Vienam acis uz kātiņiem, otrs «redz» ar ausīm

Dzīvniekiem ne mazāk svarīga par ožu, dzirdi un tausti ir redze. Acs gaismas uztverošās šūnas iedalāmas divās grupās. Vienas paredzētas krāsu redzei, otras – gaismas uztverei. Dzīvnieku sugām ir atšķirīgas šo šūnu proporcijas. Cilvēkiem un primātiem dominē krāsu uztveršanas šūnas, citiem zīdītājiem pārsvarā ir šūnas, kuras rada melnbaltu vai pelēku attēlu, bet putniem tās, kuras veido krāsu attēlu.

Zoologs Jānis Ozoliņš atgādina, ka acs dod fizisko kontaktu, tomēr attēls veidojas smadzenēs. Tas projicējas uz tīklenes apgrieztā veidā.

Labu redzi raksturo asums – sīku objektu izšķirtspēja attālumā un redzes leņķis. Laba redze ir briežu dzimtas dzīvniekiem – staltbriežiem, aļņiem, stirnām un plēsējiem, kā, piemēram, vilkiem un lūšiem. Tiem dzīvniekiem, kuri uzturas klajumos, redze ir labāka nekā tiem, kuri mīt biezokņos vai alās. Turklāt viņi labāk saskatīs kustīgu nekā stāvošu objektu.

Zaķis vaļējām acīm neguļ

Par zaķi mēdz teikt, ka tas ir veikls un bailīgs. Taču, kā lai nebīstas, ja vajātāju netrūkst. Iespējams, arī tāpēc evolūcijas laikā zaķim izveidojies visplašākais redzes leņķis (gandrīz 360 grādi). Telpiskais attēls, kas veidojas, pārklājoties abu acu redzeslaukiem, garausim ir tikai šaurā leņķī uz priekšu un uz aizmuguri. Interesanti, ka pašā degungalā un pie pakauša nelielā attālumā zaķis neredz vispār. Plēsējiem labāk attīstīta telpiskā redze, bet ne tik plašs redzeslauks.

Bieži mēdz stāstīt medniekstāstus, ka zaķis modrības labad guļot ar atvērtām acīm. Taču tā nav patiesība. Ar atvērtām acīm garausis tikai snauž, atrodas sastinguma pozā. Tāda ir viņa taktika – pielaist vajātāju tuvu, lai pēdējā brīdī lēktu kājās un sāktu cilpot. Laižoties miegā, zaķis acis tomēr aiztaisa.

Ar trim plakstiņiem

Bebrs un ūdrs labi pielāgojušies dzīvei zem ūdens un tur arī redz. Viņu vājredzīgās acis dzelmē aizsargā izturīgais caurspīdīgais plakstiņš, kas ļauj vismaz atšķirt siluetus. Šiem dzīvniekiem, esot ūdenī, redzei nav izšķirošā loma, jo bebrs un ūdrs ir spējīgi ar taustes matiem, kuri atrodas dažādās ķermeņa vietās (pie purna, ausīm, priekšķepām), sajust vismazākos šķēršļus un ūdens svārstības. Zoologs Jānis Ozoliņš stāsta, ka reiz kādā eksperimentā, kad ūdram aizlīmēti acu plakstiņi, konstatēts, ka tik un tā dzīvnieks noķēris zivi.

«Redz» ar ausīm

Vienīgajiem lidojošajiem zīdītājdzīvniekiem sikspārņiem optiskā redze ir ļoti vāja, to kompensē skaņu redze – eholokācija. Lidojot ar atvērtu muti, dzīvnieki lidojuma laikā izdala cilvēkam gandrīz nedzirdamas ultraskaņas, kuras, sastopot šķēršļus, piemēram, koku zarus vai lidojošus kukaiņus, atbalsojas. Uztverot šīs atbalsis, zvēriņi gan orientējas telpā, gan pilnīgā tumsā. Arī zīdītāji delfīni spēj izdot augstfrekvences skaņas, kuras peldot izmanto kā hidrolokatoru apkārtnes izpētīšanai.

Kāpēc kaķim acis spīd?

Kaķa acs modelis ir ļoti universāls, darbojas kā fotoaparāta blende – dzīvnieka acu zīlītes var sašaurināties vai paplašināties. Kaķiem, lai redzētu, pietiek ar vienu sesto daļu no tā apgaismojuma, kas nepieciešams cilvēkam. Viņu spējas redzēt tumsā ir pārsteidzošas. Tumsā kaķu acu zīlītes paplašinās, lai uztvertu iespējami vairāk gaismas. Dzīvnieka acs izmanto pat to gaismu, kura atstarojas no tīklenes. Kaķa acu dziļumā ir spogulim līdzīgs slānītis, tāpēc dzīvnieka acis tumsā spīd. Taču kaķi atšķirībā no suņiem nespēj fokusēt redzi uz tuvumā esošiem priekšmetiem. Tas nozīmē – kaķi ir tālredzīgi. Suņi – tuvredzīgi. Kaķis vislabāk redz priekšmetus, kuri atrodas no viņa no 75 cm līdz 6 metru robežās.

Redz sev visapkārt, nepagrozot galvu

Visasākā redze ir dienas plēsīgajiem putniem, kuriem no liela augstuma jāierauga pat ļoti sīks laupījums. Piemēram, klinšu ērglis zaķīti saskatīs vismaz kilometra attālumā. Plēsīgajiem putniem acis atrodas satuvināti galvas priekšpusē, lai spētu koncentrēt uzmanību uz laupījumu. Uzskata, ka šo putnu redze ir ap desmit reizēm asāka nekā cilvēkam. Sīkākiem putniem, kuri barojas ar sēklām, ogām un kukaiņiem, acis atrodas galvas sānos, lai spētu saskatīt ienaidnieku plašākā leņķī. Piemēram, sloka redz sev visapkārt. Dienas putni redz krāsas un daļu no ultravioletā staru spektra, naktsputni – tikai pelēkos toņus (piemēram, pūces, taču tās redz arī dienā). D. Karla, P. N. Šūkera grāmatā «Neparastās dzīvnieku spējas» vēstīts: «Gaismas polarizāciju spēj uztvert daudzi gājputni. Baložiem īpašs tīklenes augšējās daļas apgabals analizē debesu polarizēto gaismu. Šajā tīklenes apgabalā atrodas neparasti fotoreceptori – dubultvālītes, viena no to funkcijām ir gaismas polarizācijas noteikšana. Putni redz Zemes magnētisko lauku. To uztver kā divus no gaismas viļņu garuma (krāsas) atkarīgus punktus savā normālajā redzes laukā.«

Kukaiņiem – mozaīkveida redze

Kukaiņi ir daudzveidīgi, un tikpat daudzveidīgas ir arī viņu redzes īpašības. Taču tiem ir līdzīga acs uzbūve. Kukaiņiem ir divas saliktās acis (fasetacis), starp kurām var būt arī vairākas atsevišķas actiņas. Fasetacis sastāv no daudzām omatīdijām – acs šūniņām, kuras ir izolētas no pārējām, un nav divu omatīdiju, kas būtu vērstas vienā virzienā. Tā rezultātā rodas mozaīkveida redze, t. i., attēls veidojas no daudziem sīkiem attēliem, kuri apvienojas mozaīkā.

Kukaiņi nespēj fokusēt skatienu. Kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis teic: «Kukaiņiem var būt vairāk acu nekā citiem dzīvniekiem. Piemēram, lapsenei ir divas saliktās acis un vēl trīs actiņas uz galvas virspuses (kopā piecas). Kukaiņi spēj labi atšķirt krāsas, ja tam ir bioloģiska nozīme. Piemēram, taureņi atpazīst krāsas, turklāt izšķir ultravioleto gaismu un infrasarkano (siltuma staru) gaismu. Labāka redze ir dienas nekā nakts kukaiņiem. Tie, kam acī ir vairāk fasetaču, redz tālāk. Spāres redz līdz 2 – 3 metru tālumā, taurenis ir tuvredzīgāks, redz 20 – 30 cm attālumā. Muša redz līdz 60 cm.»

Ne visi kukaiņi redz krāsas, piemēram, skudrām tas nav lemts. Redzes asumu kukainim nosaka omatīdiju skaits acī. Kukaiņiem ir gandrīz 360 grādu plašs redzes lauks, jo to acu virsma ir izliekta.