Prokurors par komerciālo uzpirkšanu apsūdzētajam zvērinātam advokātam Mārtiņam Kvēpam lūdzis piemērot naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu jeb 6000 latu apjomā, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.
Kvēpam lūdz piemērot sodu 50 minimālo algu apjomā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdien, 18.aprīlī, Kvēps teiks pēdējo vārdu un tiesa apspriedīsies par spriedumu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 11.septembrī Kvēpu atzina kā nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 199.panta 1.daļas par materiālu vērtību, mantisku vai citādu labumu piedāvāšanu vai nodošanu, aģentūru LETA informēja tiesā. Pret šādu tiesas spriedumu Ģenerālprokuratūra iesniedza apelācijas protestu.
Kvēps 2005.gadā aizturēts, pārstāvot ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājas SIA «Akvedukts» intereses strīdā ar maksātnespējīgo SIA «Koras» par 10 000 latu parādu. Krimināllietu ierosināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB uzskata, ka Kvēps devis «Koras» administratora pārstāvim Mārim Sprūdam 2000 latu, lai viņš atteiktos no iepriekš celtās prasības tiesā. KNAB to traktēja kā komerciālo uzpirkšanu, par ko likums paredz kriminālatbildību.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc Krimināllikuma 199.panta, kas paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Kvēps aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka apsūdzības uzskata par nepamatotām. Viņš neesot veicis nekādas nelikumīgas darbības un nav komerciāli uzpircis Sprūdu, nauda dota pēc panāktā mierizlīguma «Akvedukta» un «Koras» strīdā.
Kvēps stāstīja, ka Sprūds pats izteicis piedāvājumu par mierizlīgumu «Akvedukta» pārstāvjiem. Tas gan esot noticis agresīvi. Tolaik viņš vēl nepārstāvēja «Akvedukta» intereses. Kad «Akvedukts» nolīdzis Kvēpu, vairākkārt sazinoties ar Sprūdu, sarunās mainījušās gan mierizlīguma summas, gan laiks, kad paredzēts tikties un parakstīt mierizlīgumu. Kvēps uzskata, ka Sprūds «spēlējies, lai novilcinātu laiku».
Pēdējā tikšanās bija paredzēta 2005.gada 11.februārī plkst.9, taču Kvēps nevarēja ierasties, jo bija jādodas uz strīdīgo AS «Latvijas kuģniecība» pilnsapulci, kurā viņš pārstāvēja mazā akcionāra Olafa Berķa intereses.
Sprūds esot uzstājis, ka jātiekas vēl pirms sapulces plkst.8.30. Šīs tikšanās laikā panākts mierizlīgums un Sprūdam samaksāti paredzētie 2000 latu.
Pēc Kvēpa aizstāvja Saulveža Vārpiņa domām, aizturēšana saistīta tieši ar viņa aizstāvamā profesionālo darbību «skaļajās» lietās saistībā ar šiem diviem uzņēmumiem. Advokāts uzskata, ka ir aizturēts iebiedēšanas nolūkā. KNAB to noliedz.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikas dati liecina, ka šī ir tikai otrā lieta Latvijas vēsturē, kas ierosināta par komerciālo uzpirkšanu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Krimināllikumā pants par komerciālo uzpirkšanu iekļauts 1999.gadā. Arī pirmajā lietā, kas ierosināta pēc šī panta, tiesa attaisnoja apsūdzēto.