Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9093926t1ha151.jpg)
Par skolotāju prasībām informēta arī valdība un Saeima.
«Kad atnācu strādāt par skolotāju no laukiem uz Jelgavu, mana alga bija 76 lati — tagad tā ir ievērojami palielinājusies, taču es neteiktu, ka dzīvoju labāk: naudas vairāk, bet izmaksas augušas vēl straujāk. Skolotājs šobrīd par savu algu nevar atļauties pat vienkārši cilvēcīgas lietas, un tas pazemo,» atzīst Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Baiba Daģe, kura uzskata, ka vienīgais veids, kā pievērst valdības uzmanību, ir sāpīgi streikot.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi pedagogu prasības Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un aicina ministri Baibu Rivžu uz tikšanos tuvāko divu nedēļu laikā. Par prasībām informēta arī valdība un Saeima.
LIZDA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš informē, ka LIZDA ārkārtas valdes sēdē kopā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) apstiprinātas detalizētas prasības IZM, kas ietver gan izmaiņu veikšanu normatīvajos dokumentos, gan pedagogu sociālā atbalsta politikas izveidi un pedagogu darba samaksas konsekventu risinājumu. «Viena no galvenajām prasībām paredz skolotāju darba algas pielīdzināšanu valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējās darba samaksas apmēram, to reizinot ar koeficientu 1,3,» skaidro J. Krastiņš, piebilstot — kamēr skolotājs nesaņems lielāku atlīdzību par savu darbu nekā vidējs ierēdnis, tikmēr krīze izglītības situācijā ies plašumā.
Lai nepieļautu izglītības sistēmas pilnīgu sabrukumu, LIZDA aicina IZM sākt jaunas kvalitātes dialogu uz izvirzīto prasību bāzes. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža ir aicināta divu nedēļu laikā rast iespēju tikties ar LIZDA vadību un lemt par konkrētiem turpmākajiem rīcības soļiem. Tā kā prasību izpildei būs nepieciešami grozījumi valsts budžetā, LIZDA tuvākajās nedēļās tiksies arī ar visām Saeimas frakcijām.
Jau pirms 9. Saeimas vēlēšanām praktiski visas šobrīd Saeimā pārstāvētās politiskās partijas parakstīja vienošanos ar LIZDA, kas paredz pedagogu darba samaksas pielīdzināšanu sabiedriskā sektora vidējai algai ar koeficientu 1,3, taču šie solījumi nav materializējušies un pedagogi ir gatavi skarbākai rīcībai.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja un skolas arodbiedrības priekšsēdētāja Baiba Daģe atzīst, ka klausīties solījumos jau ir apnicis. «Mūs visu laiku cenšas mierināt ar domu, ka, redz, pēc plāna skolotāju alga 2014. gadā būs 978 lati. Es jau neapstrīdu — varbūt tiešām būs, taču vai neiznāks tāpat kā šobrīd, kad pirms desmit gadiem maksātā mazā alga ir vienāda ar šā brīža paaugstināto algu un ieguvuma nav nekāda,» — tā B. Daģe.
Fizikas skolotāja audzina trīs skolas vecuma bērnus un neslēpj, ka par saviem ienākumiem nespēj pat visi kopā ar ģimeni reizi pa reizei doties apmeklēt kādu kultūras vai sporta pasākumu. «Mums nākas izvēlēties, kurš brauks, jo visi, piemēram, uz operu vai teātri vienā reizē nevaram atļauties aizbraukt. Var jau būt, ja vecāki par bērniem nerūpējas, viņa intereses neattīsta, tad ar šādiem ienākumiem pietiek, bet, ja vēlies būt laba mamma, tad ir pamatīgi jāknapinās. Jaunākais dēls ilgus gadus nodarbojās ar sporta dejām — protams, abiem pārējiem bērniem bija jāsaprot, ka tas ir dārgs prieks, un viņiem no daudz kā nācās atteikties,» stāsta B. Daģe.
Viņa labi atceras laiku, kad strādājusi pat vairāk nekā divas slodzes, lai tikai savilktu galus kopā. «Un kurš ir ieguvējs? Skolēni jau nu noteikti nē — uz mācība gada beigām biju tā pārgurusi, ka mana darba kvalitāte viennozīmīgi bija zema. Situācija ir ļoti smaga, un, ja skolotāji nerīkosies krasi, nekas nemainīsies. Manuprāt, nopietnu streiku vajadzēja sākt jau pirms centralizētajiem eksāmeniem, tad to varbūt justu un tas kādam būtu sāpīgi — skolēni vienkārši nevarētu beigt mācību gadu. Tagad nāksies gaidīt, vai ministrija un valdība pievērsīs uzmanību mūsu prasībām, ja nē, tad noteikti septembrī skolotāji būs gatavi streikot un darīs to tā, lai tas reāli tiktu izjusts. Pietiek solīt — ir jārīkojas,» uzskata B. Daģe.
***
Pedagogu prasības
- Veikt grozījumus Izglītības likumā, pārskatot ģimenes, skolēnu un skolotāju pienākumus un tiesības, akcentējot atbildību; noteikt pamatprincipus izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumu izstrādei.
- Sakārtot pedagogu darba slodzi — definēt darba laiku un izstrādāt amatu aprakstus.
- Optimizēt dokumentu apriti izglītības iestādē, pārskatot to lietderību.
- Sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāt pedagogu sociālā atbalsta programmu, paredzot:
- ar 1. septembri nodrošināt pedagogu algas pielikumu Ls 50; noteikt divas apmaksātas konsultāciju stundas pie vienas likmes; noteikt vienu apmaksātu stundu par rakstu darbu labošanu dabaszinību un vēstures skolotājiem; izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksas pakāpenisku paaugstināšanu.
- Panākt ar 2008. gada 1. janvāri valsts mērķdotāciju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
- Izdarīt izmaiņas Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmā 2006.–2010. gadam ar 2008. gada 1. janvāri: pedagogu algas pielikumu Ls 60, to kāpinot ik gadu; pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, kā arī darba slodzes sakārtošanu no 36 uz 30 stundām; pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķu pielīdzināšanu izglītības iestāžu vadītāju vietniekam.
- Ar 2010. gada 1. septembri pedagogu darba samaksa sasniedz vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestādēs par vienu pedagoga darba likmi Valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēru, reizinot to ar koeficientu 1,3.