Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9160753t1hdcd7.jpg)
Īres nami un dzīvokļi Vecrīgā, pirmie lielie jauno māju kompleksi, augstbūves Pārdaugavā un savrupmājas Jūrmalā – šādus īpašumus pie mums ārzemnieki steidzās pirkt agrāk. Tagad to daļa pārdota un citzemju individuālo ieguldītāju interešu objekti mainījušies. Jo ir valstis, kur nopelnīt ar īpašumu spekulācijām var vairāk.
Joprojām tiek ieguldīta nauda jauno namu dzīvokļu pirkšanā, tomēr privātpersonu darījumu ir daudz mazāk nekā pirms pāris gadiem. Domājams, ka tie, kas iepriekš iegādājās centra mājokļus peļņai, tos jau būs pārdevuši vai drīz šos darījumus pabeigs, jo cenas te vairs kopumā neaug. Nevienam nevar pārmest vēlēšanos nopelnīt, arī mēs to gribam – tagad daudzi Latvijas pārstāvji interesējas par peļņas īpašumiem Balkānos u.c. Tomēr šādi ārzemnieki tirgū veicina cenu celšanos, un labi vien ir, ja tie Latviju pamet.
Uzņēmumi ar ārzemju kapitālu, investīciju fondi u.c. lielie ieguldītāji, kam svarīgs stabils tirgus un ienesīgums, uz Latviju kā peļņas vietu tagad skatās nopietni un pievēršas biroju kompleksiem, lieliem attīstāmiem projektiem. Lielu pieredzējušu «spēlētāju» ienākšana tirgū ir tikai apsveicama. Vismaz no viņu attīstāmo objektu pircēju viedokļa.
Lielie investori īpašumu tirgu attīsta, viņu nauda šeit rada pievienoto vērtību. Mazie, individuālie ieguldītāji vien palīdz mūsu attīstītājiem pārdot jauno namu dzīvokļus un veicina cenu palielināšanos, saka SIA «Balsts» Centra nodaļas vadītājs Raivo Pede.
Joprojām ienesīga valsts
Kam pieder Vecrīga? Uz šo jautājumu pirms pāris gadiem varēja atbildēt – lielākoties mūsu ļaudīm, tomēr arī daudzu īpašumu saimnieki nav Latvijas pavalstnieki. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) te daudziem pavēra iespējas ieguldīt naudu, lai nopelnītu, cenām ceļoties. Jo tik zemas tās nevarēja palikt, vismaz ne centrā – tā no savas pieredzes paredzēja ārzemnieki, kas meklēja, kur jaunajās valstīs nopelnīt ar nekustamo īpašumu. Un nekļūdījās. Vienlaikus viņi arī deva savu artavu cenu lēcienā – veicināja jau tā lielo pieprasījumu pēc mājokļiem. Tagad cenu palielināšanās apstājusies un arī ārzemnieku interese sarukusi, lai gan Baltijā paredzamais ieguldījumu ienesīguma procents joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Tur vairumā valstu nekustamo īpašumu tirgū iestājusies stagnācija, cenas ceļas labi ja par pāris procentiem gadā.
- Kad gatavojāmies iestāties ES, daudzi eiropieši būtu pirkuši Latvijas salīdzinoši lēto lauksaimniecības zemi, tomēr mūsu likumdošana to arvien ierobežo. Zemi vēl sarežģītāk pie mums iegādāties Krievijas un tamlīdzīgu valstu pilsoņiem.
Mērķi mainās
Nekustamo īpašumu speciālisti stāsta, ka joprojām tiek pirkti jauno projektu dzīvokļi?– vairums dzīvošanai, mazāk izīrēšanai vai vēlākai pārdošanai.
Agrāk jaunajos projektos ap 10–15% mītņu iegādājās ārzemnieki, tagad šis procents ievērojami mazāks. Rīgas centra īpašumu darījumos ārzemnieku īpatsvars tagad varētu būt ap 5%, pieļauj R. Pede. SIA «Coral Group» valdes priekšsēdētāja Milāna Skumbiņa saka, ka ārzemnieku īpatsvars darījumos ar centra un jauno, prestižo namu īpašumiem varētu būt ap 10–15%. Jūrmalā ārzemnieki tagad jau meklē arī vidēji lielus dzīvokļus dzīvošanai vasarā. Joprojām pieprasīti īpašumi Rīgas vēsturiskajā centrā.
Nevar apgalvot, ka konkrētu valstu iedzīvotāji Latvijā iegādātos specifiskus īpašumus, piemēram, mājas Jūrmalā. Tagad citzemju pārstāvji īpašumus pērk ar konkrētu mērķi?– telpas tirdzniecībai, uzņēmējdarbībai vai dzīvošanai, norāda SIA «Arco Real Estate» dzīvojamā fonda tirdzniecības nodaļas vadītāja Iveta Mežaraupe. Jebkuram īpašuma pirkumam tagad ir nopietns pamatojums un biznesa mērķis, investīciju jautājums vairs nav aktuāls.
Skandināvi, vācieši, amerikāņi...
Pēdējā laikā aug lielo investoru interese, jo tie pārliecinās, ka mūsu tirgus ir pārskatāms un drošs. Cik zināms, Latvijā tuvākajā laikā plāno ienākt pāris lielu uzņēmumu, kaut valsts kredītreitings šobrīd nav pozitīvs. Ieguldījumi notiek komercobjektos, jo arī turpmāk biroju telpu pieprasījums Rīgā paredzams liels, saka M. Skumbiņa.
Par mūsu tirgu lielākā interese ir Skandināvijas, vācu, austriešu un britu investoriem. Mājokļu projekti vairs nav tā joma, kas vilina ārzemju ieguldītājus. Tie nogaida, kas notiks ar dzīvokļu cenām un kā attīstīsies kreditēšana līdz ar pretinflācijas pasākumu ieviešanu, norāda starptautiskās konsultāciju sabiedrības «Colliers International» investīciju konsultants Tāvi Pahapils. Vispievilcīgākais ir biroju sektors. Rīgā attīstās jauni darījumu rajoni, piemēram, Skanstes ielas, Pārdaugavas virzienā, kas ir tuvu vēsturiskajam centram. Daudzi meklē iespējas ieguldīt esošās ēkās, bet arī komercobjektu, viesnīcu un industriālo objektu joma nav zaudējusi pievilcību.
- Arī Lietuvas nozares eksperti paredz, ka Skandināvijas investorus Baltijā nomainīs Vācijas un Lielbritānijas investīciju fondu aktivizēšanās. Nākotnē pie mums varētu gaidīt arī ASV un pat Austrālijas fondu parādīšanos.