Garisons vērtē NATO samitā pieņemtos lēmumus

Vērtējot šonedēļ aizvadītajā samitā pieņemtos lēmumus, Garisons norādīja, ka pozitīvi ir tas, ka izdevies saglabāt vienotību un, pats galvenais, - ASV interesi par NATO.

ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi samita laikā par kolektīvo aizsardzību vieš cerības, lai gan ir skaidrs, ka viss būs atkarīgs no pašu eiropiešu vēlmes ieguldīt savā aizsardzībā.

Lai arī vienošanās par 5% tēriņu griestiem, visticamāk, panākta spēcīga Trampa spiediena rezultātā, tas tomēr ir nozīmīgs un pozitīvs solis Eiropas valstu aizsardzības spēju stiprināšanā un militārās industrijas attīstībā.

Vienlaikus ir grūti nepamanīt, ka NATO, zaudējot ASV līderību un nonākot situācijā, kurā lielākās daļas Eiropas valstu intereses drošības jautājumos sāk atšķirties no ASV interesēm, ir zaudējusi arī virzītājspēku un spēju koncentrēties uz svarīgākajiem, nekavējoties īstenojamajiem mērķiem.

"5% sasniegšana desmit gadu laikā, kad drošības situācija pie NATO robežām ir tik draudoša kā nekad kopš Aukstā kara, šķiet kā problēmu risināšana ļoti nepiespiestā gaisotnē.

No šiem procentiem būs atkarīgs Eiropas rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu un vienību skaits, kas varēs aizsargāt tieši Eiropas valstis un iedzīvotājus no Krievijas uzbrukuma," uzsvēra eksperts.

Esošajā situācijā, acīmredzot, bija grūti sagaidīt kopīgu NATO stratēģiju pret Krieviju vai Ukrainas integrāciju Eiropas drošības struktūrās, kas būtu kritiski svarīga miera nodrošināšanai Eiropā tuvākajā laikā, nevis pēc desmit gadiem. Taču šāda stratēģija šobrīd būtu nepieciešama, jo Ukrainas pastāvēšana ir kritiska Eiropas drošībai, norādīja Garisons.

Vienlaikus eksperts atzina, ka Krievijas draudu pieminēšana samita deklarācijā līdzās nepieciešamībai sniegt atbalstu Ukrainai ir būtiska esošajā situācijā.

"Kopumā raugoties, izskatās, ka akcents šobrīd tiek likts uz individuālo dalībvalstu militāro spēju stiprināšanu, kas ir būtiski. Jāizmanto viss pieejamais laiks, lai maksimāli nostiprinātu gan Latvijas, gan citu pierobežas valstu militārās spējas aizsardzībai pret potenciālu Krievijas agresiju," uzsvēra eksperts.

Kā ziņots, trešdien Hāgā noslēdzās NATO samits, kurā dalībvalstis pauda nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņēmās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Samita galadokumentā Krievija atzīta par "ilgtermiņa draudu" kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts "ilgstošs" atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju.

Alianses dalībvalstis paziņojušas, ka ir "vienotas, stājoties pretī lielajiem draudiem drošībai (..), īpaši ilgtermiņa draudiem, ko Eiroatlantiskajai drošībai rada Krievija," teikts samita deklarācijā.

"Sabiedrotie atkārtoti apliecina savu ilgstošo suverēno apņēmību sniegt atbalstu Ukrainai, kuras drošība vairo mūsu drošību," paziņojuši NATO dalībvalstu līderi.