Zombiji Latvijā — realitāte vai pasaka?

Bez enerģijas nevar iztikt

Psihoterapeite Anita Kanele skaidro: «Mums apkārt sastopami dažādi cilvēki. Vieniem piemīt liela psihiskā enerģija, viņi ir ļoti aktīvi, darbīgi, enerģiski; otra daļa ir tādi, kas jau pamostoties jūtas ļoti noguruši, jo viņiem enerģijas trūkst. Pirmā grupa trūkstošo enerģiju mēģina atjaunot, lietojot dažādas pārtikas piedevas, apmeklējot baseinu, staigājot pa svaigu gaisu.» Otra grupa — cilvēki, kas trūkstošo enerģiju nemaz nemēģina uzpildīt, paši ir ar to neapmierināti un līdz ar to tiecas kontaktēties ar cilvēkiem, kuriem šīs enerģijas ir daudz. «Šiem cilvēkiem satiekoties, rodas zināms enerģijas līdzsvars. Pozitīvais ir tas, ka tā saucamais zombijs iegūst trūkstošo pozitīvo enerģiju, bet «enerģijas devējs» savukārt neko nezaudē. Negatīvais — tas, ka enerģijas devējs allaž pēc šādiem kopīgiem pasākumiem jūtas mazliet noguris un neapmierināts, ar mazliet sabojātu omu. Un tādēļ šie cilvēki, lai cik labas attiecības ar nosacīto zombiju viņam būtu, cenšas no kontaktiem izvairīties. Tas ir gluži vienkāršu iemeslu dēļ — jebkuram cilvēkam ir aizsargmehānisms, un, ja viņš pat ar prātu to nesaprot, tomēr cenšas izvairīties no tā, ja viņam dara sliktu.»

Uzmanieties no strīdu izraisītājiem

Diezgan bīstama ir trešā grupa. «Tos jau var dēvēt par psihosomatiskiem cilvēkiem — viņi labi saprot, ar kuru cilvēku viņi jūtas labi. Scenārijs ir gauži vienkāršs: šāds cilvēks ienāk telpā, kurā kāds jau atrodas, saprot — o, es no viņa varu saņemt enerģiju! —, apzināti izraisa strīdu, uzlādējas ar strīda laikā radušos enerģiju un telpu mierīgi pamet.» Protams, tiklīdz pārējie to pamana, viņi no šāda cilvēka sāk apzināti izvairīties, uzskatot par «indes podu», kas vienmēr pamanās citiem sabojāt garastāvokli.

Visbīstamākie ir cilvēki — dēles

Ir vēl arī ceturtā grupa — cilvēki, kas apzinās, ka viņiem trūkst enerģijas, un arī to, kā enerģiju var iegūt no otra cilvēka. «Šīs grupas pārstāvji to dara jau pilnīgi apzināti: viņi kā dēles piesūcas cilvēkiem, ko izvēlējušies par donoriem, nosūc savu enerģijas devu un tad izmantoto cilvēku kā tādu nederīgu lupatu izmet ārā. Visbiežāk tas redzams savstarpējās attiecībās. Ja šāds cilvēks ir nepārtrauktā kontaktā ar saviem kolēģiem, tas ir bīstami, protams, ne dzīvībai, bet psiholoģiski, cilvēkam nepārtraukti tiek noņemti pozitīvie resursi — labs garastāvoklis, iedvesma, radīšanas spēja,» uzskata Kanele.

Jāņem talkā paša enerģija

Kā sevi pasargāt no šādu cilvēku ietekmes? «Pirmkārt, jāsaprot, kura cilvēka klātbūtnē sākat justies aizvien sliktāk. To vajadzētu sajust jau pēc pāris reizēm un maksimāli izvairīties no kontaktiem ar viņu. Pietiek pastrādāt ar paša domām, piemēram, apvilkt ap sevi enerģijas apli — ja cilvēks ir ticīgs, viņš var iedomāties dievišķo apli. Līdz ar to zombijs vienkārši vairs netiek cilvēka enerģijai klāt. Turklāt šādu cilvēku nevajag pielaist tuvāk kā metra vai pusotra attālumā un nevajag pieļaut fizisku kontaktu. Domu aplis darbojas aptuveni 15—20 minūtes, tad ir jāvelk otrs.» Nākamais variants: brīdī, kad zombijs tuvojas, jāiedomājas, ka tu iekāp spogulī — kā pasakā «Alise Aizspogulijā». Tad šis zombijs it kā runās ar tavu attēlu, nevis ar tevi. Arī šajā gadījumā nevajag pieļaut, ka šis cilvēks tev pienāk pārāk tuvu. Pārējie aizsardzības līdzekļi jau ir fiziski: dažādas aizsardzības zīmes, akmeņi no litoterapijas, kas darbojas kā bumerangs un tajā pašā laikā neļauj noņemt nekādu enerģiju. Pats svarīgākais — neturēt uz šādu cilvēku ļaunu prātu, bet mēģināt saprast, ka viņam acīmredzot citu enerģija ir nepieciešama, lai viņš justos labi. Un nevajag justies vainīgam, ka viņš jūtas slikti.» Savukārt cilvēkiem, kas sevī ir pamanījuši iepriekš minētās pazīmes, vajadzētu mēģināt tikt galā pašam, pozitīvo enerģiju smeļoties no citiem avotiem, nevis izmantot savus līdzcilvēkus.

Kristietim nekas nedraud

Romas Katoļu baznīcas priesteris Andris Kravalis, kurš nenoliedz zombēšanas esamību, ir cieši pārliecināts?— kristietim un ticīgam cilvēkam no šādām lietām nav jābaidās: «Dievs dod savu žēlastību, un tādam cilvēkam nekas ļauns nevar notikt.» Otra atziņa par zombijiem: «Daudzreiz jau tā ir tikai sensācija, kas rodas, saskatoties visādas filmas par tuksnešiem, mūmijām, atdzīvināšanu u. tml. Vienkārši cilvēki vēlas nāvi kaut kā ietērpt, un tā kļūst par biedinājumu un ienaidnieku. Bet ticīgam cilvēkam šīs lietas ir ļoti skaidras: viņš zina, ka cilvēks pēc nāves stājas Dieva priekšā, un viņam netiek dota iespēja atgriezties uz Zemes un te vēl kaut ko darīt. Svētajos rakstos ir teikts, ka robeža starp dzīvību un nāvi ir novilkta ļoti stingri, kas mirušajiem neļauj nākt atpakaļ. Vienīgi varbūt kādreiz sapņos cilvēks var saņemt brīdinājumu vai redzēt vīziju, kas liek kaut ko pārdomāt, bet nekad tā nav reāla fiziska vai garīga iejaukšanās.» Ja nu tomēr cilvēkam šķiet, ka viņu kāds mēģina ietekmēt — iespējams, ar okultisma vai burvestību palīdzību – viņš var nēsāt līdzi svētītu krustiņu, rožukroni vai svētbildi aizsardzībai. «Jāatceras gan, ka tie nav nekādi amuleti,» norāda priesteris.

Jāapbruņojas ar zināšanām

Pilnīgi pretējās domās ir psihoterapeits Aivis Dombrovskis: «Zombiji citus cilvēkus mēdz ļoti dziļi nokodēt, līdz ar to viņi rīkojas un uzvedas absolūti neadekvāti. Diemžēl arī Latvijā beidzamajā laikā parādās tādas kā «zombēšanas skolas», kas šeit ienākušas no citurienes un kurās cilvēkus neveido kā harmoniskas personības, bet gan cilvēkiem iestāsta un iekodē, ka viņi ir baigie veiksminieki; līdz ar to viņi zaudē adekvātu kontaktu un vairs normāli neuztver apkārtējo vidi.» Dombrovskis arī uzskata, ka cilvēki tiek iekodēti ar masu mediju un īpaši jau televīzijas reklāmu palīdzību: «Šajā informācijā tiek ielikti tādi kodi, kas uz brīdi atslēdz cilvēka apziņu. Šajā brīdī cilvēks rīkojas neapzināti un tikai pēc tam mēģina izskaidrot sev un citiem, kāpēc rīkojies tā un ne citādi, bet loģisku skaidrojumu atrast nespēj.» Vai no tā iespējams izsargāties? «Jā, ja tu pārzini tehniku, šādu darbību var atšifrēt, bet lielākā daļa šo cilvēku ir tik labi speciālisti, ka neko nevar iesākt. Lai gan: tiklīdz televīzijā sāk rādīt reklāmu, var pavisam nogriezt skaņu, vai arī — ja liekas, ka cilvēks ar tevi mēģina manipulēt, tu vari pagriezties un aiziet prom.» Viņam ir vēl viena pārliecība: «Ja tiešām kāds sāks celt augšā miroņus vai nākotnē klonēt cilvēkus, ir jāapzinās, ka tie patiešām būs zombiji — var atjaunot miesu, prātu un citas lietas, bet dvēseli klonēt nav iespējams.

***

uzziņai

Vudū ticējumos — miruša cilvēka ķermenis, kurā iemājojuši ļaunie gari, kas to izmanto. Zombēt — noburt un padarīt pakļāvīgu.