumā runa bija par anālo seksu. Bet kas vispār ir normāls, ja tā padomā? Misionāru poza, vai?

Neguli ar kādu, kas ir trakāks par tevi!

Tas ir sens jautājums — kas vispār ir normāli?! Pieņemu, ka atradīsies cilvēki, kuriem visumā normālā misionāru poza liekas līdz perversijai banāla — tātad ne pārāk normāla. Kas vienam normāls, otram nenormāls un otrādi...

Kas ir normāli, un kas ir nenormāli gultā? Vai normāli ir tas, ko es ar kādu esmu darījusi, bet nenormāli tas, ko — vēl — neesmu darījusi?

Vienmēr atcerēšos pirmo reizi, kad kāds vīrietis man sūkāja kāju pirkstus. Tas man likās tik izsmalcināti perversi un, jā, savā ziņā, ne pārāk normāli. Bet man tas patika.

Anālais sekss gan man patika. Pirmajā reizē. Ne jau fizisko sajūtu dēļ, bet tieši tāpēc, ka likās — nu, tas nav normāli! Lielākās bažas man bija par to, vai tas vīrietis gadījumā nav, nu... ziniet, kā. Gadās visādi nenormāli tipi. Un es ar tādu tagad esmu vienā gultā! Un viņš grib to... Ne velti ir tāds teiciens: nekad neguli ar kādu, kurš ir trakāks par tevi!

Es nebūt nedomāju, ka cilvēki, kuri atzīst tikai divas pozas un mīlēšanos tumsā, būtu saucami par nenormāliem. Nu, vismaz nenormāli garlaicīgiem. Bet cik daudz reižu man nācies saskarties ar situāciju, kad šķietami normālie šausminās par tiem «nenormālajiem», kuriem patīk sūkāt kāju īkšķus vai kuri, ak, šausmas, nesaka nē anālajam seksam, seksam uz virtuves galda vai vēl nez ko... Nez kāpēc vienmēr ir ļaudis, kuri jūtas normālāki par citiem!

Par TO...

Runājot par anālo seksu, mana draudzene, kura nesen ir apprecējusies, uztraucās par vairākām lietām. Pirmkārt, vai viņas vīrs ir normāls. Otrkārt, vai normāla ir viņa? Pareizāk sakot — vai ar viņu viss kārtībā, varbūt viņa nespēj «normāli» apmierināt vīrieti, un viņam, izmisuma māktam, jāķeras pie kaut kā «nenormāla»...

Kāpēc tik daudzām sievietēm anālais sekss liekas nenormālāks par citiem seksa veidiem?

Runājot par sieviešu sajūtām, man puslīdz skaidrs tas, ka viena no galvenajām lietām, kas biedē, ir nepilnvērtības sajūta. Patiešām — kā, vai tad TUR es viņu neapmierinu pietiekami labi? Viņam tur nepatīk? Un vēl aizdomas, ka vīrietis nez kāpēc tieši ar mani vēlas izbaudīt kaut ko perversu... Varbūt es viņam liekos lēta? Pārāk pieejama? Nu, jā, un galu galā — arī bauda nav tik izteikta, vai arī ir pilnīgi citāda... Un vēl ir skaidri zināms, ka pēc anālā seksa sekss citā vietiņā ir nehigiēnisks, tad ko man tagad — uzreiz mesties uz dušu?

Kas tajā anālajā seksā ir tāds, ka vīrieši to vēlas un par to sapņo?

Parunājos ar kādu uzticamu draugu, un kārtējo reizi pārliecinājos, ka tas, ko sievietes savā galvā izdomā, bieži vien nesaskan ar īstenību. Kā uzsvēra mans uzticamais padomdevējs, vīrietis reizēm ir sarežģītāks, bet reizēm — daudz, daudz vienkāršāks nekā mēs, sievietes, iedomājamies.

Kāpēc vīriešiem patīk anālais sekss? Tā paša iemesla dēļ, kāpēc viņiem patīk sekss visās citās vietiņās! Baudas dēļ! Turklāt anālā seksa laikā iespējams izbaudīt īpaši ciešu muskulatūru, kas baudu palielina... Un galu galā — ir tikai loģiski, ja vīrietim gribas izbaudīt visas iespējas! Kā teica mans draugs, nodarboties tikai ar vienu seksa veidu, būtu tas pats, kas aiziet uz izsmalcinātām viesībām ar lielisku galdu, bet izvēlēties tikai zupu. Vai tikai sāļos ēdienus. Vai tikai desertu. Kādēļ gan neizbaudīt visu?

«Un tad tas ir droši, ka vīrietim anālais sekss neliekas sliktāks par parasto? Viņš tāpēc nevērtēs sievieti zemāk, ka viņa atļāvusi TO?» drošības pēc tomēr pārjautāju. Uz ko mans padomdevējs atbildēja ar izbrīnu: «Kāpēc lai es vērtētu sievieti zemāk par to, ka viņa man ir sniegusi tādu baudu?! Drīzāk jau izbesī tās, kas kārdina uz velna paraušanu, bet, kad tiek līdz gultai, tad izrādās — tikai tumsā, tikai zem segas un tikai pēc laulībām...»

Un kā tad ar pirmatnējo spēku un vēlmi pakļaut? Man tomēr vienmēr licies, ka anālā seksa laikā vīrietis pakļauj sievieti kaut kā īpaši... Īpaši valdonīgi, īpaši paņemoši, varbūt savā ziņā — īpaši dzīvnieciski...

Mans draugs tikai paraustīja plecus — nu, bet kāda starpība, vai tevi pakļauj no priekšpuses vai mugurpuses? Protams, ka tēviņš vienmēr apziņā vai drīzāk jau zemapziņā izbauda savu varu. Vīrietis taču ir mednieks un iekarotājs! Un kura gan sieviete nevēlas tapt iekarota?

Mums ir divas iespējas

Nu, kā tad ir — kas ir un kas nav normāli tavā gultā?

Manā gultā normāls ir viss, kas patīk man un manam partnerim.

Ha-hā, tagad tu vari teikt — un ja nu tavam partnerim ienāk prātā kaut kas, ko jūs nekad neesat darījuši? Kaut kas, kas tev ne prātā nav nācis? Vai arī — ir nācis prātā, bet par ko tu galīgi neesi droša, ka tas tev patiks, ka tev no tā nebūs slikti vai bail, vai sāpīgi, vai nepatīkami, vai vēl kaut kā?

Nu, ja tā padomā, es nekad mūžā neesmu nodarbojusies ar seksu ar cilvēku, par kuru man būtu kaut mazākās aizdomas, ka kopā ar viņu man varētu būt bailīgi, sāpīgi vai nepatīkami. Bet simtprocentīgas pārliecības, protams, nevar būt ne par vienu. Ja nu vienīgi tas ir tavs ilggadējais partneris — un arī tad tu nekad nevari zināt, kādas fantāzijas rosās viņa galvā!

Šādiem gadījumiem es vienmēr paturu prātā, lūk, ko.
Ja man kaut kas neliekas normāli, vienmēr ir divas iespējas.

Pirmā — izbaudīt jaunās sajūtas, izbaudīt to, ko mēs darām pirmo reizi, un justies īpaši samaitātai un burvīgi perversai.

Otrā — atteikties. Man vienmēr ir iespēja pateikt «nē».

Un vispār jau tas attiecas ne tikai uz sievietēm. Jā, arī vīriešiem ir tiesības gultā pateikt «nē» — un tas nav nenormāli.