Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9128343t1h1d3b.jpg)
Gulbja laboratorijas finanšu direktore Sandra Dimante ar abām meitām savā mājā Carnikavā šogad mīt jau trešo gadu. Viņas šurp pārcēlušās no piecistabu dzīvokļa Rīgas centrā, bet vēl ne mirkli nav nožēlojušas šo soli. Tagad Sandras plašā māja ar savu saulaini dzelteno jumtu priecē kaimiņus un ar dzelteno krāsu «aplipinājusi» daudzus apkārtnes iemītniekus, kas arī sākuši būvēties.
— Kad veikalā meklēju materiālus mājas jumtam, vaicāju pārdevējam: «Sakiet, lūdzu, kuru no visām krāsām jums vismazāk pērk?» Man atbildēja, ka dzelteno, tātad tai bija jākļūst par manējo. Kā nevienam. Tagad kaimiņš priecājas, ka esmu viņa dzīvi padarījusi saulaināku, — smejas Sandra.
Pārkāpjot slieksnim, uzreiz skaidrs, ka mājas saimniecei būtiskas ir trīs lietas — plašums, gaisma un priekšmetu nenoslogota brīva vide. Tā sevi liek manīt izteiktā minimālismā, kurš visā mājā ieturēts klasiski atturīgos melnbaltos un pelēkos toņos, radot cēluma un iekšējas sakārtotības sajūtu.
— Zinu, ka tagad modē sienas krāsot spilgti košos toņos, bet man tas neder, jo uz šāda fona man pašai nebūtu kur izvērsties, — joko saimniece.
Sandras mīļākā puķe ir orhideja — harmonijas, dvēseliska miera, skaistuma un klasiskas elegances simbols —, varbūt tāpēc liekas, ka visa māja elpo un dzīvo orhidejas zīmē.
Tā kā ikdienā Sandrai nākas daudz kontaktēties ar cilvēkiem, tad, pārnākot mājās, gribas, lai neviens netraucētu. Te viņa atgriežas savā sievišķīgajā valstībā, kur smeļas mieru un harmoniju, lai nākamajā rītā atkal spētu izturēt pilsētas kņadu.
— Vasarās tepat pļavā ganās zirgi, jo netālu atrodas zirgu noma. Rudeņos tie pļavā bubina, kamēr pār pašu pļavu nolīst skaists saulriets. No rītiem māju pielej saule un liekas, ka es atrodos paradīzē. Ļoti novērtēju šo plašuma sajūtu, jo Rīgas dzīvoklī liela daļa logu atradās iekšpagalma pusē, — par savu mājokli priecājas Sandra. Viņa mājai izvēlējusies maksimāli lielus logus, aiz kuriem žalūzijas tiek nolaistas tikai naktīs, kad mieru nedod pārāk spožs mēness. Tad visur ieslēdz lampas, kas rūpīgi noslēptas starp griestiem un sienu un ir praktiski neredzamas. — Man vienmēr bijusi nepatika pret griestu lampām, kas karājas istabas vidū, — stāsta Sandra. — Tā noteikti ir trauma no padomju laikiem, kad katrā istabā griestu vidū bija pa trīsžuburu četržuburu monstram, tāpēc izlēmu, ka manā mājā pie griestiem lampu nebūs vispār!
Sandras stihija ir ūdens, tāpēc šā mājokļa galvenā telpa ir vannas istaba, kur visas trīs dāmas — Sandra ar abām 18 un 20 gadu vecajām meitām — mēdzot romantiski vakarēt sveču gaismā. Pirmo Jauno gadu šajā mājā Sandra ar meitām sagaidījusi tieši vannas istabā, un, tā kā mājas saimniecei arī ikdienā patīk laiskas vakara peldes vannā, tad, iekārtojot mājokli, vannas istabai pievērsta īpaša uzmanība. — Man ļoti nepatīk, ka uz sienām ir flīzes, jo manā darbavietā E. Gulbja laboratorijā visas sienas ir flīzētas, un negribējās, lai mājoklis atgādinātu par darbu. Vēlējos stiklu, reljefu sienu un vannu koka apdarē — kā japāņiem. Sandrai tuvāki ir vēsie toņi, tāpēc vannas istabā dominē pelēkā krāsa. Pelēkās, it kā «saburzītās» sienas neuzkrītoši mijas ar balto krāsu, bet brūnās grīdas flīzes, kuras izvēlētas tā, lai maksimāli atgādinātu koku, telpā rada tieši tik daudz siltuma, lai nekļūtu «par karstu». Lielais spogulis savukārt paplašina jau tā plašo telpu.
Sandras Dimantes mājā nav mūsdienu mājokļu neatņemamās sastāvdaļas — televizora. — Daudziem televizors aizstāj savstarpējo saskarsmi. Ievācoties jaunajā mājā, visas trīs nolēmām, ka televizora nebūs, jo aiz loga mums ir pašiem savs «Discovery» kanāls, kurā redzams visu gadalaiku īpašais skaistums, — saka Sandra.
***
Mēbeles — «Projekcija»
Guļamistabas gultas — «Nakts mēbeles»
Santehnika — «Reaton»
Žalūzijas — «Lite»
Viesistabas dīvāns — «Natuzzi»
Tualetes spogulis — «Kurši»