Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9088857t1h9a91.jpg)
Nākamā prezidenta izvēle ir nonākusi jaunā fāzē. Starp partiju ultimātiem, cerībām utt. ir parādījies vārds vienošanās, kas pēc būtības ir pamats, lai varētu notikt prezidenta ievēlēšana.
Vienošanās rezultātā ir parādījies vārds — Valdis Zatlers. Pagaidām jāteic gan, ka vienošanās nešķiet septiņiem zieģeļiem apzīmogota. Taču, ja koalīcijas vadošie politiķi kaut cik ciena sevi, viņi nemētāsies ar vārdiem. Cerams.
Ir diezgan pārsteidzoši konstatēt, ka pēc politiķu vienošanās par Zatlera — politiski neitrāla kandidāta — virzīšanu Valsts prezidenta amatam izrādās, ka vesela virkne ekspertu, kuri nebalsī vaimanāja, ka politiskā neitralitāte ir galvenais nākamā prezidenta trumpis un ievēlēšanas kritērijs, tagad ir metuši kažoku uz otru pusi. Ak, nu kā tā var — vēlēt cilvēku bez jelkādas politiskas pieredzes! Piepeši izrādās, ka politiskā neitralitāte nav vis noteicošais.
Un nav arī un nevar būt. Tāpēc, ka politiskā neitralitāte vispār ir nejēdzīgs kritērijs, pēc kura izvēlēties nākamo valsts vadītāju. Nevainojama reputācija, harisma, pasaules uzskats, tēls — tas ir netveramais kopums, kas nosaka izvēli. Jo politiski neitrālais var būt ar mīkstu mugurkaulu valsts varas pīlāru atsvaru nodrošināšanā, bet politiski ne neitrālais — gluži otrādi.
Valdis Zatlers ir cienījams kandidāts Valsts prezidenta amatam. Tas, kā viņam pietrūkst, nav saistīts ar viņu pašu — viņam pietrūkst valdošās koalīcijas partneru pārliecinošas argumentācijas par labu Zatlera kandidatūrai. Tas, ka viņi saka — «labs administrators», «labs ārsts», diemžēl nenorāda uz Zatlera priekšrocībām citu kandidatūru vidū — arī, piemēram, Māris Riekstiņš ir labs administrators! Šī seklā argumentācija rada iespaidu, ka notikusi marionetes izvēle, lai gan nekas iepriekšējā Zatlera kā Traumatoloģijas institūta vadītāja vai medicīnas un sabiedriska darbinieka pieredzē par šādu raustāmību neliecina.
Nebūtu lieki atcerēties, ka arī par Vairu Vīķi-Freibergu liela daļa ekspertu, ja par viņas iespējamo ievēlēšanu būtu kāda politiķu vienošanās nedēļu pirms vēlēšanām, teiktu to pašu, ko tagad par Zatleru — viņai taču nav politiskās un diplomātiskās darbības pieredzes, tikai akadēmiskā bagāža! Kāds ir viņas valstiskais skatījums?
Nevar norakt Valdi Zatleru kā prezidenta kandidātu tikai tāpēc, ka, piemēram, daudziem Egils Levits šķiet labāks. Daudziem joprojām pati labākā šķiet Vaira Vīķe-Freiberga. Taču nevar salīdzināt esošo prezidentu ar nākamo — esošajam ir cits vēriens, cita darbības platforma.
Taču valdošai koalīcijai būtu jāatceras, ka tās mētāšanās no politiskās neneitralitātes uz neitralitātes pusi, atbalsta solījumi kandidātiem un pēc tam šo solījumu atsaukšana tiks uztverta ar rūgtu smīniņu un pārliecības nostiprināšanos par aizkulišu vērienīgo ietekmi uz nākamā prezidenta izvēli. Gribējās dzirdēt arī, ka koalīcijas politiķi un Zatlers tūliņ dosies pie opozīcijas partijām runāt ar viņu deputātiem. Jo opozīcijas atbalsts šajā situācijā ir nozīmīgāks nekā citos gadījumos — Saeima ievēlē Valsts prezidentu, nevis koalīcijas prezidentu.
Prezidenta vēlēšanu datuma pārcelšana no 6. jūnija uz 31. maiju varētu liecināt gan par to, ka koalīcija cer uz divām vēlēšanu kārtām un tirgus vēl nav beidzies, gan par to, ka tā vēlas pasargāt nākamo prezidentu no nemierīgās gaisotnes, kas Rīgā valdīs saistībā ar ļoti daudziem netīkamajām draudzības dienām ar seksuālajām minoritātēm. Ja kādam šī saistība izraisa smīnu, tad velti — šiem notikumiem tiešām ir pievērsta starptautiska uzmanība. Un nevar zināt, kam vairāk — prezidenta vēlēšanām vai praidiem.