Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā ir augstākā saslimstība ar ērču encefalītu un augstākais inficēto ērču procents Eiropā. Vienīgais līdzeklis, kas cilvēku var pasargāt no inficēšanās, ir laikus veikta vakcinācija. Šobrīd ir pats pēdējais laiks to izdarīt, lai vasaru pavadītu bez liekām raizēm.
Līderi saslimstībā ar encefalītu
Ērces aktivizējas, tiklīdz gaisa temperatūra kļūst apmēram plus septiņus grādus augsta, un var droši teikt, ka kopā ar citu dzīvo dabu nupat mostas arī ērces. Sabiedrības veselības aģentūras virusoloģijas laboratorijas vadītāja Vaira Īrisa Kalniņa stāsta, ka jau 15 gadus Latvijai Eiropā ir stabilas līderpozīcijas iedzīvotāju saslimstībā ar ērču encefalītu. Tāpat pie mums ir augstākais inficēto ērču procents Eiropā, tāpēc iedzīvotājiem jābūt īpaši apdomīgiem par savu veselību. Un, lai arī ikvienam ir ieteicams, dodoties mežā, apģērbties tā, lai parazītam nav iespējams piekļūt augumam, vienīgais patiešām drošais veids, kas pasargā no saslimstības ar encefalītu, ir vakcinācija.
Vienīgais glābiņš — vakcīna
Tiem, kas to vēl nav izdarījuši, nupat ir pienācis pēdējais brīdis pasteigties. «Vispareizāk dara tie cilvēki, kas vakcināciju uzsāk ziemā — laikā, kad ērces nav aktīvas. Tomēr to var darīt arī tagad. Vakcinācija sastāv no trim daļām. Pēc pirmās vakcīnas saņemšanas, kad organismā tikai sāk izstrādāties imunitāte, cilvēkam jābūt īpaši piesardzīgam. Jāizvairās no pastaigas garā zālē, mežos un citās ērču iemīļotās vietās. Ja divu nedēļu laikā pēc pirmās potes saņemšanas ērce nav piesūkusies, cilvēks var veikt otro vakcināciju, kas jau nostabilizē imunitāti un no ērcēm vairs nav tik ļoti jābaidās. Savukārt trešo vakcināciju jau veic apmēram gadu pēc pirmās potes, kas imunitāti nostiprina uz nākamajiem trijiem līdz pieciem gadiem. Vēlāk, tā attiecīgi ik pa trim līdz pieciem gadiem — atkarībā no cilvēka vecuma un imunitātes sistēmas — ir jāatkārto. Taču, ja pirmajās divās nedēļās pēc pirmās potes saņemšanas ērce tomēr ir piesūkusies, uzsāktais vakcinācijas process jāatsāk no jauna. To var darīt tikai pēc tam, kad saņemts galīgais apstiprinājums, ka inficēšanās nav notikusi,» skaidro SVA virusoloģijas laboratorijas vadītāja.
Laimas slimība bīstama arī ar poti
Tiesa gan, arī vakcinācija pret ērču encefalītu nepasargā no citas ērču pārnestas slimības — Laimas slimības, pret kuru vakcīna vēl tikai tiek izstrādāta. «Tā ir smaga un arī Latvijā diezgan bieži sastopama slimība. Šeit galvenā problēma ir fakts, ka zinātnieki joprojām nav izstrādājuši efektīvu vakcīnu — nav pat iespējams pateikt, kad tāda būs. Laimas slimība tās sākotnējās stadijās gan ir salīdzinoši viegli ārstējama, lai gan to ir ārkārtīgi grūti laikus diagnosticēt. Tāpēc cilvēkiem, kam piesūkusies ērce un ap koduma vietu parādās apsārtums, ir locītavu sāpes un slikta pašsajūta, nekavējoties jādodas pie ārsta un jāinformē par ērces kodumu. Jo vēlākās stadijās Laimas slimības ārstēšana ir smaga,» uzsver virusoloģijas laboratorijas vadītāja.
Inficēšanās — ļaunākais dzīves murgs
Jelgavas rajonā dzīvojošā Dzidra ir viena no tiem cilvēkiem, kam sīkais kukainis atnesa nopietnas veselības problēmas. «Man liktenīgā inficētā ērce piesūcās 1994. gadā — laikā, kad par ērču encefalītu īpaši daudz vēl nerunāja. Un nākamos mēnešus pēc inficēšanās atminos kā vienu no smagākajiem periodiem savā dzīvē, par kuru cenšos nedomāt. Tas patiešām bija ārkārtīgi sāpīgi — gan fiziski, gan emocionāli. Atceros, kā, guļot slimnīcā, pie mums atveda vēl vienu cilvēku ar ērču encefalītu, bet viņa stāvoklis bija ļoti smags, un pirmajā naktī viņš nomira. Tas bija ļoti sāpīgs un melns periods manā dzīvē,» atceras Dzidra.
Tāpat kā vairākumam inficēto, arī viņai pirmie simptomi bija spēcīgas, nepārejošas galvas un acu ābolu sāpes. Vēlāk parādījās arī stīvums, pēc dažām dienām viņa pat nav spējusi paspert ne soli. Visu vēl vairāk sarežģījis fakts, ka sākotnēji ārsti nav varējuši noteikt pareizo diagnozi. «Mani inficēšanās ar encefalītu ietekmēja arī psiholoģiski. Bija ļoti melni un drūmi periodi, depresija un briesmīgas domas, bija nežēlīgas sāpes un mulsums; nesapratu, kas īsti notiek. Dzēru ļoti daudz medikamentu, un tikai pēc turpat pusgada sāku patiešām atgūties. Tagad ogošana, sēņošana un pastaigas mežā mani vairs nevilina,» stāsta encefalītu pārdzīvojusī sieviete. Viņa ir pateicīga savai ģimenei un darba kolēģiem, kas viņai bija līdzās, palīdzēja un vēlāk gaidīja atpakaļ darbā. «Es patiešām nevēlos ko tādu vēlreiz piedzīvot un, protams, aicinu arī cilvēkus vakcinēties. Labāk ir izvēlēties potes, nevis mokas, ko nes slimība,» — tā Dzidra.
Īsumā
Dodoties mežā, jāuzģērbj cieši aizpogājams apģērbs. Virskreklu vai blūzi ieteicams apjozt ar platu, cieši piegulošu jostu; bikšu gali jāiebāž zābaku stulmos. Ērcēm ir grūtāk pieķerties pie gumijas zābakiem. Kā galvassegu var lietot lakatu, cepuri vai kapuci. Apģērbu un atklātās ķermeņa daļas var apstrādāt ar repelentiem — ērces atbaidošiem šķīdumiem, ziedēm vai aerosoliem. Pēc meža jāapskata ķermenis un apģērbs.
Ērces izvilkšana
Piesūkusies ērce iespējami ātrāk jāizvelk ārā. Pirms tam ieteicams uzlikt ērcei spirtā, degvīnā vai odekolonā samērcētu vati. Nevajag lietot eļļu, sviestu vai citus taukainus līdzekļus. Pēc tam ar diega cilpu vai īpašu pinceti, ko ražo arī Latvijā, ērce jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai un saudzīgi jāizvelk ārā — tā, lai ērces snuķītis nepaliktu ādā. Izņemot ērci, nedrīkst to saspiest.
Pretvīrusu līdzekļi
Pretvīrusu preparāti, tāpat kā antibiotikas, darbojas uz noteiktām slimību ierosinātāju grupām, un tātad — uz atšķirīgiem vīrusiem, tāpēc to lietošanu nedrīkst vienkāršot — nedrīkst uzskatīt, ka viens preparāts būs efektīvs pret vairākiem vīrusiem. Remantadīna agrīna profilaktiska lietošana pirmajās dienās pēc ērces piesūkšanās ne vienmēr pasargā no saslimšanas, taču remantadīnam nav negatīvas ietekmes uz slimības gaitu.
Imūnglobulīns
Specifiskais pretērču imūnglobulīns ir medikaments, kas satur gatavas antivielas pret ērču encefalīta vīrusu. Imūnglobulīna ievadīšanas mērķis ir aizsargāt no slimības pirmajās dienās pēc ērces piesūkšanās, dodot iespēju izstrādāties cilvēka paša antivielām pret iespējamo infekciju. Pretērču imūnglobulīns jāievada 72 stundu laikā pēc iespējamās inficēšanās.
Encefalīta pazīmes: Gripai līdzīgi simptomi — īslaicīga simptomu izzušana; atkārtots slimības vilnis ar nervu sistēmas bojājumu rašanos.
Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam vidēji ir septiņas līdz 14 dienas. Encefalīts sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem: nespēku, galvassāpēm, sāpēm muskuļos un ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 38 grādiem. Dažos gadījumos mēdz būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Parasti trīs līdz piecas dienas pēc sākotnējiem simptomiem slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās četrās līdz septiņās dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze — visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt daudz spēcīgākas. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrā fāze noris drudža formā, pārējiem pievienojas nervu sistēmas iekaisuma simptomi, kam ir dažāda smaguma pakāpe. Aptuveni pusei slimnieku nervu sistēmas iekaisums izpaužas kā meningīts; tam raksturīga ļoti augsta temperatūra, galvassāpes, paaugstināta jutība pret gaismu, reibonis, slikta dūša un vemšana. Nav specifisku medikamentu, kas iedarbotos uz encefalīta vīrusu, nelīdz arī nekādas antibiotikas. Apkārtējiem cilvēkiem slimnieks kā infekcijas avots nav bīstams.