Zemes reformu juceklis. 4. daļa
26. sērija. … un ārzemnieku atnākšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Faktiski lielais lūzums notiek tikai brīdī, kad kļūst skaidrs – Latvija tiešām ir saņēmusi Rietumu drošības garantijas un agri vai vēlu neizbēgami tiks uzņemta Eiropas Savienībā, tātad – zeme šeit ir ļoti labs un daudzsološs investīciju objekts. Un kā nu ne: kamēr «vecajās» ES valstīs lauksaimnieciski izmantojamā zeme caurmērā maksā 2000–4000 latu par hektāru, Latvijas Valsts zemes dienesta apskats 2002. gadā rāda, ka Latvijā lauksaimnieciski izmantojamās zemes vidējā cena ir 155 lati par hektāru un pat «griesti» nepārsniedz 400–500 latus par hektāru.
Protams, ka nekustamo īpašumu, tostarp lauku zemes tirgus salecas – un pēc pāris gadiem aina ir pavisam cita: jau 2004. gada beigās, caurlūkojot faktiski visu lielo – un arī ne tik lielo – nekustamā īpašuma kompāniju piedāvājumu, acīmredzams ir gan tas, ka ļoti lielās (tūkstoš hektāru un vairāk) zemes platības vairs faktiski netiek piedāvātas, gan tas, ka retajiem vēl iegādājamajiem hektāru simtiem (un ne jau tikai apstrādātai zemei vien) ir strauji pieaugušas cenas – turklāt pat rajonos, kuri iepriekš neizraisīja faktiski nekādu uzpircēju interesi.
Kas ir jaunie zemes megaīpašnieki? Viens pēc otra no lielāko lauksaimniecības zemes īpašnieku sarakstiem pazūd pašmāju uzņēmēji – pārpircēji, kuri saformējuši un veiksmīgi pārdevuši simtus un pat tūkstošus hektāru lielas zemes platības. Savukārt vietā nāk uzņēmumi ar bieži vien latviskiem nosaukumiem un īpašnieku sarakstiem, kuros redzami tikai Skandināvijas valstu, Vācijas un Lielbritānijas pilsoņu vārdi.
Līdzīga ir situācija arī ar mežiem: kamēr pats lielākais mežu īpašnieks Latvijā joprojām ir valsts (2004. gada sākumā Latvijas Valsts mežu valdījumā atrodas 47 procenti visu Latvijas meža zemju – 2,885 miljoni hektāru), lielāko meža privātīpašnieku sarakstos pirmās pozīcijas aizvien pārliecinošāk ieņem ASV, Skandināvijas un «vecās Eiropas» valstu pilsoņu un kompāniju meitasuzņēmumi.
Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.
Turpmāk vēl...