Kā ziņo LNT, šodien Daugava, skatoties no Krāslavas tilta, daudz neatšķiras no tā, kāda tā bija vakar. Pa ūdeni peld varavīkšņaini pleķi. Informācija no dažādiem dienestiem par izplūdušo dīzeļdegvielas daudzumu un tās kaitējumu ir pretrunīga. Šobrīd iekšlietu ministrs Ivars Godmanis ir devies uz Baltkrieviju, lai no helikoptera izvērtētu situācijas nopietnību kaimiņvalsts pusē.
Šodien uz Daugavas arī izsmidzinās īpašu bakteriālu šķīdumu, kas izšķīdinās pa Daugavu peldošo dīzeļdegvielu.
Latvijas operatīvie dienesti kopā ar Igaunijas kolēģiem šodien uzlikuši ierobežojošās bonas ūdenskrātuvē pie Aizkraukles. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Inga Vetere informēja, ka šorīt bonas uzliktas jau aptuveni 500 metru platumā vienā ūdenskrātuves pusē, bonu likšana turpinās arī otrā ūdenskrātuves salas pusē.
Savukārt kolēģi no Lietuvas strādā Daugavā pie Daugavpils. Lietuvieši ieradušies ar savām ierobežojošām bonām, ko paši arī uzstāda. Kā skaidroja Vetere, lietuviešu atvestās bonas spējot izturēt četrus metrus sekundē ūdens tecējuma.
Šorīt arī sākta absorbējošo bonu maiņa pie Daugavpils. Tiek mainītas tās bonas, kuras uzlika pašas pirmās.
Kā informēja Latgales Reģionālās vides pārvaldes vadītājs Pāvels Kacars, dīzeļdegvielas plankumu likvidēšanai Daugavā plānots izmantot arī ķīmisko preparātu "Hidro brek 2000".
"Hidro brek 2000" no kuteriem izsmidzinās Lietuvas operatīvo dienestu darbinieki, kas ieradušies palīgā mūsu glābšanas dienestiem. Izsmidzināmā viela, reaģējot ar upē izplūdušo dīzeļdegvielu, to sadalīs un padarīs nekaitīgu videi.
VUGD Daugavpils brigādes priekšnieka vietnieks Česlavs Šmuksts pastāstīja, ka šodien Daugavā pie Daugavpils plānots uzstādīt vēl vienu - trešo - bonu rindu, kā arī nomainīt aizvakar uzstādīto pirmo bonu rindu, kas jau absorbējusi pietiekami daudz upē izplūdušo naftas produktu.
Glābšanas darbos iesaistītās personas Daugavā peldam beigtas zivis pagaidām nav manījušas. Kacars uzskata, ka Daugavā ieplūdušās dīzeļdegvielas pašreizējā koncentrācija neapdraud upē mītošās dzīvās radības.
Šonakt Latvija saņēmusi daļu bonu no Zviedrijas. Otra puse bonu patlaban ar automašīnām tiek vesta no Klaipēdas. Uz šo Lietuvas pilsētu zviedri nosūtījuši bonas ar prāmi, bet daļa bonu šonakt Latvijā nonākusi ar zviedru lidmašīnu. Zviedru bonas tikšot "brālīgi" sadalītas gan Aizkraukles, gan Daugavpils rajonam.
Kā pastāstīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Maigurs Ludbāržs, šodien Aizkrauklē uz vietas strādā kopumā 38 cilvēki no VUGD, Valsts robežsardzes, Igaunijas glābšanas dienesta un divi Zviedrijas glābšanas dienesta speciālisti.
Savukārt Daugavpilī strādājot aptuveni 70 pārstāvji no VUGD, Valsts robežsardzes, Zemessardzes, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta, kā arī 15 Lietuvas kolēģi. Ludbāržs norādīja, ka vēl daudz operatīvo dienestu pārstāvju strādājot, koordinējot šo cilvēku darbu.
Ludbāržs norādīja, ka patlaban dienestiem neesot laika rēķināt, cik lielas naudas summas ir iztērētas un cik vēl līdzekļu būs nepieciešami piesārņojuma likvidēšanai un tā ierobežošanai.
Civilās aizsardzības speciālists skaidroja, ka absorbējošās bonas ir nepieciešams mainīt tad, kad to divas trešdaļas ir iegrimušas ūdenī. Tās jāmaina atkarībā no piesārņojuma intensitātes.
Jau ziņots, ka Krīzes vadības padomes vadītājs Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) vakar padomes ārkārtas apspriedē paudis bažas, ka Baltkrievija nav sniegusi pietiekami daudz informācijas par izplūdušās dīzeļdegvielas apjomu.
"Ja pirmdien, 26.martā, šķita, ka piesārņojums kļuvis mazāks, tad vakarrīt jau tas šķita lielāks," sacīja Slakteris.
Pēc viņa teiktā, dīzeļdegvielas piesārņojumu pagaidām par ekoloģisko katastrofu nevar nosaukt. Slakteris norādīja, ka no Baltkrievijas Latvijā esošajā Daugavas daļā jau varot ieplūst beigtas zivis.
"Patlaban pavasara palu straume palīdz piesārņojumam ātrāk pārvietoties pa upi, tādēļ, uzstādot upē bonas, jāmeklē vietas, kur tā ir mazāka," sacīja Slakteris.
Uz apspriedi tika izsaukts iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kura vietā sanāksmē piedalījās Valsts vides dienesta (VVD) direktors Vilis Avotiņš.
Kā ziņots, iekšlietu ministrs šodien kopā ar kādu Latvijas vides speciālistu ar Baltkrievijas helikopteru no lidojuma vēros, kāds ir no Baltkrievijas rūpnīcas izplūdušās dīzeļdegvielas piesārņojums un intensitāte.