Vējbakām pienācis laiks atkāpties

Sabiedrībā gan valda dažāds viedoklis par nepieciešamību vējbaku vakcīnu iekļaut vakcinācijas kalendārā – karstu diskusiju laikā izskanējuši daudzi «par» un «pret». Tomēr vadošie infektologi, epidemiologi un ģimenes ārsti uzskata, ka, iekļaujot vakcīnu pret vējbakām valsts apmaksājamo vakcīnu sarakstā, valsts rīkojas atbildīgi, progresīvi un pamatoti.

Vairāk ieguvumu nekā zaudējumu

Kādi ir speciālistu argumenti, kas pamato vakcinācijas nepieciešamību? Pirmkārt, vējbakas ir gaisa pilienu infekcija jeb saslimšana, kas izplatās ar gaisa starpniecību, inficētam cilvēkam klepojot, šķaudot, runājot. Inficētās personas ir «lipīgas» visai ilgu laika periodu – sākot no divām dienām pirms izsitumu parādīšanās līdz sešām dienām pēc brīža, kad jauni izsitumi vairs nerodas. Imunitāti pret vējbakām iespējams iegūt tikai ar vakcinācijas palīdzību vai slimību pārslimojot. Šai saslimšanai nav piemērojama cita, nespecifiska profilakse, piemēram, roku mazgāšana, organisma stiprināšana ar vitamīniem u. tml. Katru gadu ar vējbakām slimo 4 – 9 tūkstoši bērnu, bet reālais saslimšanas līmenis, pieskaitot arī tos slimniekus, kas slimo vieglā formā un nevēršas pie ārsta, ir līdz pat trim reizēm lielāks. Ar vakcinācijas palīdzību pret vējbakām būtu pasargāti līdz pat 85%, bet pret smagām slimības formām – līdz pat 95% vakcinēto bērnu. Pozitīvs iespaids no vakcinācijas būtu arī tiem cilvēkiem, bērnu vecākiem un bērniem, kas nav vakcinēti pret vējbakām un nav izslimojuši šo slimību, jo, tiklīdz vakcinācijas līmenis pret kādu saslimšanu ir pietiekami augsts, slimības izraisītājs nespēj izplatīties un inficēt nevakcinētos. Tātad, vakcinējot bērnus pret kādu infekcijas slimību, netieši no šīm slimībām tiek pasargāti arī tie bērni, kas kādu iemeslu dēļ vakcinēties nevar.

Otrkārt, kaut arī parasti vējbakas ir viegla slimība, atsevišķos gadījumos var rasties komplikācijas jeb sarežģījumi (encefalīts, pneimonija u. c.). Vējbaku izraisītāji pēc slimības pārslimošanas var saglabāties organismā nervu sistēmas šūnās un vēlāk izpausties kā tautā zināmā saslimšana – jostas roze. Ārsti novērojuši, ka bērni pēc pārslimošanas ar vējbakām biežāk slimo arī ar citām respiratorajām jeb elpošanas ceļu saslimšanām. Smagi un pat ar letālu iznākumu vējbakas var noritēt bērniem ar hroniskām ādas vai plaušu slimībām, personām, kas saņem sistēmisku kortikosteroīdu vai aspirīna terapiju. Saslimšana ar vējbakām īpaši smagi norit pieaugušajiem un jaundzimušajiem, kuru mātes saslimušas ar vējbakām piecas dienas pirms dzemdībām līdz divām dienām pēc tām (var būt letāls iznākums). Vējbaku vīrusu var nodot arī inficēta grūtniece auglim, izraisot jaundzimušā smagu saslimšanu vai nāvi.

Treškārt, speciālisti norāda, ka vakcinācijai pret vējbakām tāpat kā jebkurai citai vakcinācijai ir ne tikai pozitīvs iespaids uz cilvēku, bet arī sabiedrību kopumā – vakcinācija novērš saslimšanas gadījumus, tātad arī skolu un bērnudārzu kavējumus, darba kavējumu, vecākiem paliekot mājās ar bērniem. Samazināsies arī apmeklējumu skaits pie ģimenes ārstiem.

Ceturtkārt, nedrīkst aizmirst, ka saslimšana ar vējbakām bērnam rada spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus, ko izraisa temperatūra, sāpes, nieze, izsitumi uz ādas, kurus nedrīkst kasīt, lai nepaliktu rētas uz ķermeņa un sejas. Atsevišķos gadījumos, pievienojoties bakteriālai infekcijai, pēc ādas bojājumiem paliek rētas, arī uz sejas.

Efektivitāti apliecina klīniskie pētījumi

Pašlaik pret vējbakām piedāvāts izdarīt pirmo poti jeb t. s. pamata vakcināciju. Speciālisti uzsver, ka vienreizēja vakcinācija pret vējbakām nodrošina ilgstošu aizsardzību. Pēc Pasaules Veselības organizācijas oficiālajiem datiem, 20 gadu klīniskie pētījumi Japānā un 10 gadu pētījumi ASV apliecina, ka pēc vienreizējas vakcinācijas 90% bērnībā vakcinēto saglabājas aizsardzība pret vējbakām. Valsts vakcinācijas kalendārs ar 2008. gada janvāri par valsts budžeta līdzekļiem pret vējbakām paredz vakcinēt 15 mēnešus vecus bērnus. Pēc nepieciešamības turpmāk tiks izvērtēta iespēja valstij nodrošināt arī bērnu revakcināciju.

Sabiedrības veselības aģentūra, kas katru gadu apkopo informāciju par infekcijas slimnieku skaitu, atgādina, ka vējbakas ir trešā Latvijā izplatītākā infekcijas slimība, kas galvenokārt skar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnus. Vienīgais vējbaku infekcijas avots ir inficēts cilvēks, un inficēšanās notiek tiešu kontaktu vai gaisa pilienu veidā. Inficēšanās risks pieaug, bērnam sākot apmeklēt bērnu kolektīvus, kuros visbiežāk novēro vējbaku uzliesmojumus.

Iespēja bērnam saņemt bezmaksas poti pret vējbakām tieši 15 mēnešu vecumā nav nejaušība, jo speciālisti izsvēruši, ka šajā laikā bērni zaudē no mātes iegūtās antivielas un tiek vakcinēti pret masalām/masaliņām/epidēmisko parotītu. Tāpēc, sākot ar 2008. gadu, vienlaikus ar jau minēto poti bērnu varēs vakcinēt arī pret vējbakām.

Pašlaik valsts imunizācijas programma ir efektīvākais preventīvais infekcijas slimību novēršanas pasākums valstī. Vakcīnas, kuras izmanto šīs programmas īstenošanai, ir efektīvas un drošas. Tomēr ir grūti prognozēt vakcīnas iedarbību uz cilvēka, bērna organismu, jo katrs cilvēks ir unikāls un neatkārtojams un uz vakcīnās vai medikamentos esošajām vielām var reaģēt atšķirīgi, tādēļ ir iespējams, ka pēc vakcīnas saņemšanas var rasties reakcijas un ļoti reti – komplikācijas. Tas ir normāls process, jo arī cilvēku reakcija uz zālēm ir atšķirīga.

Atgādinām, ka tā saucamā obligātā vakcinācija ir valsts apmaksāta vakcīna pret kādu infekcijas slimību, kas ir iekļauta vakcinācijas kalendārā, bet tā nav piespiedu vakcinācija. Ārstniecības personai izdarot vakcināciju, pacients vai par pacientu atbildīgā persona ir jāinformē par iespējamām vakcīnas blakusparādībām, kā arī par saslimšanas risku, ja bērns netiks vakcinēts.

Kādēļ var rasties komplikācijas

Kā jau minēts, diemžēl atsevišķos gadījumos pēcvakcinācijas periodā var būt nevēlamas blakusparādības jeb vakcinācijas izraisītās komplikācijas. Piemēram, komplikācijas var izraisīt pašas vakcīnas komponenti – vakcīnas ir bioloģiskas izcelsmes zāļlīdzekļi. Ievadītas organismā, tās rada imunitāti pret vakcīnregulējamām infekcijām, izraisot organisma imūnsistēmas reakciju uz vakcīnu. Imūnsistēmas reakcijas ietvaros var rasties arī blakusparādības.

Komplikācijas var izraisīt kļūda vakcīnas uzglabāšanā, sagatavošanā vai ievadīšanā (nesterila injekcija; nepareizi sagatavota vakcīna; vakcīna injicēta nepareizā vietā). Procedūras kļūdas rodas nepareizas rīcības, neuzmanības vai nejaušības dēļ darbā ar vakcīnu; transportējot, uzglabājot vai sagatavojot vakcīnu, sagatavojoties injekcijai vai izdarot injicēšanu. No procedūras kļūdām iespējams izvairīties.

Pēcvakcinācijas periodā var parādīties ar vakcināciju nesaistīti simptomi, kas dažreiz maldīgi tiek uzskatīti par vakcinācijas sekām. Citiem vārdiem, nejauša sakritība laika ziņā, tas ir, simptomu parādīšanās pēc vakcinācijas tiek uzskatīta par cēloņsakarību. Vakcinācija parasti tiek veikta agrīnā dzīves posmā, kad bieži vērojamas dažādas slimības, infekcijas, kā arī iedzimtu un neiroloģisku slimību manifestācijas. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka daudzos gadījumos, ieskaitot letālos, šīs nejaušās sakritības dēļ cēlonis maldīgi tiek saskatīts vakcinācijā.

Ir arī gadījumi, kad komplikācijas var izraisīt bailes no pašas injekcijas vai tās radītās sāpes, nevis vakcīna.

Lai izvairītos no komplikācijām

Lai izvairītos no šīm retajām, nopietnajām blakusparādībām, ir ļoti svarīgi pirms vakcinācijas izvērtēt iespējamās kontrindikācijas. Pēc Eiropas Savienības pediatru konfederācijas izstrādātajām vadlīnijām kontrindikācijas vakcinācijai ir šādas:

• akūtas infekcijas slimības;
• imūndeficīts (dzīvās vakcīnas bērniem ar primāru imūndeficītu);
• progresējošas neiroloģiskas slimības (miopātija, miastēnija);
• smaga blakusparādība pēc tādas pašas vakcīnas iepriekšējās devas ievadīšanas;
• smaga tūlītēja, alerģiska reakcija uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām.

Der zināt

• Vējbakas ir Latvijā trešā izplatītākā infekcijas slimība, kas galvenokārt skar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnus.
• Katru gadu ar vējbakām slimo 4 – 9 tūkstoši bērnu, bet reālais saslimšanas līmenis, pieskaitot arī tos slimniekus, kas slimo vieglā formā un nevēršas pie ārsta, ir līdz pat trim reizēm lielāks.
• Imunitāti pret vējbakām iespējams iegūt tikai ar vakcinācijas palīdzību vai slimību pārslimojot. Šai saslimšanai nav piemērojama cita, nespecifiska profilakse, piemēram, roku mazgāšana, organisma stiprināšana ar vitamīniem u. tml.
• Ar vakcinācijas palīdzību pret vējbakām būtu pasargāti līdz pat 85%, bet pret smagām slimības formām – līdz pat 95% vakcinēto bērnu.