Baltkrievijā naftas produkti klāj 230 km Daugavas

FOTO: AFI

Aptuveni 230 kilometru garā posmā Daugava un Ullas upe Baltkrievijā ir klātas ar naftas produktiem, šodien novērojis iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš kopā ar Baltkrievijas ārkārtas situāciju ministru un vides speciālistiem no helikoptera novērtēja situāciju.

Baltkrievijā notikusī dīzeļdegvielas noplūde Latvijai radījusi vismaz 30 000 latu zaudējumus.

Baltkrievijas teritorijā Daugavas posmā 20 kilometrus uz augšu no robežas ir izvietota viena bonu virkne. Baltkrievijā šajā posmā ir stacionāra sistēma, tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā bonas var izvietot automātiski, informēja Godmaņa padomnieks Krists Leiškalns.

Savukārt Ullas upes posmā ir izvietotas deviņas rindas absorbējošo bonu.

Ministrs šodien novērojis, kāds ir Baltkrievijā izplūdušās dīzeļdegvielas piesārņojuma apjoms un intensitāte.

Jārēķinās ar to, ka situāciju jāturpina kontrolēt un nepārtraukti jāvāc naftas produkti, secinājis ministrs.

Naftas produktus ir grūti savākt, jo tie ir plānā kārtiņā. Situācija var krasi mainīties, kad ūdens līmenis kritīsies un piesārņojums nonāks krastā, atzīmējis ministrs.

Turpmāk, cīnoties ar piesārņojumu, iesāktais darbs krasi mainīts netiks - turpināsies bonu maiņa un tiks izvietotas bonas Pļaviņās.

Baltkrievijā notikusī dīzeļdegvielas noplūde Latvijai radījusi vismaz 30 000 latu zaudējumus, taču šajā summā nav ierēķināti glābšanas darbu izdevumi, intervijā Latvijas televīzijas raidījumā "100.pants" atzina vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Pēc ministra teiktā, kopējo zaudējumu summu varēs aprēķināt tikai tad, kad visi glābšanas un piesārņojuma savākšanas darbi būs pabeigti. Tad arī tiks pieprasīta kompensācija no Baltkrievijas, kā to paredz abu valstu parakstītās konvencijas.

Ministrs atzīmēja, ka ir grūti pateikt, vai Baltkrievija samaksās visu kompensācijas summu, ko tai prasīs Latvija.

Pēc Vējoņa teiktā, nav pamata uzskatīt, ka kaimiņvalsts izvairīsies no kompensācijas maksāšanas, taču prakse liecina, ka var būt "stīvēšanās par cipariem", jo, piemēram, valstīm var būt dažāda aprēķinu metodika.

Ministrs informēja, ka pašlaik zivju smakšana Daugavā nav novērota, jo skābekļa daudzums upē ir normāls un naftas produktu plēve nav tik bieza, lai zivīm draudētu nosmakšana.

Laikam kļūstot siltākam laikam un krītoties ūdens līmenim Daugavā, var tikt iespaidots zivju nārsts un putnu perēšana, stāstīja ministrs.

Viņš prognozēja, ka dīzeļdegvielas plēves plūšana pa upi varētu turpināties vēl vienu līdz divas nedēļas.

Kā ziņots, dīzeļdegvielas piesārņojums Daugavā sasniedzis Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) pie Aizkraukles, sacīja pilsētas iedzīvotāji.

No tuvējām daudzstāvu mājām Pļaviņu HES ūdenskrātuvē saskatāmi degvielas plankumi, kā arī upes tuvumā jūtama dīzeļdegvielas smaka.

Šodien operatīvie dienesti dažus desmitus metru pirms HES novilkuši bonu aizsprostu, kas aiztur piesārņojuma tālāku virzīšanos.

Situācija Daugavā pēc dīzeļdegvielas noplūdes sākusi uzlaboties, iepriekš teica Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš.

No Baltkrievijas ieplūstošās dīzeļdegvielas piesārņojuma intensitāte arvien samazinās, turklāt pie Daugavpils uzstādītās bonu rindas degvielas plēvi aiztur efektīvi, informēja Avotiņš.

Arī Pļaviņu HES pie Aizkraukles novilktais bonu aizsprosts ļauj cerēt, ka praktiski viss piesārņojums tiks savākts.

Avotiņš gan atzina, ka arī pirmdien uz laiku degvielas plūsma no Baltkrievijas samazinājās, tomēr pēc tam turpinājās ar vēl lielāku intensitāti, tādēļ pagaidām pārliecības, ka tā tuvākajā laikā apstāsies, nav.

Kā stāstīja vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), degvielas kārtiņa Daugavā ir ārkārtīgi plāna un pat pie bonu aizsprosta pie Daugavpils, kur tā tiek aizturēta, piesārņojums ir maz manāms.

Vējonis šodien pats apmeklēja Daugavpili un Dvietes palienes pļavas, kur pārliecinājies, ka šīm pļavām nekāds kaitējums nedraud, jo Daugavas ūdens līmenis krītas, līdz ar to nepastāv iespēja, ka piesārņojums varētu nonākt krastā.

Ministrs uzsvēra, ka pagaidām neviens Daugavā mirušas zivis nav redzējis.

Avotiņš informēja, ka VVD pārstāvji Baltkrievijā uzzinājuši, ka no Unečas-Ventspils naftas produktu maģistrālā vada, kas pieder Krievijas uzņēmumam "Zapad-transņefteprodukt", noplūdušo degvielu Baltkrievijas dienesti cenšas apturēt ar astoņām bonu rindām, turklāt noplūdes vietā lietots liels skaits absorbentu. Arī Daugavā Baltkrievijas teritorijā novilkta bonu virkne.

Neoficiāla informācija liecina, ka no maģistrālā vada noplūdušas 300 tonnas dīzeļdegvielas. Latvijas vides speciālistu aprēķini liecina, ka Latvijā nonākušas mazāk nekā divas tonnas degvielas.

Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko, šodien tiekoties ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edgaru Skuju, informējis, ka kopumā noplūdušas 112 tonnas dīzeļdegvielas, no kurām 90% Baltkrievija esot absorbējusi, bet 10% esot uzsūkušies zemē vai arī noplūduši Daugavā.

Naftas vads esot salabots naktī uz sestdienu, 24.martu, plkst. 6.30 un vairāk noplūde nenotiekot, informējis vēstnieks.

Kā sacīja Skuja, pēc seku likvidēšanas ekspertiem būs jāaprēķina Latvijai nodarītie zaudējumi un vēlāk jāpieņem lēmums, vai lūgt Baltkrievijas pusi tos kompensēt.

Latvijai, pēc Skujas domām, tiesiski ir dota iespēja pieprasīt kompensāciju.

Uz augšu