Neglītā un infekciozā atlēta pēda

Pasaulē pastāv neskaitāmi sēnīšu veidi, un daļa no tiem cilvēkiem rada problēmas. «Ar sēnītēm var saindēties – tas galvenokārt notiek, lietojot pārtiku, kura satur sēnīšu sporas. Sēnītes var izraisīt alerģiju, to pašu labi zināmo alerģisko astmu. Ir arī kāju nagu sēnīte un slēptā sēnīšu infekcija, kas tiek apārstēta ar nepareiziem līdzekļiem, tā ka ne pats cilvēks, ne arī ārsts var noteikt, vai tā ir sēnīte vai nav. Visbiežāk sastopamā problēma ir tieši atlēta pēda,» stāsta dermatoloģe Māra Rone (Skaistuma klīnika «4. dimensija»).

Neveidojas imunitāte

«Atlēta pēdai diemžēl ir raksturīga atkārtošanās jeb recidivēšana. Ja mēs to pārslimojam, imunitāte neveidojas, infekcija var atgriezties kaut vai katru mēnesi,» stāsta ārste. «Atlēta pēdas izplatība populācijā ir 10–15%.» Vislielākais inficēšanās risks pastāv cilvēkam, kuram raksturīga nosliece uz kāju svīšanu, līdz ar to āda ir mitrāka. Atlēta pēdu sauc arī par vienu no civilizācijas slimībām: tās rašanos stimulē dažādi moderni gumijas apavi, botas, slēgtas kurpes, jo tur veidojas mitra un silta vide, līdz ar to rodas labvēlīgi apstākļi sēnīšu infekcijai. Tikt pie atlēta pēdas ir pavisam vienkārši: infekcija izplatās sadzīves kontaktu ceļā. Piemēram, persona, kurai pēda ir inficēta ar sēnīti, ejot pa grīdu, atstāj tur šīs sēnītes daļas, kuras uzlasa citi cilvēki, kas iet tai vietai pāri basām kājām. 10–15% no viņiem saslimst. Inficēšanās bieži notiek tur, kur cilvēki nodarbojas ar sportu un dažādiem aktīviem brīvā laika pavadīšanas veidiem, tipiskas vietas ir dušas telpas, baseini, saunas, sporta kompleksi, viesnīcas. Atlēta pēda visbiežāk piemeklē jaunus, sportiskus, spēcīgus un aktīvus cilvēkus, tāpēc arī dots tāds nosaukums. Tālāk viņi var nodot sēnīti ģimenes locekļiem, kaimiņiem, draugiem u.c.«

Kā to pazīt

Starp pirkstiem uz pēdu ādas var parādīties nieze, apsārtums; āda var būt mazliet uzbriedusi, sāk lobīties, dažreiz āda izskatās kā pēc divu stundu sēdēšanas vannā, veidojas sāpīgas plaisas, pūslīši, uz pēdu apakšējās virsmas un pirkstu starpās parādās tādas kā zvīņas, reizēm pacients, neizprotot, ka problēmu rada sēnītes, saka: man ir sausa āda, tā lobās un plīst. Visbiežāk cieš trešā, ceturtā un piektā pirkstu starpa, jo apaviem nereti ir tāda forma, ka tieši tur pirksti visciešāk saspiesti kopā, radot vispiemērotāko vidi sēnīšu attīstībai. Tāpēc cilvēkiem ar noslieci uz sēnīšu infekciju nav ieteicams valkāt šauras kurpes. Sēnīšu inficētā pēda izskatās slikti, āda ir sasprēgājusi, sausa, lobās; varētu domāt, ka cilvēks ilgi nav kopis un mazgājis pēdas; ja sēnīte viņam ir ilgstoši, pirkstu starpās var redzēt baltas nogulsnes. Pēdu sēnīšu infekcija dzīvībai briesmas nerada, tomēr bojā dzīves kvalitāti. Ja sēnīšu infekcija ilgstoši netiek atklāta un ārstēta, var būt komplikācijas. Viena no zināmākajām komplikācijām ir roze: kādā ķermeņa apvidū āda pietūkst, kļūst sarkana, iekaist, un sēnītes dēļ sasprēgājusī āda, īpaši starp pirkstiem, kļūst par ieejas vārtiem mikrobiem. Mikrobi tālāk starp plaisām aiziet pa limfvadiem, nonāk zem ādas, mīkstākos audos, piemēram, uz kājas, un izraisa rozes infekciju. Ja ārsts, apskatot pacienta pēdas, atklāj sēnīšu infekciju, tad viņš izvērtē arī nagu stāvokli, jo pēdu un nagu sēnītes bieži sastopamas kopā. «Diemžēl spontāna izārstēšanās nenotiek, pēdu sēnīšu infekcija pati nepāriet. Var kļūt sliktāk, process var apstāties kaut kādā noteiktā fāzē, bet, lai tiktu no slimības vaļā, ir jāārstējas,» teic M. Rone.

Kā to ārstē

«Gan pie mums, gan citur pasaulē ar šo problēmu nodarbojas ģimenes ārsti, ginekologi, dermatologi, ķirurgi, podiatrijas speciālisti un arī bērnu ārsti. Taču vairums cilvēku nekad nav vērsušies ar šo problēmu pie speciālista, bet mēģinājuši tikt galā paši,» atzīst dermatoloģe. «Pēdu sēnīšu infekciju ārstēšanai radīti dažādi preparāti. Ir tādi, kas vienkārši aptur sēnīšu augšanu, un tādi, kam raksturīga sēnītes iznīcinoša iedarbība. Pie pēdējiem pieder arī jaunais preparāts Lamisil Uno1% , kas satur terbinafīnu. Pēc konsistences tas ir želejveidīgs, uz ādas veido tikko pamanāmu plēvīti, kas izdala aktīvo vielu vairākas dienas. No mana, speciālistes, viedokļa šī plēvveida forma ir iedarbīga. Jau sen pierādīts, ka plēvveida preparāti, ko uzklāj uz ādas, ir ļoti efektīvi, tie tiek lietoti arī daudzās citās medicīnas jomās, piemēram, rētu ārstēšanā, brūču slēgšanā. Plēvīti veidojošs šķīdums jāuzklāj tikai vienu reizi – uz abām pēdām, pat ja izskatās, ka infekcija skar tikai vienu, jo sēnīte var pāriet no vienas pēdas uz otru. Preparāts jāuzklāj uz nomazgātas un nosusinātas ādas, vispirms uz pēdas apakšpuses, tad uz sānu virsmām, uz pirkstu virsmām un arī starp visiem pirkstiem. Pirms apavu uzvilkšanas preparātam ļauj 1–2 minūtes nožūt, un tuvāko 24 stundu laikā jāatturas no kāju mazgāšanas un slapināšanas. Salīdzinot ar krēmu, kas satur tieši tādu pašu aktīvo vielu, atšķiras lietošanas biežums: krēms ir jālieto 7 dienas, jaunais preparāts – tikai vienu reizi. Gan krēmu, gan jauno preparātu lietojot, slimības atkārtošanās novērota vienam no 8 pacientiem. Krēmam ir plašākas lietošanas iespējas pret dažādām sēnīšu formām, toties plēvveida preparāts iedarbojas ilgāk, tas ir vienkāršāk lietojams, un mana pieredze rāda, ka daudzi pacienti vēlas problēmu atrisināt ātri. Sēnīšu infekciju pavadošā nieze un citi akūtie nepatīkamie simptomi var pāriet jau 15 minūtēs pēc plēvīti veidojošā preparāta uzklāšanas. Paralēli nav jālieto nekādi citi pretsēnīšu līdzekļi. Jāuzsver, ka šis līdzeklis piemērots tikai atlēta pēdas gadījumā, bet nagu sēnītei un dažādām citām sēnīšu formām neder. Pēdu sēnīšu infekcijai reizēm ir arī citas izpausmes, piemēram, t.s. mokasīnu pēda, kad āda ir ārkārtīgi sausa, kā pārklāta ar miltiem, zvīņojas, bet nav nekāda apsārtuma vai pūslīšu un niezes – šādos gadījumos jaunais preparāts nebūs piemērotākais, vismaz uzsākot sākotnējo ārstēšanu. To var lietot no 18 gadu vecuma. Kā jūs zināt, medicīnā nekad nevar solīt simtprocentīgu efektu un reizēm ārstēšana nedod gaidīto rezultātu. Tā tas ir jebkuram medikamentam. Pēc vienreizējas preparāta uzklāšanas sūdzībām vajadzētu pazust 1–4 nedēļu laikā. Ja pēc nedēļas jūtams, ka kaut kas nav labi, sūdzības saglabājas tādas pašas vai pat kļūst sliktāk, tad lietot preparātu atkārtoti nebūtu vēlams un vajadzētu meklēt speciālistu palīdzību. Vēl var gadīties, ka efekts ir, bet pēc vairākiem mēnešiem sēnīte neatlaidīgi atjaunojas – arī tad nepieciešams meklēt speciālistu.»

Der zināt

• Ar atlēta pēdu slimo 10–15% cilvēku.
• Paaugstināts inficēšanās risks ir cilvēkiem, kuriem stipri svīst kājas. To veicina arī gaisu necaurlaidīgi un šauri apavi.
• Inficēšanās ar pēdu sēnītēm bieži notiek dušas telpās, baseinos, saunās, sporta kompleksos, viesnīcās u.c.
• Atlēta pēdas raksturīgās pazīmes ir pēdu ādas sprēgāšana, zvīņošanās, pietūkums, čūlas, nieze, dedzinoša sajūta.
• Pēdu sēnīšu infekcija nav bīstama dzīvībai, bet, ja to ilgstoši neārstē, saplaisājusī āda var kļūt par ieejas vārtiem citām infekcijām, piemēram, rozei.
• Infekcija parasti nepāriet pati no sevis. Pēc izslimošanas neveidojas imunitāte.
• Pamanot atlēta pēdas simptomus, var ārstēties ar aptiekā nopērkamiem bezrecepšu medikamentiem. Preparāts, kurš iznīcina atlēta pēdu izraisošās sēnītes, tagad pieejams arī plēvīti veidojoša šķīduma formā, kas uz ādas jāuzklāj tikai vienu reizi.
• Ja neesat pārliecināti, ka tā ir tieši atlēta pēda, vai arī ārstēšanās nedod rezultātu, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, dermatologu, podiatrijas speciālistu vai citu kompetentu mediķi.