Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9086082t1hfab8.jpg)
No 1. maija ir spēkā jauna kārtība mērniecībā. Noteikumos cita starpā aprakstīts, kā jānotiek zemes kadastrālās uzmērīšanas procedūrai, kādam jābūt zemes robežu plāna saturam reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, kā un ar ko dokumenti jāsaskaņo.
Ministru kabineta noteikumi apstiprināti 20. martā. Diemžēl jaunā kārtība, kas ietverta pieminētajos valdības noteikumos, izraisījusi daudz strīdu jau jaunā tiesību dokumenta sagatavošanas gaitā.
Ko saka Valsts zemes dienestā?
Valsts zemes dienestā uzskata, ka jaunā kārtība neparedz būtiskas pārmaiņas zemes robežu plāna sagatavošanā. Tāpat kā līdz šim tam jāsatur ziņas par zemes gabala robežām, zemes lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem. Jaunā kārtība esot labāk pielāgota pašreizējai situācijai, kad īpašumu pirmreizējā uzmērīšana notiek retāk. Biežāk – zemes gabalu sadalīšana vai apvienošana.
Jaunā kārtība došot lielāku drošību īpašniekiem – gan tiem, kuru zemi uzmēra pašlaik, gan tiem, kur zeme uzmērīta agrāk. Īpašnieki retāk sūdzēsies par mērnieku paviršu vai patvaļīgu mērīšanu.
Zemes reformas sākumā lauku zemes robežu uzmērīšana notika galvenokārt ar tā saukto ierādīšanas paņēmienu. Vecajos mērniekos šī ierādīšana izraisa smīnu. Ģeodēzijā tāds jēdziens vispār nepastāvot. Zemi var tikai iemērīt. Tagad redzamas šīs ierādīšanas sekas. Pārmērot zemi ar instrumentiem un nosakot robežpunktu koordinātas, atklājas, ka agrāk ierādītās robežzīmes neatrodas tur, kur tām īstenībā jābūt. Tās ir kļūdainas vai vēlāk patvaļīgi pārceltas, izraisot negantus strīdus pierobežnieku starpā.
Pēc jaunās kārtības turpmāk mērnieka pienākums būs paziņot par paredzēto mērīšanu arī uzmērāmā zemes gabala kaimiņiem jeb pierobežniekiem. Pierobežnieku ierašanās uz zemes robežu saskaņošanu gan nebūs obligāta, ja viņiem piederošo īpašumu robežas ir nostiprinātas zemes robežu plānos un dabā un ja viņi ir pārliecināti, ka tur tām jāatrodas.
Valsts zemes dienestā noraida apgalvojumus, ka mērniecība kļūšot ievērojami dārgāka jaunās kārtības dēļ. Sadārdzināšanās cēlonis esot meklējams vispirms degvielas un darbaspēka cenu pieaugumā.
Ko saka mērnieki?
Taču mērnieki, kuriem no 1. maija jāstrādā pēc šīs kārtības, uzskata, ka pārmaiņas būs. Pati mērīšana nekļūs sarežģītāka. Bet pasūtījumu izpildi ievērojami sarežģīs un padarīs gausāku papīru procedūra.
Līdzīgās domās ir arī privātuzņēmuma «Metrum» direktors Andis Strēlis, kurš agrāk vadīja Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālo nodaļu. Agrāk mērnieks ar zemes īpašnieku esot satikušies 3 reizes: pasūtot mērīšanu; uzmērot dabā; saņemot zemes robežu plānu. Tagad viņam būs jātiekas 5 reizes: pasūtot mērīšanu; uzmērot robežas dabā; pārbaudot, vai robežzīmes ir ieraktas un robežstigas ierīkotas atbilstoši prasībām; parakstot zemes robežu plānus, saņemot zemes robežu plānu.
Kas prasīs vairāk laika un braukāšanu, tas, gluži dabiski, maksās dārgāk. Un sadārdzināšanās cēlonis šajā gadījumā tomēr ir Ministru kabineta noteikumi. Lai mazinātu sekas, «Metrum» pat sācis piedāvāt mērīšanu uz nomaksu. Bez pirmās iemaksas ar nomaksas termiņu līdz diviem gadiem.
Iespējams, ka kādam zemes īpašniekam tas būs izdevīgi. Bet par pakalpojumu būs jāmaksā procenti līzinga uzņēmumam, kas kopīgo izdevumu summu palielinās.
Pēc «Metrum» direktora domām, jaunā kārtība visvairāk ietekmēs lauku iedzīvotājus. Viņiem mērniecības pakalpojumi kļūs dārgāki nekā pilsētas zemju īpašniekiem. To pašu jau agrāk sacījis arī Latvijas Mērnieku biedrības vadītājs Andris Mazkalniņš. Viņaprāt, mērniecības pakalpojumi kļūšot dārgāki aptuveni par trešdaļu.