Ātrā palīdzība dārga palīdzība

Daļa tad izlemj izsaukt ātro palīdzību, pat ja apzinās, ka ārkārtas situācijas nav. Tā var tikt pie mediķa, un varbūt pat sanāk lētāk, nekā maksāt par ģimenes ārsta atbraukšanu. Tomēr drīz tā vairs nebūs – dome plāno palielināt maksu par nepamatotu neatliekamās palīdzības izsaukšanu no līdzšinējiem 6 latiem līdz 10. Tā gan ir tikai daļa no «ātro» izbraukuma pašizmaksas, jo lielāko daļu sedz pašvaldības.

Rīdzinieki zvana un maksā

Līdz 2005. gada pavasarim «ātros» varēja izsaukt, nebaidoties, ka par to būs jāmaksā. Pēc tam valdība atļāva pašvaldībām noteikt maksu par nepamatotu izsaukumu, un daudzas tā arī dara. Tagad maksa ir praktiski visos rajonos. Šāda lēmuma iemesli:

=ar pacientu maksājumiem var papildināt medicīnas iestādes budžetu,

=zinot, ka dakteri var paprasīt samaksāt, ja secinās, ka kaite nav akūta, varbūt daudzi pārdomās, pirms tvers telefonu, lai izsauktu ātro palīdzību.

Tagad maksas palielināšanas iemesli ir tādi paši. Bet vai tas līdz šim attaisnojies? Ne tā, kā cerēts, atzīst Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas (ĀMPS) galvenā ārsta vietniece Ieviņa Alka. Salīdzinot ar 1999. gadu, pērn rīdzinieki neatliekamajai palīdzībai zvanījuši gandrīz divreiz biežāk. Nepamatoti izrādās 20–25% izsaukumu, uz kuriem aizbraukts. Vairāk nekā trešdaļa izsaukumu gan uzreiz atteikts – iztaujājot slimnieku pa telefonu, ārsts noskaidrojis, ka viņa problēma nav akūta.

Augot izsaukumu skaitam, ĀMPS sāk trūkt ārstu. Papildu brigādes nevarētu komplektēt pat tad, ja pašvaldība piešķirtu vairāk naudas rīdzinieku medicīniskajai aprūpei. To apliecina arī domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs. Runāt par ļaužu veselības pasliktināšanos nepamatotas maksas ieviešanas dēļ nevarot.

Nav kārtības sistēmā

Kāds vīrs meklē pazaudētu kabatas portfeli zem laternas. Kad viņam jautā, kāpēc tur, vīrs saka: jo tur ir gaišs. Šo veco anekdoti izstāsta L. Kurdjumovs, runājot par iemesliem, kāpēc joprojām ir daudz nepamatotu izsaukumu. Ģimenes ārsti, pie kā būtu vajadzējis vērsties, daudziem nav pieejami tad, kad viņus vajag, tāpēc ļaudis zvana «ātrajiem». Turklāt tas bieži ir lētāk, nekā samaksāt par ģimenes ārsta vizīti.

I. Alka stāsta, ka neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits sācis augt kopš 1998. gada, kad ieviesa tagadējo ģimenes ārstu sistēmu. Tātad kaut kas tajā nav pareizi, ja cilvēki nesaņem sava ārsta palīdzību, bet izlemj vērsties pie «ātrajiem», kaut apzinās, ka par to var būt jāmaksā.

Lai rīdzinieki nesteigtos zvanīt ātrajai palīdzībai, ir jāveicina arī dežūrārstu pieejamība un iespēja saņemt padomu no ģimenes ārsta, uzskata I. Alka. Un jāmācās, kā palīdzēt sev un tuviniekiem sniegt pirmo palīdzību, saprast, izvērtēt savu veselības stāvokli – to vajadzētu apgūt jau skolā.

Pēdējā laikā ir mazāk sūdzību par neskaidrībām, kad «ātro» saukšana nav bijusi pamatota – cilvēki kļuvuši zinošāki vai uzmanīgāki, saka Pacientu tiesību biroja direktore Liene Šulce. Toties tie sūdzas, ka ģimenes ārsts nebrauc mājas vizītēs. Nav normāli tas, ka šo vizīšu izmaksas nav fiksētas.

Kā RB uzzināja Veselības ministrijā, ģimenes ārstu sistēmā izmaiņas neplāno.

Citur diferencē

Izrādās, ka par nozari atbildīgajai Veselības ministrijai nav ziņu par izcenojumiem par «ātro» nepamatotu izsaukšanu. Aptaujājot dažu rajonu centrālo slimnīcu neatliekamās palīdzības dienestus, izrādījās, ka ir atšķirīgi noteikumi maksas iekasēšanai. Vismazāk jāmaksā daugavpiliešiem – Ls 2, bet lielākās summas ir Ls 5–6 (Rīgā, Kuldīgā, Jelgavā, Tukumā u.c.). Daugavpilī maksa lielāka, ja mediķus bez pamatotas vajadzības aicinājuši pie iereibušiem – Ls 5. Arī Tukumā summas diferencētas – ja «ātros» sauc ģimenes ārsta darba laikā, jāmaksā Ls 6, ja brīvdienās un ārpus viņa darba laika – Ls 3. Nepamatoti izsaukumi ir ik dienu, stāsta mediķi, bet to nav tik daudz kā Rīgā. Valdības noteikumos nav ļoti sīki aprakstīts, kad izsaukums uzskatāms par nepamatotu, daudz atkarīgs no mediķu traktējuma.

,

Par ātrās palīdzības izsaukumu nebūs jāmaksā, ja ir:

=nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;

=pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;

=pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud dzīvību;

=sirds un asinsvadu saslimšana – ir sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

=perifēro asinsvadu saslimšana – sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

=nervu sistēmas saslimšanas ar pēkšņiem apziņas traucējumiem, krampjiem, ģīboni, galvas vai muguras sāpēm, jušanas vai kustību traucējumiem;

=kuņģa vai zarnu trakta saslimšana –– pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

=urīnceļu saslimšana – pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

=akūti psihiskās darbības traucējumi – agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

=dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

=dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas;

=bronhiālās astmas lēkme;

=jānogādā dzemdētāja ārstniecības iestādē;

=ja gaidīšana līdz ģimenes ārsta, poliklīnikas darba laika sākumam var apdraudēt dzīvību.

,

=Jāpārliecinās, vai bērni ir drošībā.

=Dodoties svinēt svešā vietā, jānoskaidro tās precīzs nosaukums un pa kādiem ceļiem turp var aizbraukt, lai varētu izstāstīt ātrajai palīdzībai, kur atrodaties.

=Jāņem līdzi pirmās palīdzības komplekts ar pārsienamajiem, medikamentiem, piemēram, paracetamolu, aktīvo ogli, kā arī pretodu un alerģijas zāles.

=Ja līgošanas laikā kādam no kompānijas pēkšņi pasliktinās veselība, piemēram, pēkšņu vēdera sāpju, caurejas, vemšanas gadījumā nevajag gaidīt, bet piezvanīt savam ārstam vai ātrajai palīdzībai (glābšanas dienests: 112) un pajautāt, kā rīkoties.

=Neleciet pār ugunskuriem un nepazīstamās ūdenskrātuvēs!

Zināšanai

Pacientu tiesību birojs atrodas Rīgā, Pērnavas ielā 62, tālr. 7276425.