Kāds labums no Rīgas domes?

Štrams nomainīts

Izpētot domes pieņemtos lēmumus, RB konstatēja, ka darba kārtība īpaši nav mainīta. Tāpat kā iepriekš tiek izskatīti jautājumi par zemes gabalu pārdošanu vai nomu, kas pēc likuma jāizskata domes sēdēs. Uzreiz pēc ievēlēšanas J. Birks skaļi paziņoja, ka «atlikušajos divos gados tiks padarīts tas, kas iepriekšējos divos nav izdarīts», un «Rīgas atslēgas būs drošās rokās». Taču nekāds paātrinājums darbā nav jūtams, savukārt vairāk nekā jebkad iepriekš manāma koalīcijas sadarbība ar kreisajiem spēkiem.

Kā galvenos jaunās koalīcijas darbus var minēt:

=pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama un būvvaldes vadītāja Inta Pujāta nomaiņu;

=atļauju atteikšanu vairāku azartspēļu zāļu izveidei,

=Rīgas kultūras aģentūras radīšanu;

=Rīgas domes kursa maiņu par koncertzāles celtniecību uz AB dambja (iepriekšējā vadība šo projektu vēlējās nogremdēt, bet tagadējā – ceļ saulītē).

Opozīcijā palikušās «Jaunā laika» (JL) frakcijas vadītājs Olafs Pulks RB saka – Birka vadība neko būtisku rīdzinieku labā nav paveikusi. Gluži otrādi – ierosināts paaugstināt maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā, kā arī dzīvokļu īres un apsaimniekošanas maksu, tā vēl vairāk apgrūtinot rīdzinieku ikdienu. O. Pulks piebilst, ka TB/LNNK savulaik vēlēšanās izmantojuši lozungu «Krievi nāk!», taču tagad paši pieslējušies tām partijām, kuras pārstāv krievvalodīgo intereses. Jebkura saimnieciska jautājuma risināšanai nepieciešams politisks atbalsts, tāpēc bez šo partiju balsīm esošā koalīcija strādāt nespēj.

Par neizdarībām nesoda

Pačibējuši arī mēra solījumi tikt galā ar JL vadības neizdarībām. Savulaik J. Birks uzdeva pārbaudīt 223 jaunu automašīnu iegādi Rīgas domes vajadzībām. Savukārt algu reforma pašvaldībā varēja radīt vismaz 8 miljonu latu iztrūkumu valsts budžetā. Tagadējais mērs to nodēvējis par politisku bezatbildību, bet viņa pārstāve Inga Spriņķe RB saka, ka nekas ārkārtējs neesot noticis un visas problēmas atrisinātas. Tomēr neviena vainīgā persona tā arī nav atrasta, tāpēc rodas iespaids, ka mērs tikai formāli gribējis izteikt pārmetumus iepriekšējai vadībai.

Birks savukārt RB apgalvo, ka tieši viņa vadībā būtiski uzlabots darba stils – lēmumu pieņemšana notiekot raitāk, un esot palielinājusies koalīcijas padomes loma. Atjaunota arī Rīgas domes sadarbība ar valdību būtisku jautājumu risināšanā. Piemēram, ar satiksmes ministru uzsāktas sarunas par iespējām integrēt dzelzceļa transportu Rīgas satiksmē un papildināt tramvaju kustību Pārdaugavā, paredzot maršrutu uz lidostu. Ar kultūras ministri notiek sadarbība Dziesmu svētku organizēšanā un Rīgas koncertzāles būvniecības jautājumā. Rīga gatavojas veidot Zinātnes tehnoloģisko parku netālu no lidostas – tas notiek sadarbībā ar Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijām.

Sola dzīvokļus

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinēvičs (LSDSP) RB stāsta, ka domes koalīcija nopietni ķērusies pie komunālo problēmu risināšanas. Budžeta grozījumos paredzēts piešķirt 1,3 miljonus latu ūdens skaitītāju uzstādīšanai, kā arī ūdens apgādei Bolderājā. Līdz nākamajām vēlēšanām (tās notiks 2009. gada martā) jaunā koalīcija esot apņēmusies uzbūvēt 3000 dzīvokļu. Šāds solījums, protams, ir labs, bet vai nav tā kā pārāk optimistisks...? Pats J. Dinēvičs atzīst, ka LSDSP vadības laikā (kad mērs bija Gundars Bojārs) būvēti ap 1000 dzīvokļiem gadā un JL vadības periodā celtniecības apjoms samazinājies līdz 400 dzīvokļiem. Atlikušajā posmā apjomu trīskāršot vai pat četrkāršot būtu diezgan grūti.

Vēl pie padarītajiem darbiem Dinēvičs pieskaita jaunās atkritumu savākšanas koncepcijas ieviešanu un iecerēto ekoloģiskās mājas izveidošanu Arkādijas parka nodegušā kinoteātra vietā. Ieplānots, ka mājai uz jumta atradīsies saules baterijas. Tai būtu jāapliecina, ka iespējams saimniekot, neradot gaisa piesārņojumu. Taču pagaidām tie ir tikai solījumi.

Praktiski Dinēvičs var lepoties tikai ar to, ka regulāri tiekas ar vairāku komiteju un departamentu vadītājiem, lai risinātu pilsētas problēmas. Iepriekš amatpersonas tā vietā, lai satiktos, sūtīja viena otrai vēstules, lieki kavējot laiku.

Pilsētas attīstības departamenta direktors Edmunds Krastiņš (TP) kā pirmo paveikto darbu atzīmē to, ka Līvu laukumā beidzot uzstādītas tualetes. Tur slēgtās mazmājiņas esot bijušas «Aksenoka mantojums».

Tāpat sagatavoti grozījumi pilsētas budžetā, koriģējot domes darbinieku algas. Dažiem tās nepamatoti palielinātas, bet labklājības un kultūras nozarē strādājošie vispār palikuši bez pielikuma. Beidzot nomainīta arī Pilsētas attīstības departamenta un būvvaldes vadība.

Jaunās koalīcijas paveiktais Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka skatījumā:

=Kopīgi ar TB/LNNK Saeimas frakcijas deputātiem izstrādāti grozījumi Īres likumā, kas būtiski atvieglotu denacionalizēto namu īrnieku tiesību ievērošanu.

=Veikti Rīgas centra ielu satiksmes plūsmas veicināšanas pasākumi. Daudzviet tiek pārskatītas automašīnu stāvēšanas iespējas, priekšroku dodot vairāku joslu kustībai un sabiedriskā transporta joslām.

=Nodrošināta kārtība 16. marta un 9. maija pasākumos

=Ieņemta stingra pozīcija jautājumā par līguma saistību neievērošanu, piemēram, «Stockmann» gadījumā. Rīgas dome šobrīd liedz «Stockmann» zemes privatizācijas iespējas, jo tirdzniecības centrs nav izpildījis zemes nomas līguma saistības un nav uzbūvējis gājēju tiltiņu pār Gogoļa ielu.

=Tiek risināts bērnudārzu jautājums. Piemēram, jau šonedēļ plānots domes balsojums par bērnudārza izveidi Vecmīlgrāvī, kur sākumskolu «Blāzmiņa» iecerēts pārveidot par bērnudārzu. Savukārt sākumskola tiks pievienota 31. vidusskolai. Jaunajā bērnudārzā kopumā būtu vieta 200 bērniem, un dažas grupiņas pēc rekonstrukcijas varētu uzsākt darbu jau šā gada rudenī.

=Paātrināts veloceliņu projekts. Maršrutu Centrs–Mežaparks plānots pabeigt jau līdz jūnija vidum. Paātrināta tā sauktā Zaļā veloceliņa ierīkošana Pārdaugavā, lai pabeigtu to šogad.

=Sākta Augusta Deglava ielas rekonstrukcija.

=Īstenots retro tramvaja projekts, kas popularizēs pilsētas tēlu.