Mūzika pret liekajiem kilogramiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Amerikāņu mediķi pierādījuši, ka mūzika fizisku aktivitāšu laikā palīdz ātrāk atbrīvoties no liekā svara. Un nemaz nav jāiet uz sporta klubu — arī ikrīta skriešana ar pleijera austiņām uz ausīm spēj dot neticamus rezultātus!

Visi zina, ka aerobikas nodarbība vieglas, ritmiskas mūzikas pavadījumā ir efektīvāka nekā, piemēram, mokoša vēderpreses vingrinājumu veikšana mājās. Amerikāņu mediķi veica eksperimentu, kurā divas cilvēku grupas cītīgi mina velotrenažiera pedāļus: viena — pilnīgā klusumā, otra — klausoties Antonio Vivaldi melodijas. Rezultāts bija neticams – klasiskā mūzika atstāja tik spēcīgu iespaidu, ka šai grupai bija spēks un enerģija mīt pedāļus pusstundu ilgāk nekā viņu klusējošajiem kolēģiem. Viņi arī sadedzināja vairāk kaloriju un salīdzinoši daudz ātrāk spēja atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Skriešana ir viens no vienkāršākajiem treniņu veidiem cīņā ar liekajiem kilogramiem, turklāt tas nemaksā tikpat kā neko. Vien jāiegādājas atbilstošs sporta apģērbs un apavi. Un pleijeris, lai atskaņotu sev tīkamāko mūziku. Pētījuma autori domā, ka vienam labāk palīdz, piemēram, Merilins Mensons ar savu dusmīgo mūziku, bet citam tīkamākas ir pianista Ričarda Klaidermana liriskās melodijas. Katrā ziņā skaņa un mūzika, to pareizi izmantojot, var būt zāles daudzos gadījumos – gan priekos, gan bēdās, gan organisma cīņā ar liekajiem kilogramiem.

Slavē Dievu

Imants Skuja, saksofonists, skriešanas sporta entuziasts:

– Kad skrienu, neko neklausos. Agrāk, kad skrēju, atcerējos savu bohēmu, bet, kopš esmu pieņēmis Jēzu, slavēju Dievu. Un pateicos par to, ka gribu un varu skriet. Es skrienu kopš 1975. gada – kad atmetu dzeršanu, apmēram trīs četras reizes nedēļā trīsarpus vai četras stundas. Ceļos septiņos, citreiz četros – galvenais, lai būtu izgulējies. Ja neskrienu, tad uz Rīgu no Mārupes eju kājām.

Nezinu, man šķiet, ka mūzika traucētu skriet, – man taču jāklausās putnu dziesmas! Jāklausās, kā pogo lakstīgalas! Skrienu no Jaunmārupes pa visādām takām, un tie putni... Tie taču ir vienreizēji! Fantastiski! Ja uzlikšu pleijera austiņas, to visu nedzirdēšu. Tāpat nedzirdēšu, ka mašīna tuvojas. Nē, man ausīm jābūt visu laiku vaļā!

Ja nu skrienot sagribētu klausīties mūziku, es klausītos tikai savus diskus. Kāda sieviete uz ielas pienāca un teica, ka viņu mana mūzika suģestē. Ir arī kuriozs – viena solīda dāma atzinās, ka viņai no manas mūzikas ir orgasms...

Bet vispār es domāju tā, ka ar skriešanu svaru nomest nevar. Redziet, ja cilvēkam ir liekais svars, viņš nekur tālu nepaskries, turklāt viņam tādas mocības ātri apniks.

Iedomājieties, nākamā gada februārī es dodos skriet uz Antarktīdu, jo esmu uzņemts pasaules komandā! Tagad tam nopietni un pamatīgi gatavojos.

Dod papildu stimulu

Ance Krauze, dziedātāja:

– Man tā ir pirmā dzirdēšana, bet... baigi interesanti! Varbūt tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc aerobikā nav tikai kaut kādi bungu ritmi, bet gan ritmiska mūzika.

Kad vēl aktīvi ņēmos ar aerobiku, man ļoti patika, ja tur skanēja forša mūzika. Mums bija ļoti jauka trenere, kura vienmēr piedomāja, kādu mūziku izvēlēties. Viņai nebija kaut kāds lēts bumsī bumsī, bet gan jaunākais no pasaules deju ritmiem; varētu pat teikt, ka tā bija savā ziņā izsmalcināta mūzika. Protams, vairākās nodarbībās mūzika atkārtojās, un tad reizēm bija tā – kad sāka skanēt tā foršā mūzika, līdz ar dejošanu cauri ķermenim izskrēja patīkamas skudriņas... Nu jā, varētu tā būt, ka mūzika dod papildu stimulu.

Tagad uz sporta zāli neeju. Man Rīgā ir dārzs, tēvs ceļ žogu, un es viņam palīdzu. Esmu iemācījusies ļoti forši skrūvēt! Viņš mani jau paslavējis. Īstenībā tas nav nemaz tik vienkārši – tētis teica, ka ne katrs vīrietis to prot, ir visādi knifiņi jāzina. Nu tā – tagad skrūvēju žogu, krāsoju dēļus, tūlīt taisīsim Elzai (Ances gadu vecajai meitiņai) smilšu kasti. Tagad man tādas nodarbes. Visu dienu esmu svaigā gaisā, ar mūziku fonā īpaši neaizraujos. Kādreiz jau ieslēdzam radio vai uzliekam kādu operu; tad paši ākstāmies līdzi...

Vasarā gribētos vairāk pa ūdeņiem. Divreiz jau sanācis pabraukt ar veikbordu, bet gribas vēl.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu