Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9413558t1h2b92.jpg)
Veģetārā uzturā izmanto augu valsts produktus. Tas nozīmē, ka jāatsakās no produktiem, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kā arī no zivīm un dzīvnieku taukiem. Grieķu filozofs Pitagors, arī veģetārietis, teicis: «Kamēr cilvēks nokaus dzīvniekus, tikmēr arī cilvēki viens otru nonāvēs. Kas nāvi un sāpes sēj, nevar cerēt uz mīlestību un prieku.»
Cilvēki nolemj kļūt par veģetāriešiem dažādu iemeslu dēļ — veselības, reliģisku vai vides aizsardzības apsvērumu vadīti. Veģetāra uztura izvēles motivācija: veselības — 78,4%, ētiska — 69,4%, ekoloģiska — 33,6%, estētiska — 28,4%, reliģioza — 22,8%, filozofiska — 21,6%, ekonomiska — 19,4%. Sākumā šai motivācijai bija tikai ētiski un reliģiozi apsvērumi, lai ievērotu bausli: «Tev nebūs nokaut!» Tagad noteicošais tomēr ir veselība un ekoloģija. Veģetārs uzturs paredz dažādas diētas — atkarībā no tā, kāda pārtika tiek ierobežota. Ovoveģetārieši nelieto ne pienu, ne gaļu, ne zivis. Ovolaktoveģetārieši ēd augu valsts pārtiku, olas un piena produktus, bet izvairās no gaļas, vistas gaļas un zivīm. Laktoveģetārieši ēd augu valsts pārtiku un piena produktus, bet nelieto olas, gaļu, vistas gaļu un zivis. Vegāni jeb īstie veģetārieši neēd nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus. Viņu uzturā ir graudi, sēklas, labība, rieksti, pākšaugi, augļi un dārzeņi. Vegāni neizmanto ādas izstrādājumus, ziepes, medu, kosmētiku vai šampūnus. Daļējie veģetārieši dažkārt pieļauj gaļas vai zivju lietošanu uzturā. Veģetārieši visus nepieciešamos vitamīnus uzņem ar augu pārtiku. Taču, izvēloties šādus ēšanas principus, daudz laika jāvelta ēdienkartes plānošanai, lai organismā netrūktu, piemēram, dzelzs. Pescoveģetārieši neēd gaļu. Frutārieši lieto tikai augu valsts produktus svaigā veidā.
Cilvēkiem, kas atsakās no gaļas, vajadzētu pievērst lielu uzmanību arī B12 vitamīnam un kalcijam, lai organismam to nepietrūktu. Šis vitamīns ir tikai dzīvnieku izcelsmes produktos, tāpēc veģetāriešiem to vajadzētu lietot atsevišķi vai ar produktiem, kas bagātināti ar šo vitamīnu. Kalciju ir viegli uzņemt, ja trīs reizes dienā tiek lietoti piena produkti. Vegāniem trīs reizes dienā jāēd ar kalciju bagātināti sojas ēdieni. Svarīgi, lai organismam netrūktu arī olbaltumvielu un dzelzs.
Lai organisms no augu izcelsmes produktiem saņemtu pēc iespējas vairāk dzelzs, jālieto pārtika un dzērieni, kas bagātīgi satur C vitamīnu, un augu izcelsmes produkti, kuros ir daudz dzelzs. C vitamīnu var uzņemt ar apelsīniem, apelsīnu sulu, zemenēm, kivi, papriku, tomātiem. Dzelzi satur pākšaugi — pupas, zirņi, pupiņas, lēcas, kā arī graudaugi, maize, makaroni, rīsi, svaigi dārzeņi, fermentēti sojas produkti, žāvēti augļi. Proteīnu veģetārieši var uzņemt ar piena produktiem un ar ēdieniem un dzērieniem uz sojas bāzes.
Vai viegli būt veģetārietim? Ja ir nolemts atteikties no gaļas, vajadzīgas zināšanas par pilnvērtīgu uzturu. Diemžēl vegāniem ne vienmēr ir viegli apmierināt visas organisma vajadzības, it īpaši, ja tas ir augošs organisms. Jāatceras, ka ne vienmēr veģetāra diēta palīdz novājēt.
Eksperta viedoklis
Dietologs Andis Brēmanis: «Veģetāram uzturam jābūt veselīgam»
Veģetārs uzturs var būt ļoti dažāds. Parasti iedomājas, ka veģetārieši neēd gaļu, bet lieto zivis, olas, piena produktus. Tie ir tā saucamie vieglie veģetārieši. Dažādu apsvērumu dēļ tā var rīkoties. Stingrie veģetārieši jeb vegāni neēd ne gaļu, ne olas, ne piena produktus, ne zivis, bet pārtiek tikai no augu valsts produktiem. Viņiem jāpievērš uzmanība tam, lai ēdienkartē būtu pietiekami daudz olbaltumu. Tai jābūt bagātīgai ar graudaugiem — rīsiem, griķiem, auzu pārslām, kā arī pākšaugiem — zirņiem, pupām, lēcām, sojas pupām, riekstiem. Parasti organisms optimālo olbaltumu daudzumu uzņem ar dzīvnieku valsts produktiem — augu valsts produktos tas nav tik pilnvērtīgs. Jāskatās, lai netrūktu dzelzs. Gaļa ir vislabākais dzelzs avots.
Svarīgs ir arī B12 vitamīns. Augu valsts produkti to faktiski nesatur. Izņēmums ir jūras, piemēram, kāposti, tāpēc šo vitamīnu nereti vegāniem nepieciešams lietot papildus.
Tradicionāli gaļu bieži vien izmanto pārstrādes produktu veidā — ēd šķiņķi, desas. Dažkārt doma, ka gaļa ir slikta, rodas, lietojot tieši šādus produktus. Jāizvērtē, cik bieži ēdienkartē ir svaiga gaļa, cik bieži — rūpnieciski pārstrādāti produkti. No uzturzinātnes viedokļa no gaļas nav jāatsakās. Dietologs nav veģetārās biedrības priekšsēdētājs, kas sludina šāda dzīvesveida priekšrocības! Veģetārs nenozīmē, ka ēdienkarte ir veselīga. Veselīgāka tā ir tāpēc, ka vairs nelieto rūpnieciskus gaļas produktus. Arī veģetārs uzturs var būt nepareizs, piemēram, ēdot čipsus, bet neveģetārs uzturs — perfekts un veselīgs.