Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9075877t1had7d.jpg)
Pagājušā pirmdienā Rīgā notika pirmais Latvijas nekustamo īpašumu tirgus profesionāļu diskusiju forums, kuru organizēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācija LANĪDA sadarbībā ar DnB NORD banku, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociāciju NĪPAA, kā arī Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju LNPAA. Diskusijas vadīja un reizēm kādu viedokli trāpīgi komentēja žurnālists Jānis Domburs.
Foruma dalībnieku sastāvs patiešām iespaidīgs, vienuviet sapulcējot gan privātā un sabiedriskā sektoru, gan valsts un pašvaldību pārstāvjus, tādējādi nodrošinot lielu viedokļu un interešu daudzveidību. Minēšu kaut vai dažus no diskusiju dalībniekiem - G. Bērziņš un M. Bičevskis - Tieslietu ministrija, H.Ancāns – Latvijas Banka, D.Robežniece – Finanšu ministrija, E.Šīns – «LATIO» un «METRUM», G. Gudermanis - Ekonomikas policija, I. Pilsētniece - Notāru padome, V.Markovs – «NIRA fonds», I. Oša - Ekonomikas ministrija, I.Piterniece – «Kolonna», M.Kučinskis – Saeima, P.Strancis – Rīgas dome, M. Krastiņš – Saeima, L.Šnīdere – «Pilsētmāju institūts Urban Art», M.Saukāns – «RBS SKALS», A.Ameriks – Rīgas dome, Ģ.Beikmanis – SO LNPAA un daudzi citi.
Foruma darba kārtība tika iedalīta 3 paneļdiskusijās – «Latvijas nekustamo īpašumu tirgus sakārtošanas iespējamie varianti», «Valsts, pašvaldību un attīstītāju sadarbība: kur un ko uzlabot», «Namu apsaimniekošanas tiesiskie un praktiskie aspekti». Tēmu un jautājumu vienas dienas pasākumam daudz, dalībnieki un klausītāji aktīvi un ieinteresēti problēmu konstatācijā un risināšanā, savu interešu lobēšanā, sadarbības variantu meklēšanā. Kā diskusiju karstumā izteicās J.Domburs: «Šobrīd vienīgais vienojošais faktors ir partijas piederība.»
Dažādos medijos jau izskanējuši forumā apspriesto problēmu kopsavilkumi, iegūtie secinājumi. Tādēļ Nams24 atļausies nesniegt kārtējo atreferējumu, bet izlases veidā piedāvās dažus no spilgtākajiem citātiem par atsevišķām forumā skartajām tēmām.
Spilgti citāti
Edgars Šīns, LANĪDA prezidents un valdes priekšsēdētājs: «Pēc 16 gadiem tirgus ekonomikā pēkšņi parādās spekulanti.»
Mārtiņš Bičevskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs: «Spekulācija ir viens no pelnīšanas veidiem – starpniecība. Starpnieks ir komersants, kam būtu jāreģistrējas Komercreģistrā, lai kļūtu par komersantu un legalizētu darījumus, maksājot arī nodokļus valstij un darbojoties saskaņā ar likumu.»
Vadims Markovs, «NIRA fonds» prezidents: «Reālās nekustamā īpašuma cenas atspoguļo spekulantu pirktspēju.» Runājot par inflācijas apkarošanas plānu - «Jāizstrādā attīstības modelis, lai pēc pāris gadiem nebūtu jāievieš «antikrīzes» programma».
Ilze Pilsētniece, Notāru padomes priekšsēdētāja: «Pašlaik daudzos nekustamo īpašumu darījumos figurē vairākas darījuma summas: tāda, ko norāda, iesniedzot dokumentus bankā kredīta saņemšanai, reālā darījuma summa, ko zina tikai pircējs un pārdevējs, un īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras maksā nodevas.»
Gatis Gudermanis, Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks: «Šogad sodītas jau 30 firmas par aplokšņu algām... Visi saka, ja tu maksā visus nodokļus, tad vispār nevar strādāt.»
Māris Saukāns, «RBS SKALS»: «Būtu jau labi maksāt nodokli... Saskaņā ar Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem vidējā celtniecībā nodarbinātā alga ir 200 LVL.» Uz ko J.Domburs pārjautā: «Dienā?» Un vēl M.Saukāns: «Bez politiskās gribas nevar sakārtot teritoriālo plānošanu.»
Ingars Pilmanis, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors: «Būvniecības kvalitāte – tās ir klienta iedomātās prasības. Drīzāk jādomā par drošuma prasībām.» Uz ko Laimdota Šnīdere piebilst: «Absolūti drošs, bet tekošs jumts.»
Uģis Stīpnieks, SIA «Parkhaus»: «Latvijā ar būvniecības kvalitāti viss kārtībā. Kvalitātes problēmas eksistē tikai privātmāju tirgū, kuras būvē «melnās» vai «pelēkās» brigādes.» Un vēl: «Visa Latvija ir viena liela pilsēta ar piepilsētām. Valstij izdevīgāk būtu attīstīt Rīgu, lai nepalielinātu sastrēgumus un nedzītu cilvēkus dzīvot ārpus Rīgas.»
Māris Kučinskis, LR 9.Saeimas deputāts, runājot par Latvijas centralizēto attīstību: «Rīgā un Pierīgā ir tikai viena problēma – kur dzīvos. Igaunijā un Lietuvā – kur strādās.»
Pēteris Strancis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pirmais vietnieks par moratoriju iekšpagalmu apbūvei: «Moratorijs ir politisks lēmums. Iedzīvotāji uzskata, ka būvniecība iekšpagalmos ir viņu interešu aizskārums, un «torpedē» jaunu attīstību.»
Inga Piterniece, uzņēmuma «Kolonna» nekustamo īpašumu departamenta direktore: «Ja nekustamā īpašuma tirgū - jo lielāks haoss, jo vairāk var nopelnīt, apsaimniekošanā – jo lielāks haoss, jo lielākas problēmas.»
Māris Krastiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs: «Apsaimniekošana ir māju uzturēšana normālā stāvoklī, taču šobrīd pašvaldību mājas ir tādā stāvoklī, ka tās ir jāglābj, nevis jāapsaimnieko.»
Valters Kagainis, DzĪKS asociācijas valdes priekšsēdētājs par dzīvokļu un māju apsaimniekošanas problēmām: «Masveidā tika radīts privātīpašnieks, kuram liekas, ka kādam viņu vajag apkalpot.»
Katram ir tiesības uz savu viedokli, un forumā katram bija iespējas to paust. Daudz kam var piekrist, daudz kam – nē. Bet ir par ko padomāt.
Noslēgumā vēlos izteikt atzinību diskusiju foruma idejas autoriem un organizatoriem par interesanto un lieliski noorganizēto pasākumu, spējot pulcēt vienuviet tik dažādu uzskatu un interešu pārstāvjus. Pēdējā laikā apmeklējot konferences, seminārus, izstādes un citus nozares pasākumus, nereti rodas vilšanās un deja vu sajūta. Dažkārt pat pavīd ķecerīga doma, ka konferences un izstādes sevi jau izsmēlušas – kā laika un līdzekļu patēriņš bez reālas atdeves. Turpretim šāda veida diskusiju forums ir notikums, kuru apmeklēt noteikti ir vērts. Irīna Sjarki, LANĪDA izpilddirektore atzina, ka atsaucība bija negaidīti liela un solīja, ka tiks organizēts arī nākamais Latvijas nekustamā īpašuma tirgus profesionāļu diskusiju forums. Gaidīsim.