Jaunie nami – kas ir kas?

Nekur oficiāli nav teikts, kāds jaunceltas mājas vai padomju laika ēkas remontēts mājoklis uzskatāms par ekskluzīvu, viduvēju, ekonomisku vai sliktu. Tomēr praksē izveidojušies nerakstīti «standarti», kurus vairāk vai mazāk profesionāļi izmanto. Pircējiem ļoti pietrūkst skaidru shēmu, kā saprast, kurā reklāmā vai sludinājumā aprakstīts viņiem piemērots piedāvājums. Latvijas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācija apņēmās izstrādāt šādu klasifikatoru, bet uzdevums izrādījies tik grūts, ka dokuments top ilgāk par gadu. Tomēr nu jau iezīmējušies itin droši kritēriji, kādus izmantot jauno namu «šķirošanā». Tos vairums attīstītāju vēl neizmanto, toties šā gada konkursā par labāko jauno projektu žūrija jau lika lietā.

Vispirms izmaksas

Lai noteiktu, cik kura mītne katram potenciālajam pircējam laba, tās reitingu, projekta veiksmīgumu jeb tā piemērotību potenciālajam pircējam, jāņem vērā:

1) izmaksas;

2) dzīves vides drošība;

3) ērtības;

4) garantijas;

5) prestižs;

6) objekta ietekme uz vidi un sabiedrību.

Katrai ģimenei šie kritēriji nedaudz atšķirsies. Piemēram, vieniem patīk Mežaparks, citi dod priekšroku Jūrmalai un skatam uz saulrietu, cits Mārupei vai arī vispiemērotākā vieta šķiet nomaļš, kluss pagasta centrs. Vieni par svarīgu ērtību uzskatīs pazemes autostāvvietu, citiem aktuālāka iespēja ērti lietot sabiedrisko transportu un aiziet uz labu kafejnīcu. Tomēr visiem viens no svarīgākajiem kritērijiem ir izmaksas:

- mājokļa cena, dokumentu formēšanas izmaksas, kredītprocenti;

- mītnes uzturēšanas izmaksas (apsaimniekošanas maksa);

- cik maksās pamatpakalpojumi – ūdens, elektrība, atkritumu vešana, apkure un vai mājoklī ievēroti energoefektivitātes kritēriji;

- papildpakalpojumu izmaksas – iespējas ierīkot telefonu, internetu, kabeļtelevīziju u.c. un cik tas maksās.

Drošība un ērtības

Lai spriestu par mājvietas drošību, jānoskaidro, cik būve pati būs droša iemītniekiem (vai izmantoti ekoloģiski vai apšaubāmi materiāli, ir ugunsdrošības sistēmas, varbūt ēkā atradīsies dežurants, būs teritorijas videonovērošana, sargs uzraudzīs stāvvietas), vai nav applūšanas, vētras draudu, tuvumā nesiro meža zvēri vai kriminālas personas. Tāpat drošības izvērtēšanai svarīgi, cik tuvu atrodas satiksmes maģistrāles un vai tajās nav sastrēgumu, kur ir rūpnīcas un cik tālu atrodas tuvākā medicīnas iestāde, policijas iecirknis.

Pircējiem jāvērtē arī garantijas, ko sniedz attīstītājs un celtnieki – būvdarbu un materiālu kvalitātei un kalpošanas laikam, un kā šīs garantijas celtnieki vai attīstītājs nodrošinās. Tāpēc svarīgi, kāda ir šo uzņēmumu, kā arī nākamā apsaimniekotāja reputācija un pieredze. Der padomāt arī par iegādājamās mītnes reitingu – vai šobrīd un nākotnē tas būs pieprasīts tirgū. Pirms kaut ko pērk, jānoskaidro arī pašvaldības plāni šajā rajonā?– kas tur paredzēts attīstības plānā, kādi ir noteikumi mājokļa pārbūves gadījumā.

Lai spriestu, cik ērta būs jaunā mājvieta, salīdzina:

- vides komfortu (vai būs klusums, tuvu makšķerēšanas un peldvietas, parki, meži);

- rajona sociālo infrastruktūru (ārstniecības iestādes, bērnudārzi, skolas, veikali, sporta un spēļu laukumi);

- vai ērta satiksme;

- ēkas komforts – iekštelpu klimats, skaņas izolācija, telpu saulainums, ēkas piemērotība cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem;

- vai mājoklis tiek pārdots pabeigts;

- kāda paredzama apsaimniekošanas kvalitāte (cik labi un ātri paveiks darbus, vai būs laipns personāls, vai būs sakopta apkārtne);

- cik tuvu dažādi sadzīves servisa objekti, kultūras un izklaides iestādes.

,

Lai spriestu par aplūkojamā objekta prestižu, jāzina:

- vietas prestižs (cik dārgs, populārs pilsētas rajons);

- ēkas prestižs (būves izskats, reklāmas tēls), projekta autors un tā oriģinalitāte;

- vai ir paaugstināts komforta līmenis.

Pie mums vēl maz par to domā, bet nākotnē īpašuma vērtību ietekmēs tas, kā ēka ietekmē vidi, ko par to domā apkārtējie, sabiedrība. Projekts uzskatāms par labāku, ja arhitekti un celtnieki rūpējušies, lai ēkās izmanto energoefektivitātes principus, lai iemītniekiem nebūtu jātērē daudz resursu, nepiesārņotu gaisu ar CO2 (vai siltumu iegūs no ogļu katlumājas vai gāzes centrālapkures vai varbūt būs elektriskā apkure un siltumsūkņi). Pluss projekta vērtējumā ir atkritumu šķirošanas iespējas. Bet svarīgi arī tas, vai arhitektūra iederas vidē, vai telpas ērtas, objekts patīk apkārtējiem iemītniekiem un nepasliktina viņu dzīves vidi. Iekšpagalmos iebūvētie nami šajā ziņā noteikti nav tas labākais mājoklis, lai gan daudzi joprojām tā iedomājas...

,

Pēdējā laikā jaunos namus būvē ar dzīvošanai gataviem dzīvokļiem. Tomēr ir arī projekti, kur mītņu pabeigtība tiek raksturota ar balto vai pelēko apdari. Vairs nav dzirdēts par namiem ar melno apdari. Arī šie jēdzieni nav oficiāli aprakstīti, bet vairums nekustamo īpašumu speciālistu tos «tulko» aptuveni tā:

- pelēkā apdare – sienas un griesti ir apmesti, grīdas nolīdzinātas, bet apdares materiāli nav ieklāti. Komunikāciju izvadi ierīkoti visās istabās, var būt radiatori, iekštelpu durvis, iemontētas logu palodzes u.c., bet santehnikas nebūs;

- baltā apdare – grīdas un sienas ir sagatavotas galīgai apdarei (grīda ieklāta, bet nav mīkstā seguma, flīzēta vannasistaba, sienas var krāsot, līmēt tapetes), ir visas durvis, palodzes, radiatori, komunikāciju sistēmas, santehnika. Var būt arī gāzes/elektriskā plīts un santehnika;

- pilna apdare – dzīvoklis ir pabeigts, gatavs lietošanai, var būt arī virtuves iekārta un iebūvējamās mēbeles.

Ja kaut kur vēl redz apzīmējumu «melnā apdare», tas liecina, ka nav ne ieklātu grīdu, ne apmetuma, ne santehnikas un radiatoru. Elektrības, ūdens u.c. komunikāciju izvadi izbūvēti līdz dzīvoklim, bet to sistēmas istabās jāierīko pašam, piemēram, elektrības vadi jāvelk un kontakti jāmontē pircējam.

Remontētiem lietotiem dzīvokļiem senāk bija populārs apzīmējums «ar eiroremontu». Tagad par to smīn, jo remonta kvalitāte un apjoms katrā mītnē atšķiras. Agrākajā izpratnē tas nozīmēja, ka telpas ir kosmētiski remontētas, mainītas komunikācijas, radiatori, var būt arī jaunas virtuves ierīces. Taču dzīvokļu pārdevēji necentās remontēt ar labiem materiāliem, piemēram, santehnikas caurulēm izvēlējās vislētākās. Tāpēc «eiroremonts» ieguva nievājošas atskaņas.