Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9088703t1h5fe8.jpg)
Tiem, kas vēlas dzīvot savā ārpilsētas mājā, varbūt pienācis pēdējais brīdis pievērst uzmanību Ikšķilei un tās novadam. Jo, kā brīdina tirgus eksperti, ilgi iespēja par saprātīgu cenu dabūt zemi apbūvei vai jau gatavu mitekli pie ūdeņiem Ikšķilē nesaglabāsies. Turklāt šai klasiskajai Pierīgas pilsētiņai bez skaistā skata uz latvju likteņupi pa jūsu guļamistabas logu piemīt vēl arī citas kvalitātes.
Kaimiņos ar Repši
Arī Ogres rajons, kurā ietilpst šis novads (pareizāk sakot, tā rajona daļa, kas atrodas pie Rīgas–Daugavpils šosejas, dzelzceļa un Daugavas), ir ļoti perspektīvs un patlaban visuzskatāmāk veidojas par Rīgas «pagarinājumu». Piemēram, Ogres pilsētā cenu kāpuma tempi mājokļu otrreizējā tirgū augot līdzi galvaspilsētas tendencēm vien ar mēneša nobīdi. Ikšķilei jau nostabilizējusies dārgas dzīvesvietas slava. Gada sākumā zemes cenas te svārstījās no 28 līdz 65 eiro par m², savukārt māju cenas — no 110 līdz 450tūkstošiem eiro. Tomēr to attaisno dzīves vide un labās satiksmes iespējas, kā arī, kas pavisam nav mazsvarīgi, cienījamā reputācija. Vienmēr ir patīkami atcerēties, ka no visiem saviem daudzajiem nekustamajiem īpašumiem Einars Repše paturēja tieši Ikšķiles māju ar zemi un tātad mitinās kaut kur kaimiņos. Pilsēta sevi apzinās kā prestižu dzīves vietu, un tās vietvara, gatavojoties straujam iedzīvotāju skaita kāpumam, attiecīgi rīkojas. Kaut arī teritoriālais plānojums paredz pilsētā daudzstāvu apbūvi un tādi namu projekti te ir piedāvāti, visticamāk, pašvaldība kavēs jebkādas mikrorajonu būves ieceres. Bieži piesauktais salīdzinājums ar Jūrmalu droši vien būs īsti vietā, jo arī Ikšķilē ir vērojama kūrortpilsētai raksturīgā pamatiedzīvotāju augstprātīgā attieksme pret ienācējiem. (Kaut gan tieši iedzīvotāju, turklāt turīgu, skaita pieaugums padara abas pilsētas bagātākas un to pašvaldības — rīcībspējīgākas.) Tāpēc tiem, kuri vēlas šeit dzīvot, būtu nepieciešams arī nedaudz emocionālas «biezādainības», kas pasargās no kāda kaimiņos dzīvojoša vai veikalā satikta «īstā ikšķilieša» pēkšņa nīgruma lēkmes.
Paldies bīskapam Meinardam
Daugavas lībiešu — kādreizējo šo krastu saimnieku — valodā nosaukums Üksküla nozīmē tiklab «viens ciems», kā «pirmā apmetne». Latvijas vecākās pilsētas (kā pirmā Latvijas katoļu bīskapa Meinarda mītnes vieta tā ir dibināta 1185. gadā — sešpadsmit gadus pirms Rīgas) tagadējo likteni noteica 19. gadsimta otrajā pusē būvētais dzelzceļš uz Maskavu, kas šo apkārtni padarīja par ideālu vietu vasarnīcu celtniecībai. Līdz Rīgai ir 28 km, līdz Ogrei — 7 km. Visā novadā, kurā iekļaujas arī agrākais Tīnūžu pagasts (kopējā platība — 129,89 km²), patlaban dzīvo 7,5 tūkstoši cilvēku, divas trešdaļas no tiem — pašā Ikšķilē. Te nav nekādu industriālu uzņēmumu. Nav arī pārāk daudz vairākstāvu apbūves. Toties šeit ir ārsti, zobārsti, aptiekas, restorāni, amatnieku darbnīcas, skaistumkopšanas saloni. Pašvaldība lepojas ar it kā labo infrastruktūru, tomēr tā vēl ir tālu no vēlamā (skat. ekspertu viedokļus). Bērnudārzs «Urdaviņa», kurā, pieaugot iedzīvotāju skaitam, sāka kļūt par šauru, patlaban tiek paplašināts līdz 400 vietām. Gaidāmā Daugavpils lielceļa izbūve un tā pārvēršana starptautiskā Rīgas–Maskavas šosejā jau kopš pērnā gada par pilsētu rada noturīgu investoru interesi attīstīt šeit komerciālo infrastruktūru.
Pārceļas no Rīgas
Ikšķiles jaunpienācēji parasti ir ģimenes, kas pārdod Rīgā dzīvokli un te pērk māju. Tieši tāpēc īpaša interese ir par ekonomiski izdevīgākajām rindu mājām. Patlaban tiek īstenots šādu mājokļu projekts Ādamlaukā, kur 1 ha lielā teritorijā tiek celtas 16 rindu mājas, katra 220 m² platībā (cena ~120 000 latu). Tās sola nodot ekspluatācijā novembrī. Bet ir arī tādi pircēji, kam šeit ir vajadzīgs otrs ģimenes mājoklis siltajai sezonai, lai ziemā atkal dzīvotu metropolē. Novada teritorija ir pietiekami plaša, lai te turpinātu vērienīgi attīstīt gan individuālo apbūvi, gan savrupmāju ciematus, kuros ik mājoklim atkarībā no projekta ir savs 1200 līdz 4000 m² liels zemes gabals. Profesionāļi un prese ar patiesu atzinību jau novērtēja Ikšķiles «jaunākās paaudzes arhitektūras» ciematu «Zaļās salas». Tas atrodas tieši Daugavas krastā, blakus sporta kompleksam un veikalam. Kaut izbūve tika realizēta pērn, šeit vēl ir piedāvājums, turklāt projekta paplašinājums tiek īstenots arī šogad un tiks turpināts nākamgad.
Uldis Zorgenfreijs:
— Ikšķilei ir visplašākās attīstības iespējas, turklāt tieši ģimenēm domātu māju celtniecībā. Šajā ziņā novadam ir pat visai liela līdzība ar Jūrmalu. Tā ir lieliska dzīves vieta cilvēkiem, kas strādā Rīgā, taču vēlas, lai viņu bērni augtu, staigājot pa zaļām pļavām. Tieši tādiem pircējiem arī tika būvēts mūsu ciemats, un te viņiem ir pieejama tik zaļa vide, cik vien tas šajā teritorijā bija iespējams. Galvaspilsētas tuvums ir un paliek lielākā Ikšķiles priekšrocība, savukārt tās infrastruktūru pašvaldībai noteikti vajag vairāk attīstīt — ir jāsakārto komunikācijas, vietējo ceļu tīkls, jāuzceļ bērnudārzs. Ir jāveido sabiedriskās teritorijas un būves, lai Ikšķile savā izaugsmē kādubrīd nepārvērstos par «guļamrajonu». Tomēr dzīve novadā iet uz labo pusi, pašvaldība, lai varētu rekonstruēt komunikācijas, piesaista ES finansējumu un plāno savu darbību, rēķinoties ar apbūves attīstības diktēto pieprasījumu.
Ieva Korne: