Vidzemes lielākais otrreizēji pārstrādājamo krāsaino un melno metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmums SIA "Stingers" februārī un martā sešās Vidzemes pilsētās veica socioloģisko pētījumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi un vērtējumu par apkārtējās vides piesārņojumu ar cilvēku radītajiem atkritumiem un izejvielu otrreizējo pārstrādi.
Vides piesārņojums Vidzemē ir problēma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau apkopoti dati par trim pilsētām – Smilteni, Cēsīm un Valmieru, ar kuriem varu iepazīstināt arī "Druvas" lasītājus.
Pasūtījuma izpildītājs, Vidzemes augstskolas politoloģijas nodaļas 4.kursa students Andris Jakovļevs informē, ka aptaujā iegūtie dati raksturo sabiedrības viedokli par cilvēku radīto apkārtējās vides piesārņojuma problemātiku.
"Aicinājām iedzīvotājus aizdomāties par veidu, kas viņus stimulētu pievērst lielāku uzmanību un mudinātu iesaistīties apkārtējās vides sakopšanā, videi nodarītā kaitējuma mazināšanā. Apzinājām cilvēku viedokli par otrreizējo izejvielu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, kā arī lūdzām atbildēt uz dažiem citiem jautājumiem," stāsta A. Jakovļevs.
Kopējais respondentu skaits Cēsīs, Siguldā, Rūjienā, Smiltenē, Valkā un Valmierā veido nepilnus septiņus simtus. Tā kā respondentu skaits
katrā pilsētā salīdzinoši neliels, iespējamās statistiskās kļūdas dēļ procentuālie dati uzskatāmi par aptuveniem.
Uz jautājumu, vai ir aktuāla cilvēku radītās apkārtējās vides piesārņojuma, vides degradācijas problemātika, lielākā daļa iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši. Visvairāk pozitīvu atbilžu bija Smiltenē - 76,7 %, Valmierā - 68,7%, Cēsīs 65 %.
"Lielākā daļa apstiprinošo atbilžu sniedzēju savu viedokli argumentēja ar apkārtējās vides, īpaši gaisa, mežu, pludmaļu un citu rekreācijas vietu piesārņojumu, kas var ietekmēt arī veselību. Daži aptaujātie atzina, ka tas vizuāli bojā ainavu. Dažiem tas nešķita aktuāli, jo viņus tas tiešā veidā neskarot, līdz ar to par to nedomājot. Tuvējā apkārtne viņiem esot sakopta un vides piesārņojuma problēma nav aktuāla. Visvairāk tādu atbilžu bija Cēsīs - 21%, bet Valmierā un Smiltenē ap 14-15 %," stāsta pētījuma veicējs.
Kas stimulētu pievērst lielāku uzmanību un mudinātu līdzcilvēkus apkārtējās vides sakopšanā, videi nodarītā kaitējuma mazināšanā? Gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka tas ir katra cilvēka pienākums un nekāds papildu stimuls nav nepieciešams. Šādi atbildēja 49 % Valmierā, 47 % Cēsīs un 41 % Smiltenē. Daļa iedzīvotāju atzina, ka viņus pamudinātu tikai atlīdzība par darbu, un šāda nostāja visvairāk izplatīta Smiltenē28 % aptaujāto, vismazāk Valmierā – 17 %. Katrs septītais respondents uzskata, ka viņus un līdzcilvēkus pievērst lielāku uzmanību vides problēmām varētu mudināt ar atbilstošu likumu palīdzību. Visvairāk tā domā Smiltenē. Daži valmierieši un cēsnieki izteica nepieciešamību veidot informatīvos un izglītojošos materiālus, rīkot talkas un tamlīdzīgi aktualizēt šo problēmu.
Vairums respondentu atbalsta otrreizējo izejvielu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Šādi domā
75,6 % aptaujāto Smiltenē, 72 % Valmierā un 66 % Cēsīs. Viņu argumentācijas pamatā ir vides sakopšanas nepieciešamība, atkritumu un piesārņojuma mazināšana. Daļa iedzīvotāju atzina, ka viņiem šī problēma nav aktuāla, ka viņi tai nepievērš vērību. Visvairāk šādu noraidošu atbilžu saņemts Cēsīs - 11 %, Valmierā tā domā 7,3 % aptaujāto, bet Smiltenē 4,4 %.
"Negatīvajās atbildēs dominēja viedoklis, ka otrreizējā pārstrāde īsti nedarbojas, ka tā ir sarežģīta, nepieejama, ir pārāk maz konteineru, viņuprāt, no otrreizējiem materiāliem pagatavotās preces esot nekvalitatīvas," skaidro A. Jakovļevs.
Uz jautājumu, kā iedzīvotāji vērtē metāllūžņu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, 82 % smilteniešu, 67 % cēsnieku un 47,6 % valmieriešu atbildēja pozitīvi, jo tādējādi tiek sakopta apkārtne, mežos, ceļmalās nemētājas metāllūžņi. Vidēji katrs desmitais respondents atzina, ka tā ir iespēja ne tikai sakopt, bet arī nopelnīt. Negatīvo atbilžu pamatā ir izplatītā metālu zagšana. Visvairāk to uzsvēra valmierieši un cēsnieki, aicinot uzņēmumus, kas nodarbojas ar metāllūžņu iepirkšanu, pievērst tam lielāku uzmanību.
"Vairums respondentu, izsakot viedokli par vispiemērotāko un atbalstāmāko metāllūžņu nodošanas veidu otrreizējai pārstrādei, atzīst, ka apmierina pašreizējā kārtība, kad uzņēmumi metāllūžņus pieņem iepirkšanas punktos un izbraukumos. Katrs trešais valmierietis un katrs ceturtais cēsnieks vēlas, lai būtu brīvi pieejami konteineri metālu nodošanai. Smiltenē šādu nepieciešamību izteica tikai 6 % respondentu. Jāatzīst, ka konteinerus vēlas galvenokārt tie, kuri nav nodevuši metāllūžņus, bet vēlas tos šķirot. Tas saistāms ar maziem lūžņu apjomiem, ko veido saimnieciskie un sadzīves atkritumi," stāsta A. Jakovļevs.
Pētījuma pasūtītājs SIA "Stingers" un tā izpildītājs Andris Jakovļevs saka paldies iedzīvotājiem par atsaucību un pretimnākšanu, cerot uz sabiedrības iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā.