Spēcīgs nogruvums, kas atgādinājis dubļu lavīnu, izpostījis vienu no unikālākajiem Krievijas Tālo Austrumu dabas objektiem – Geizeru ieleju Kamčatkas pussalā. Visticamāk, nogruvumu, kas aizpildījis ielejas zemāko daļu, izraisījuši ģeotermālie un ģeoloģiskie procesi.
Tā vismaz uzskata Krievijas vides aizsardzības speciālisti. Ar sniegu, akmeņiem un izgāztiem kokiem sajauktu dubļu masa aprakusi divas trešdaļas Kronoku dabas parka teritorijas. Jurijs Geraščenko, kurš strādā Krievijas valsts vides aizsardzības vietējā nodaļā, sarunā ar ITAR-TASS sacījis, ka dubļu un akmens masa aizdambējusi pa ieleju tekošo upi un izveidojies ezers, kura apjoms sasniedzis 5 miljonus kubikmetru. Kaut gan ezers applūdinājis lielu daļu geizeru, J. Geraščenko sacījis, ka ir pamats optimismam, jo upe jau sākusi lauzt ceļu cauri nogruvuma radītājam dambim. «Geizeru ieleja eksistē, geizeri, kas nav applūduši, turpina darboties, un ir cerība, ka ūdens līmenis pamazām kritīsies un ieleja kādā veidā saglabāsies,» viņš sacījis.
Lielākā daļa krievu ekologu iebilst pret plāniem glābt ieleju, izmantojot, piemēram, hidrolielgabalu (tādus lieto zelta ieguvei) vai sprāgstvielas. Pēc ekoloģiskā fonda speciālista Jevgēņija Lobkova domām, dabas procesos cilvēkam nav nepieciešams jaukties. Tikmēr RIA Novosti vēsta, ka ieleju pametuši vairāki desmiti brūno lāču, kas tajā dzīvojuši. Turklāt viss liecina, ka dzīvnieki instinktīvi jutuši, ka tuvojas katastrofa, un atstājuši ieleju jau pirms lavīnas.
LETA–Reuters atgādina, ka Geizeru ieleju, kas ir vienīgais šāda veida dabas objekts Eirāzijā, 1941. gada aprīlī atklāja rezervāta hidroloģe Tatjana Ustinova. Šī vulkāniskas izcelsmes ieleja ir gandrīz 500 metru dziļa un vairākus kilometrus gara, un turp neved nekādi ceļi. Upes ielejā četrus kilometrus garā posmā atradās aptuveni 90 darbojošos geizeru, kas izvirda karsta ūdens un tvaika strūklas desmitiem metru augstumā, kā arī karstie avoti un dubļu vannas. Unikāls ir arī ielejas gaiss, kurā ir liels metāna, sērūdeņraža un ogļskābās gāzes daudzums.
Metra dziļumā iežu temperatūra geizeru tuvumā sasniedz 70 grādu, bet visā ielejā ziemā laiks mēdz būt par 15–20 grādiem siltāks nekā tās apkaimē. Līdzīgu, bet ne tik postošu dabas katastrofu Geizeru ieleja pieredzēja jau 1981. gadā, kad viesuļvētras nesto spēcīgo lietusgāžu dēļ ūdens līmenis tur cēlās par vairākiem metriem un izveidojās spēcīga dubļu straume, kas apraka vienu no lielākajiem geizeriem.