No 28. janvāra līdz 3. februārim Jēkabpilī notika klaiņojošo suņu izķeršanas akcija, kas tika rīkota tāpēc, ka klaiņojošie suņi bija sakoduši vairākus cilvēkus, "Latgales Laikam" pastāstīja Jēkabpils domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Bite. Akcijā tika noķerti vairāk nekā 10 klaiņojošie suņi.
Jēkabpilī izķer klaiņojošos suņus (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas ārsts Jurijs Solovjovs pastāstīja, ka slimnīcā vērsušies vairāki jēkabpilieši, kuriem apārstēti suņu kodumi. Cietušie saņēmuši vakcīnu pret trakumsērgu un turpinās ārstēšanos ģimenes ārsta uzraudzībā. Arī Jēkabpils dome saņēmusi divas sūdzības par klaiņojošo suņu sakostajiem cilvēkiem. Pašvaldības administratīvā komisija katrā sēdē izskata vismaz vienu iesniegumu par klaiņojošu suni.
Suņu pastiprinātu ķeršanu pēc Jēkabpils pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktora Raita Simoviča rīkojuma veica SIA "Jēkabpils pakalpojumi". SIA "Jēkabpils pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs Gunārs Spalis paskaidroja, ka vispirms uzņēmuma speciālisti apbraukājuši mikrorajonus, un, ja viņi pamanīja klaiņojošu suni, tad uzreiz izsaukuši ķērāju brigādi, kas dzīvnieku sašāvuši ar stipras iedarbības miega zālēm. Pēc tam aizmidzināto suni ielikuši būrī, to savukārt nogādājuši dzīvnieku patversmē. Saimnieks savu mīluli var izņemt 15 dienu laikā, taču, kā novērojis Gunārs Spalis, parasti viņi to nedara, lai nemaksātu soda naudu.
"Tas ir nepateicīgs, grūts darbs, kas dārgi izmaksā. Viena suņa noķeršanā dienā izmaksā vairāk kā 100 latus, klāt vēl jāpiesummē dzīvnieku patversmes izdevumus. Ja cilvēki būtu saprotoši un uzraudzītu savus mīluļus, tad nebūtu klaiņojošo suņu problēmas," atzīst G. Spalis.
Dzīvnieku patversmes vadītāja Anna Morozova uzskata, ka šādos reidos līdzi jāņem arī policijas darbinieki, jo bieži vien no mājas izskrien klaiņojošā suņa saimnieks un sarīko skandālu ķērājiem.
Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Ministru Kabineta pieņemtās mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas labturības prasības (noteikumi Nr.266) uzsver, ka saimniekam ārpus mājas suns jāved pavadā un ar uzpurni, bet ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā īpašnieka uzraudzībā un viņas redzesloka attālumā, izņemot tās vietas, kur pašvaldība uzlikusi aizliegumu.
Suņu īpašniekus, kas nepilda šīs prasības, var sodīt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 5 līdz 25 latiem fiziskajām personām un no 10 līdz 500 latiem juridiskajām personām. Pēc likuma, klaiņojošo dzīvnieku drīkst arī konfiscēt.