Mēģinājumi pielabināties Trampam: ko gaidīt no NATO samita?

Ņemot vērā vienprātības trūkumu un bažas, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu arī NATO samitu pamest priekšlaicīgi, atklātībai nodotā informācija par sanāksmes dienaskārtību un iespējamo galadokumentu ir ļoti skopa.

Galvenais apspriežamais jautājums būs alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana. Ja izdosies izvairīties no publiskiem strīdiem starp dalībvalstu līderiem un sabiedrotie spēs vienoties par jauniem minimālajiem aizsardzības tēriņu apmēriem, Hāgas samits varētu demonstrēt pasaulei ticamu apņēmību turēties pie kolektīvās drošības, neskatoties uz izmaiņām globālajā spēku līdzsvarā. Tomēr pat veiksmīga iznākuma gadījumā to joprojām aizēnos Trampa neviennozīmīgā attieksme pat pret līdzšinējiem tuvākajiem ASV sabiedrotajiem.

Svarīgākie jautājumi iepriekšējos NATO samitos

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī NATO līderiem bijis relatīvi viegli vienoties Maskavas nosodījumā un par atbalstu Ukrainai, lai gan Kijivai pēc tam bijušas grūtības saņemt konkrētu uzaicinājumu pievienoties aliansei. Pēdējo gadu laikā alianse ieņēmusi arī arvien stingrāku nostāju pret Ķīnas radītajiem draudiem. Kopš 2022.gada NATO samitos piedalās arī tā dēvētā Indijas un Klusā okeāna četrotne (IP-4) - Austrālija, Dienvidkoreja, Japāna un Jaunzēlande -, kas atspoguļo pieaugošo interešu kopību un savstarpējo atkarību starp Eiroatlantisko un Indijas-Klusā okeāna reģionu.

2024.gada Vašingtonas samita deklarācijā bija uzsvērta nepieciešamība atturēt Krievijas agresiju, izklāstīta atbalsta programma Kijivai, tostarp izmantojot 2023.gada Viļņas samitā iedibināto NATO-Ukrainas padomi, konstatēta pieaugošā militāri tehnoloģiskā sadarbība starp Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, norādot, ka Ķīna ir izšķirošs faktors, kas veicina Krievijas agresiju pret Ukrainu, kā arī pieteikta tālāka sadarbības stiprināšana starp NATO un IP-4.

Šobrīd ir grūti iztēloties, ka jebkurā no šiem jautājumiem būtu iespējams panākt vienprātību, ņemot vērā pieaugošo plaisu starp pašreizējās ASV administrācijas un pārējo NATO sabiedroto skatījumiem uz pasaules politiku. Stratēģiskās nostājas izstrāde pret Krieviju, par ko tika panākta vienošanās iepriekšējā samitā, acīmredzami ir atlikta, ņemot vērā Vašingtonas mēģinājumus risināt sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Pēdējo samitu galadokumentos bija uzsvērta apņēmība aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par ko vienošanās tika panākta vēl 2014.gadā Velsā, reaģējot uz Krievijas sākotnējo iebrukumu Ukrainā. Aizvadītās desmitgades laikā divas trešdaļas dalībvalstu šo mērķi sasniegušas, un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paudis pārliecību, ka šogad to beidzot paveikšot arī pārējās. Taču Tramps jau paziņojis, ka ar to nepietiek, un pieprasījis aizsardzības tēriņus palielināt līdz 5% no IKP. Eiropieši, šķiet, tuvojas kopīgai nostājai, ka to būtu iespējams sasniegt nākamās desmitgades laikā, tiešajiem aizsardzības izdevumiem atvēlot 3,5% no IKP, bet vēl 1,5% novirzot ar aizsardzību saistītās infrastruktūras objektiem.

Ģeopolitiskais fons

Eiropai nākas saskarties gan ar draudiem, kas nāk no austrumiem, gan ar apdraudējumu, kura avots pēkšņi parādījies rietumos. Austrumos Krievija turpina savu agresijas karu pret Ukrainu, kā arī izvērš savas hibrīdkara aktivitātes NATO teritorijā, tostarp organizējot dedzināšanas, sabotāžas un pat pasūtījuma slepkavības.

Sabiedroto izlūkdienestu vadītāji sākuši izteikt publiskus brīdinājumus par Maskavas darbību destabilizējošo raksturu un paust bažas par tiešu militāru konfrontāciju starp Krieviju un NATO un plaša mēroga karu, ko Eiropa varētu pieredzēt jau šīs desmitgades beigās.

Tajā pašā laikā Tramps un viņa administrācijas pārstāvji atkārtoti apšaubījuši NATO lietderību un apsūdzējuši sabiedrotos ļaunprātīgā ASV izmantošanā. Savas 2024.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps pat mudināja Krieviju darīt visu, kas vien ienāk prātā, ar valstīm, kuras neatvēl aizsardzībai vismaz 2% no IKP. Pēc atgriešanās Baltajā namā, tiekoties ar Riti Ovālajā kabinetā, viņš atkārtoja, ka ASV uzbrukuma gadījumā nesniegs palīdzību sabiedrotajiem, kas paši pietiekami nerūpējas par savu drošību. Pastāvīgās šaubas par Savienoto Valstu gatavību pildīt savas saistības pret sabiedrotajiem iedragājušas arī paļāvību uz alianses pamatprincipiem - kolektīvo drošību un ticamu agresora atturēšanu.

Neskatoties uz Trampa izteikumiem, ASV amatpersonas turpina apliecināt ASV apņēmību aizsargāt sabiedrotos Eiropā, ko drošības konferencē maijā Igaunijā kārtējo reizi apstiprināja arī pastāvīgais Savienoto Valstu pārstāvis NATO Metjū Vitakers. Savukārt ASV Gaisa spēku ģenerālleitnants Alekss Grinkevičs, kas izvirzīts uz sabiedroto spēku virspavēlnieka amatu Eiropā (SACEUR), ļāvis noprast, ka uz Savienoto Valstu kodolvairogu joprojām var paļauties.

Tajā pašā laikā zināmās aprindās ASV izplatās ideja par "snaudošo NATO", kas paredz amerikāņu klātbūtnes samazināšanu Eiropā un Savienoto Valstu kontingenta pārsviešanu uz Indijas-Klusā okeāna reģionu. Šīs idejas aizstāvji uzskata, ka lielākais drauds ASV nacionālajai drošībai ir Ķīna, bet par Krievijas atturēšanu pamatā jārūpējas Eiropai pašai. Arī Vitakers ļāvis noprast, ka pēc samita gaidāma Eiropā esošā ASV kontingenta lietderības izvērtēšana un tā samazināšana.

Eiropieši jau sapratuši, ka nākotnē viņiem pašiem būs jāuzņemas atbildība par pašu drošību un aizsardzību. Taču šī apzināšanās, pie kā bija jānonāk jau sen, var vienīgi stiprināt NATO. Tomēr Eiropai palielinot savas aizsardzības spējas, tai tuvākajā laikā un, iespējams, arī vidējā termiņā joprojām nāksies paļauties uz ASV, kas šobrīd nodrošina gan alianses vadību, gan svarīgākos stratēģiskos aizsardzības līdzekļus. Galvenais, uz ko cer Eiropa, ir sakārtots pārejas process, nevis pēkšņa un nekoordinēta ASV aiziešana no kontinenta. Taču Eiropai atjaunojot savu bruņošanās rūpniecību, ASV piekļuve investīcijām un kopīgajiem iepirkuma projektiem kļuvusi par vēl vienu domstarpību avotu.

Līdztekus izteikumiem, kas mazina paļāvību uz ASV aizsardzības garantijām, Tramps izteicis tiešus draudus arī divu sabiedroto - Kanādas un Dānijas - suverenitātei. Trampa aicinājumi Kanādai kļūt par Savienoto Valstu 51.štatu, ko pavada atklāts ekonomiskais spiediens, kā arī nevēlēšanās atteikties no militāra spēka pielietošanas, lai ASV kontrolē pārņemtu Dānijai piederošo Grenlandi, izsaukusi papildu apjukumu sabiedrotajos.

Transatlantisko attiecību aizstāvji tomēr cer, ka gaidāmais samits ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos stiprinās Eiroatlantisko kopienu. Taču viņiem jābūt gataviem, ka Tramps, tāpat kā savas pirmās prezidentūras laikā, turpinās apšaubīt NATO lietderību, raisot bažas par alianses nākotni.

Kam pievērsta galvenā uzmanība?

Lielu interesi izsauc Trampa klātbūtne samitā. Paredzēts, ka ASV prezidents ieradīsies Hāgā, lai piedalītos samitā, taču viņš var izlemt to priekšlaicīgi pamest, kā Baltā nama saimnieks tikko rīkojās Kanādā notikušajā G7 samitā.

Samita priekšvakarā ASV amatpersonas kārtējo reizi uzsvērušas, ka Savienoto Valstu apņēmība aizsargāt sabiedrotos ir nesatricināma. Taču Tramps atkal var pateikt ko tādu, kas no jauna iedragās sabiedroto paļāvību, kā tas jau vairākkārt noticis iepriekšējos samitos viņa pirmās prezidentūras laikā. Tikmēr dāņi un kanādieši cer, ka ASV prezidents, uzturoties Eiropā, atturēsies no savu teritoriālo pretenziju izteikšanas.

Sagaidāms, ka dalībvalstu līderi akceptēs plānu, kas paredz nākamo desmit gadu laikā palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Rite un vairāku Eiropas valstu līderi ierosinājuši šos izdevumus sadalīt divās daļās - tiešajos aizsardzības izdevumos un tēriņos ar aizsardzību saistītajai infrastruktūras un kiberdrošības projektiem, tam attiecīgi atvēlot 3,5 un 1,5% no IKP.

Līdz šim Ukraina tās cīņā pret Krievijas agresiju saņēmusi lielu ASV un citu sabiedroto atbalstu, taču nesenā G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes galadokumentā, runājot par Krieviju, tonis bija acīmredzami pieklusināts. Maskavas agresija pret Ukrainu bija gan nosodīta, taču, raksturojot krievu iebrukumu, tādi epiteti kā "nelikumīgs", "neattaisnojams" un "neizprovocēts", kas bija atrodami vēl 2024.gada sanāksmes komunikē, tagad jau atmesti.

Ukraina un tās atbalstītāji cer, ka arī šī gada NATO samita deklarācijā tiks nosodīta Krievijas agresija, taču mazticams, ka tajā būs pausta nesatricināma apņēmība sniegt ukraiņiem nepieciešamo militāro atbalstu, ņemot vērā, maigi izsakoties, skeptisko pašreizējās ASV administrācijas attieksmi pret apbruņojuma piegādēm Ukrainai.

Pielabināšanās Trampam

Trijos iepriekšējos samitos piedalīties galvenajās diskusijās bija uzaicināts arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, taču Hāgas samitā viņam būs atvēlēta daudz pieticīgāka loma, sabiedrotajiem cenšoties neizsaukt Trampa nepatiku.

Par mēģinājumiem pielabināties Trampam liecina arī gandrīz pēdējā brīdī pieņemtais lēmums Hāgas samitu rīkot neierasti kompaktā formātā, paredzot tikai vienu sēdi, kas ilgs divarpus stundas. Samita dienaskārtība acīmredzami pieskaņota Trampam, kas neslēpj savu nepatiku pret ilgām sarunām.

Samita vienīgā sēde būs neierasti īsa, un galvenā uzmanība tajā būs pievērsta aizsardzības izdevumu palielināšanai. Samita galadokuments nepārsniegšot vienu A4 formāta lapaspusi, un tajā būšot vien piecas rindkopas, vēsta britu laikraksts "The Times". Tajā pašā laikā iepriekšējais NATO samits noslēdzās ar komunikē, kas saturēja 44 rindkopas un kura apjoms pārsniedza 5000 vārdu.

Dienaskārtība neparedz arī tradicionālo ASV prezidenta un alianses ģenerālsekretāra kopīgo preses konferenci, lai gan paredzamo vienošanos par aizsardzības izdevumu palielināšanu samita organizatori iecerējuši pasniegt kā Trampa personīgo uzvaru pēc desmitgadēm ilgas Eiropas sabiedroto "audzināšanas".