Baltkrievijā netālu no Polockas piektdienas vakarā notikusi Krievijas naftas produktu vada avārija, kuras dēļ aptuveni 100 tonnas dīzeļdegvielas nonākušas tuvējā Ullas upē un no tās arī 14 kilometrus attālajā Daugavā. Latvijas atbildīgie dienesti par notikušo uzzinājuši tikai sestdienas priekšpusdienā. Baltkrievijā šodien ir nacionālie svētki, tādēļ katastrofas faktu vietējās varasiestādes maksimāli ilgi mēģināja noklusēt.
Ap plkst. 13.00 dīzeļdegvielas piesārņojums atradās aptuveni 20 - 27 kilometrus no Latvijas robežas. Mūsu valsts speciālistiem tikai ar lielām grūtībām izdevies Daugavā pie Latvijas robežas izvietot dīzeļdegvielu norobežojošās bonas.
Pirmais mēģinājums nostiept jūras bonas ar četru motorlaivu palīdzību beidzās neveiksmīgi, jo motorlaivām pietrūka jaudas. Latvijas radio no notikuma vietas ziņo, ka bonu ierīkošanu traucējusi arī stiprā straume, kas nožogojumus uzreiz rāvusi sev līdzi pa upi uz leju. Patlaban bonas atrodas aptuveni par 500 metriem zemāk pa straumi, nekā tās sākotnēji bija plānots novietot. Speciālisti bažījas, vai tās patiešām spēs efektīvi funkcionēt.
Patlaban jau esot zināms, ka piesārņojuma josla Baltkrievijas teritorijā ir aptuveni 8 - 10 kilometrus gara un dīzeļdegviela tur sadalījusies atsevišķos pleķos. Latvijas radio korespondente Silvija Smagare no notikuma vietas ziņo, ka arī Baltkrievijas pusē speciālajiem dienestiem tomēr ir izdevies daļu piesārņojuma savākt, taču joprojām nav īsti zināms, cik liels daudzums dīzeļdegvielas ir ieplūdis upē.
Piedrujā ar helikopteru no Baltkrievijas ir ieradies mūsu kaimiņvalsts vicepremjers Viktors Burja un ārkārtas situāciju ministra vietnieks Boriss Borengolds.
Viktors Burja pēc tikšanās ar Latvijas premjera vietas izpildītāju Ati Slakteri informēja, ka naftas produktu vads pieder kādai Krievija kompānijai un Baltkrievijā tas stiepjas 1800 kilometru garumā.
Dīzeļdegvielas noplūde notikusi cauruļu savienojuma vietā. Lai noskaidrotu tās cēloņus, metāla paraugi nosūtīti ekspertīzei. Plīsusi mazākā 375 milimetru caurule.
Noplūdes laikā caurulē bijis 45 atmosfēras liels spiediens. No cauruļvada Ullas upē noplūdušas aptuveni 100 tonnas dīzeļdegvielas. Lai gan esot bijušas uzstādītas septiņas bonu rindas, dīzeļdegviela pa Ullas upi ieplūdusi Daugavā. Tomēr Baltkrievijas speciālistiem izdevies savākt lielu daļu piesārņojuma.
Daugavpils un Krāslavas rajona iedzīvotāji par notikušo ir ļoti satraukti, jo daudzviet no Daugavas ūdens tiekot ņemts lopu dzirdīšanai un siltumnīcu laistīšanai. Turklāt dažviet Daugavas ūdeņi joprojām ir appludinājuši mazdārziņus.
Gadījumā, ja neizdosies piesārņojumu aizturēt pie Latvijas - Krievijas robežas, līdzīgus dīzeļdegvielas pārtveršanas pasākumus plānots organizēt arī Daugavpilī.
Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes speciālisti izvērtē iespējamās vietas, kurās šajos lielā caurplūduma apstākļos tehniski varētu izvietot bonas piesārņojuma uztveršanai, piemēram, Krāslavā pie tilta.
Straumes ātrums Latvijā, Daugavas augštecē ir ne mazāks kā 1,3 metri sekundē. Caurtece pie Daugavpils sasniedz 1800 kubikmetrus sekundē.
Pirmās apdzīvotās vietas Latvijā, kas izjutīs piesārņojumu, ir Piedruja un Krāslava.
Krāslavai un Daugavpilij šā piesārņojuma dēļ dzeramā ūdens problēmas neradīsies, jo šīs pilsētas izmanto dziļurbumu ūdeni.
Dīzeļdegviela var sajaukties ar ūdeni, kā arī uzkrāties Daugavas līkumos un palienēs.
SIA "Rīgas ūdens" preses sekretārs Artūrs Mucenieks pastāstīja, ka dīzeļdegvielas piesārņojums Daugavā, kas no Baltkrievijas tuvojas Latvijai, neapdraud dzeramā ūdens kvalitāti Rīgā.
Šorīt notikusi "Rīgas ūdens" speciālistu apspriede, lai izvērtētu iespējamos draudus un rīcību, ja piesārņojums sasniegtu Rīgu. Speciālisti regulāri veic ūdens pārbaudes, gan ūdens ņemšanas vietā Daugavā, gan dzeramā ūdens sagatavošanas stacijā. Uzņēmumam pārstāvji regulāri sazināsies ar Krīzes vadības padomi, lai sekotu notikumu attīstībai.
Kā informēja Mucenieks, apzinātas visas rezerves apakšzemes ūdens gūtņu jaudas, pārbaudīti ūdens piegāžu mehānismi, lai nepieciešamības gadījumā varētu palielināt ūdens piegādes.
Kā uzsvēra Mucenieks, iespēja, ka piesārņojuma dēļ varētu tikt apturēta dzeramā ūdens sagatavošanas stacija "Daugava", ir tuva nullei.