Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9232929t1hbc31.jpg)
Vislielākā slodze mājoklī jāiztur grīdām. Tām projektēšanas un būvniecības laikā pievēršama īpaša uzmanība. Var atspēlēties pat sīkas paviršības, nemaz nerunājot par apzinātu ekonomiju uz kvalitātes rēķina.
Celtniecības izmaksas (materiāli, darba alga) kāpušas ne vien tiltu, bet arī mājokļu būvniecībā, tāpēc topošās privātmājas vai dzīvokļa īpašniekam jādomā par optimālākiem, bieži vien neierastiem risinājumiem.
Veicot aprēķinus, ne viens vien nonācis pie secinājuma, ka pasiju un dēļu klājuma naglošanas vietā finansiāli izdevīgāk un tehniskajā ziņā varbūt pat labāk ir melno grīdu betonēt.
Skaņas izolācija
Izbūvējot starpstāvu pārsegumus un attiecīgi arī grīdas, jādomā ne vien par tās nestspēju, bet arī par skaņas izolāciju. Vislabāk to nodrošinās materiāls ar lielāku masu. Lai gan slodzes dēļ pilnīgi pietiktu ar 18 cm biezu monolītā betona pārsegumu, pat pāris centimetru biezāka kārta labāk izolēs skaņu. Tāpēc celtniecības laikā nav ieteicams ekonomēt uz betona rēķina. Vēlāk var nākties maksāt krietni vien dārgāk, lai uzlabotu ēkas skaņas izolāciju.
Gan tikko uzceltās, gan rekonstruējamās ēkās grīdām skaņas un siltumizolācijas uzlabošanai ieteicams izmantot Estrika izlīdzinošās betona grīdas. Tas ir speciāls sausais betona maisījums, ko sajauc jau pie objekta un pa caurulēm uzsūknē attiecīgajā stāvā. Tas ātri žūst un, apstrādājot ar speciālām slīpēšanas iekārtām un ievērojot pareizo tehnoloģiju, var iegūt gandrīz vai ideāli līdzenu virsmu.
Zem šīs betona kārtas ieklāj cietās akmensvates vai putupolistirola (augstākas cietības markas) plāksnes. Ja zem grīdas nav nepieciešams izvilkt instalācijas, var izmantot 2 cm biezas akmensvates plāksnes, bet, ja velk instalācijas, tad 5 – 6 cm biezas. Šāda betona grīda ir gatava gan linoleja, lamināta, gan flīžu ieklāšanai.
Latvijā ir pietiekami daudz būvfirmu, kas nodarbojas ar šādu grīdu ieklāšanu, taču, ja uzskatāt, ka to varat veikt pašu spēkiem, betona jaucējiekārtas un sūkņus ir iespējams iznomāt.
Paaugstināta nestspēja
Pārbūvējot vecās ēkas, bieži vien vairāk jādomā par starpstāvu pārsegumu nestspējas, kā arī ugunsdrošības un hidroizolācijas paaugstināšanu. Visbiežāk tas attiecināms uz vecajām daudzdzīvokļu ēkām, kurām starpstāvu pārsegums veidots uz koka sijām.
Šādā gadījumā izdevīgi izmantot speciālas profilētās metāla loksnes, uz kurām veido plānu betona kārtu. Šīs cinkota metāla plāksnes ir arī ātri montējamas. Sākotnēji tās izpilda veidņa funkcijas, bet vēlāk kalpo kā stiegrojums, paaugstinot grīdas nestspēju. Tās noderīgas arī tad, ja vēlaties ierīkot siltās grīdas – siltumnesošos kabeļus montē uz profiliem un pēc tam iebetonē.
Šādu starpstāvu pārsegumu vecajās mājās ieteicams ierīkot tad, ja dzīvojamā platībā maina telpu lietošanas funkcijas, piemēram, bijušās guļamistabas vietā ierīko vannas istabu, kur vajadzīga kārtīga hidroizolācija.
Ja grīdai nepieciešama paaugstināta nestspēja, parastā betona vietā var izmantot betonu ar metāla šķiedrām jeb fibrubetonu.
Betons kā tērauds
Betona masas nestspēju parasti paaugstina metāla armatūra. Taču tie, kuri ar šādu darbu jau saskārušies, zina, ka tas ir visai piņķerīgs un attiecīgi darbietilpīgs. Jau vairākus gadus arī Latvijā ieviests jauns produkts – ar tērauda šķiedrām stiegrots betons. Par pionieri šajā jomā var uzskatīt SIA «Primeks», taču tagad šādu betonu piedāvā arī SIA «B 25», SIA «Rudus Latvija» un citas firmas.
Kā stāsta speciālisti, parastais armētais betons sāk strādāt tikai tad, kad betona masa slodzes dēļ pārlūst – tajā brīdī armatūra nostiepjas un slodze tiek pārnesta uz to. Teorētiski šāds pārsegums ir pārlūzis betons, kas balstās uz stiegrojuma armatūru.
Fibrubetonā ir ļoti daudz tērauda skaidu, tās ir dažādās vietās. Katra sīkā plaisiņa, kas sāk veidoties, ļoti ātri atduras pret kādu no šīm metāla šķiedrām un nostiegrojas, tādējādi jau pašā sākumā novēršot iespēju veidoties lielākām plaisām. Šādu mikroskopisku plaisiņu pārsegumā var būt ļoti daudz, taču tās nav pamanāmas.
Skaidiņas betonā ir dažādos virzienos, tādējādi arī masu tās satur kopā visdažādākajos virzienos, neļaujot tai plaisāt. Tas ir sevišķi svarīgi, betonam saraujoties vai, tieši otrādi – temperatūras ietekmē izplešoties.
Skaidiņu daudzumu nosaka pēc konstruktoru aprēķiniem – nestspējas paaugstināšanai nepieciešams vismaz 30 kg skaidu uz 1 kubikmetru betona.
Ļoti augsta metāla šķiedru dozācija ļauj veidot plāksnes bez šuvēm, savā ziņā tās varētu dēvēt arī par metāla plāksnēm.
Mājas karkasa aizpildīšana
Paaugstinātas spiedes noturības betona izmantošana ir izdevīga rekonstrukcijas objektos, kur starpstāvu pārsegumiem agrāk izmantotas koka brusas. Īsti labus kokmateriālus atrast mūsdienās ir visai problemātiski, savukārt tērauda sijas sagādā problēmas ne tikai sava garuma, bet arī svara dēļ.
Risinājums – vecās sijas izņem, liek veidņus un veido pārsedzi. Lietojot fibrubetonu, tāpat vajadzēs iestrādāt enkurus un citus sasaistes elementus, taču māja būs kļuvusi vēl stabilāka.
Fibrubetona papildu kārta ir labs risinājums arī tad, ja nepieciešams pastiprināt dobto paneļu pārseguma slodzes noturību, piemēram, ja virs pagrabstāva gribat ierīkot ražotni. Fibrubetons palielinās gan nestspēju, gan paneļu stabilitāti.Protams, šādas pārmaiņas ēkā drīkst veikt tikai pēc sertificētu arhitektu un konstruktoru aprēķiniem un rasējumiem.
Būvmateriālu veikalos šādas metāla šķiedras var nopirkt atsevišķi un pastiprināt betonu pašu spēkiem. Tomēr bez profesionāļa palīdzības to darīt nebūtu ieteicams.
Šādas fibrubetona grīdas ir ideāls risinājums arī dažāda lieluma angāros, darbnīcās. Pateicoties metāla šķiedrām ir iespējams arī bezšuvju laidums.
Arī dzīvojamās telpās
Betona grīdas var būt ne tikai ražošanas, bet arī dzīvojamās telpās. Ja betona masu noslīpē ar speciālām iekārtām, grīda top skaista – gluži kā spogulis. Tā ir arī ļoti noturīga pret mehāniskiem triecieniem. To varētu uzskatīt par sen zināmo teraco grīdu mūsdienīgu izpildījumu.
Tā kā betona masu var iekrāsot, dizaineriem ir visas iespējas panākt savdabīgu risinājumu katram mājoklim. Glīti izskatās sarkana grīda ar baltiem akmentiņiem, vai balta ar melniem utt. Šādām grīdām ir arī praktisks labums – nav nekādu uzkopšanas grūtību pat tad, ja no šīs telpas ir izeja uz dārzu vai mauriņu.
Šādas grīda maksā apmēram 60 latu par kvadrātmetru, un pirmajā brīdī šķiet, ka lētāk izmantot flīzes. Taču kvalitatīvas, ekskluzīva dizaina flīzes maksā ļoti dārgi, un betona pamatne jāgatavo arī pirms flīzēšanas.