Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9073566t1haaed.jpg)
Meža taksators Mārtiņš Dāboliņš savas dzīves lielāko daļu dzīvojis parastā Rīgas daudzdzīvokļu nama parastā dzīvoklī. Taču pēc remonta, kura laikā saimnieks pūkaino grīdas paklāju nomainījis pret kārtīgu dēļu grīdu, kas zāģēta no simt gadus veciem kokmateriāliem, dzīvoklis vizuāli atgādina savrupnamu laukos.
Arī platība, kas iegūta, salaižot kopā divas istabiņas, ar lielu koka galdu vienā stūrī, atgādina plašu saimes istabu. Šo mājīgo istabu par savas pulcēšanās vietu katru svētdienu nu izraudzījies neliels mākslinieku pulciņš, kas pārcēlies uz šejieni no Latviešu biedrības nama, kur gleznošanas būšana pajukusi.
Plāni par remontu dzīvoklī perināti jau sen, un galvenā kūdītāja pārmaiņām bijusi dzīvesbiedre Aina. Negrozāmais lēmums par tūlītēju ķeršanos pie darba pieņemts tajā rītā, kad mazajā istabiņā, veicot rīta rosmi, Mārtiņš trāpījis ar kāju pa galda malu un salauzis pirkstu. «Vainīgais» galds nu norakstīts, bet starpsiena, kas atdalīja vienu istabiņu no otras, noārdīta.
Ideja par simt gadus žuvuša kokmateriāla izmantošanu grīdām pieder Mārtiņam, kurš, mežinieks būdams, pēc dabiska koka interjera ilgojies sen. Viss esot noritējis pat labāk, nekā gaidīts. Firma, kas nodarbojusies ar šāda veida grīdas ieklāšanu, strādājusi ļoti precīzi un rūpīgi. Puiši vienmēr bijuši klāt norunātajā laikā un darbus veikuši prognozētajā termiņā. Vispirms uz dzīvokli atvesti grīdas dēļi un nolikti divas nedēļas izklāti pastāvēt, lai aprod ar klimatu. Tad skaidu plāksnēm pa virsu uzklāts finieris. Tikai tad visam pa virsu, līdzīgi kā ieklāj parketu, līmēti ekskluzīvie, simt gadus vecie egles dēļi. Tie ir desmit centimetru plati un 1,8 cm biezi. Pēc nostiprināšanas sekojusi dēļu noslīpēšana, špaktelēšana, slīpēšana un tad vairākkārtīga pārklāšana ar laku. Slīpējot un lakojot grīdu, puiši strādājuši baltos kombinezonos un katru puteklīti rūpīgi iesūkuši putekļu sūcējā, lai lakojums iznāktu gana gluds. Un tas arī izdevies. Lakošana veikta dienas laikā – vakarā jau varējuši vākties istabā iekšā un ķerties pie nākamās telpas.
Tagad šie grīdas dēļi, kas zāģēti no kokiem, kuri auguši pirms kādiem divsimt gadiem un tad vēl gadsimtu kalpojuši par sijām vai baļķiem guļbūvē, izskatās neparasti skaisti savā dabiskumā. Liekas, var sajust, ka šī grīda elpo. Un tā ir arī ļoti silta. Protams, kaut arī dēļi ir ļoti sausi un cieti, lēkāt pa tiem ar augstpapēžu kurpītēm un stumdīt mēbeles nav ieteicams. Mārtiņš ar Ainu pa māju vislabprātāk nu staigā vilnas zeķēs – esot tik patīkami ar pēdu sajust koka pieskārienu! Kopš aizvākti sintētiskie paklāji, Ainai kļuvis vieglāk elpot un vairs nav alerģijas.
Otrā istabiņa pilnībā atdota Mārtiņa akvareļiem un atgādina tādu kā personīgo mākslas darbu bibliotēku. Te glabājas labākie darbi, kas ik pa brīdim tiek eksponēti dažādās izstādēs.