Augsta inflācija – vēl četrus gadus

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Par to, cik ilgi turēsies augsta inflācija un kādas būs tās sekas, savu viedokli pauž Stratēģiskās analīzes komisijas eksperts profesors Edvīns Karnītis, kurš arīdzan ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis.

– Latvijā mēneša inflācija sasniegusi jau 9,5%, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs paziņojis par gaidāmo straujo cenu kāpumu vēl šogad maizei, pienam un citiem produktiem. Kāda varētu būt gada inflācija Latvijā šogad?

– Es nesaukšu nekādus ciparus, neesmu rēķinājis. Protams, pārtikas cenu kāpumam būs ietekme uz kopējo inflāciju.

Es turos pie teorijas, ka inflācija Latvijā augstā līmenī turēsies vēl labu brīdi. Latvija atrodas kopējā tirgū, ārējā tirdzniecība mums ir krietni lielāka nekā nacionālais kopprodukts. Tātad mūs skar visi tie procesi, kas notiek Eiropā un pasaulē.

Mana kā inženiera teorija ir tāda – mēs esam vienotā savienoto trauku sistēmā. Tajos šķidrums ir prece, pakalpojumi utt., kas brīvi tek no viena trauka (valsts) uz otru. Šis šķidrums visos traukos nostājas ja ne absolūti vienādā līmenī, tad tuvu tam gan. Te nu varam palūkoties uz «Eurostat» dokumentu, kur norādīti salīdzinošie cenu līmeņi Eiropas valstīs, vērtējot mājsaimniecību patēriņu, ievērojot tā saukto pirktspējas paritātes indeksu. Šie cipari rāda, ka visās vecajās ES valstīs cenu līmenis svārstās plus mīnus 10% koridorā no vidējā. Tātad vidējais cenu indekss ir 100% un ES valstīs tas ir kā nu kurai – 105, 102, 95% no vidējā utt. Vairāk atšķirīgas ir tikai dažas valstis: Somija, Zviedrija, Īrija ir krietnos padsmit procentos virs šiem 100%, tātad cenas tur ir virs vidējā rādītāja, Portugālē cenu indekss par 15% atpaliek no vidējā. No šā saraksta ārā «lec» Dānija, kur cenu indekss ir 135%.

Visas jaunās dalībvalstis, kur šis cenu indekss ir krietni zem 100, strauji «drasē» simtnieka virzienā. Latvijai cenu indekss 2006. gadā ir 58,8. Tātad mēs nedaudz vairāk kā par 40% atpaliekam no Eiropas vidējā cenu līmeņa. Gribam vai negribam, darām tur ko vai ne, mums šajā simtnieka virzienā nākas doties.

Papildus atcerēsimies, ka energoresursu un pārtikas cenas pasaules tirgū, tostarp arī Eiropā, kāpj, tādējādi arī 100% līmenis lēnām kāpj uz augšu. Es neredzu nekādas iespējas, kā šo procesu bremzēt.

Vienīgais, ko varam iespaidot, ir veids, kādā mēs Latvijā nonāksim pie šā 100% līmeņa. Šo laiku, kurā mēs ES vidējo līmeni sasniegsim, varam nosaukt par pārejas periodu.

Ekonomiskie procesi šajā laikā var būt dažādi. Mums vislabāk patiktu lēnais un līganais process, kura noslēgumā ir šī daudzkārt piesauktā «mīkstā piezemēšanās». Taču pārejas procesā viss ir atkarīgs gan no sistēmas inerces, gan no darbībām un spēkiem, kas tiek lietoti. Tādēļ pastāv vēl viens variants – straujais pārejas process, kur mēs aši pārskrienam šim 100% līmenim pāri un pēc tam krītam atpakaļ, ieskrienot svārstību režīmā. Un atsevišķās nozarēs mēs jau esam sasnieguši vai pat pārsnieguši ES cenas. Viens saka, ka šampūns mums ir dārgāks, cits saka – radioaparāti, vēl kāds min, ka nekustamais īpašums un celtniecības izmaksas utt. Šīs dārgākās lietas neglābjami ir iegājušas svārstību režīmā, kur cenu līmenis var būt divkārt vai pat trīskārt augstāks. Ilgi tas augstajā līmenī turēties nevar. To jau mēs redzam būvniecībā, kur līmenis ir uzskrējis augsts un izskatās, ka tūlīt kritīs atpakaļ. Cik zemu cenas kritīs, to nevar paredzēt, bet pēc tam atkal celsies. Šīs svārstības ienes nestabilitāti tautsaimniecībā, jo piezemēšanās var notikt ar pamatīgu dibena apdauzīšanu. Taču jebkurā gadījumā rezultātā nonāksim pie vidējā cenu līmeņa.

Lūk šo procesu pārejas laikā mēs paši zināmā mērā varam vadīt. Ņemot vērā savienoto trauku principu, mēs varam regulēt, cik resna ir caurule, kas traukus savieno, cik viskozs ir šķidrums, cik straujas ir plūsmas, vai un cik to stimulē vai ne utt.

– Vai tautsaimniecības nozarēm pastāv iespējas ES vidējā līmeņa sasniegšanai izvēlēties veidu, kā pārciest šo pārejas laiku?

– Viss ir saistīts. Šodien mēs vērojam procesus celtniecībā, kur oficiālās algas statistikā tiek norādītas 300 latu lielas algas. Es nesaprotu, kāpēc tad no nozarēm, kur tiek norādītas 500 latu lielas algas, cilvēki skrien strādāt uz celtniecību ar zemāku algu. «Latvenergo» sūdzas par cilvēku trūkumu. Te, lūk, speciālistiem jārāpjas stabos, jāvelk augstsprieguma līnijas, darbs nav no vieglajiem. Labāk taču mierīgi vilkt vadus pa dzīvokli, šāds darbs nav bīstams, ir mierīgs un arī alga lielāka.

«Latvijas gāze» sūdzas, ka šajā uzņēmumā vairs nav kvalificētu speciālistu, kas spēj sametināt gāzes caurules, jo visi strādnieki aizskrējuši metināt armatūras celtniecībā.

Augstās darba algas celtniecībā velk līdzi algas citos sektoros. Tādējādi nozaru patstāvības iespējas izvēlēties veidu, kā sasniegt ES vidējo līmeni, ir stipri nosacītas.

– Kad inflācijas līmeņa straujais pieaugums apstāsies?

– Kā Sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvis varu paskatīties uz vienu no nozarēm, ar kurām mums ir darīšana, – gāzes cenām. Mēs saprotam to, ka Krievija mums pacels tikpat augstas gāzes cenas kā Vācijai un tad cenu celšanās rimsies. Taču vienlaikus gāzes cenas pasaules tirgos turpina augt un pēdējos četros gados tās Vācijas mājsaimniecībām ir gandrīz dubultojušās. Protams, gāzes pakalpojumā ES valstīs ir cita cenu struktūra, taču arī pašas gāzes cenas aug.

Kas attiecas uz inflācijas tempiem un pārejas laika pārvarēšanu, mums jāatzīst – ar vienu kājas spērienu lielu vilciena vagonu izkustināt nevar, tā var tikai apdauzīt kāju. Galvenais ir pielikt pūles vagona izkustināšanai, bet, kad tas sācis ripot, piepūli var samazināt. Tagad mums ekonomikas attīstība, ar ko saistās arī inflācija, ripo. Tādējādi mēs šo piepūli, ko esam pielikuši ekonomikas iekustināšanā, varētu arī nedaudz samazināt. Tas nozīmē – varam taisīt bezdeficīta budžetus utt., tā būs virzība uz līgano režīmu. Ja mēs ejam ar inflācijas ātrumu 10% gadā (ņemot vērā cenu indeksu, kas mums ir nepilni 60% no ES vidējā), tad kādus četrus vai trīsarpus gadus mums tomēr vēl vajadzēs paciesties.

Inflācijas procesu ietekmē gan tā sasniegtā labklājība un pirktspēja, ko es šobrīd novēroju veikalos, gan naudas pieplūdums, ko dod ES fondi un nu jau arī Īrijā strādājošie. Turklāt atcerēsimies, ka pēc pirktspējas katrs Īrijas eiro Latvijā kļūst divas reizes vērtīgāks.

Pavērojiet veikalos – tur visi staigā pilniem iepirkumu groziņiem un pie kasēm ir garas rindas. Dārgās degvielas dēļ neviena automašīna pie sētas arī nav nolikta.

– Tad jau nav ko vaidēt par augošo dzīves dārdzību?

– Kopumā mums viss nemaz nav tik dārgs, arī labklājības līmenis kopumā aug strauji. Cita lieta – cilvēku pirktspēja vēl nav tik liela kā Eiropā. Ar cenu piebremzēšanu nekas nebūs līdzēts. Vienīgais, ko varam darīt, – vēl ražīgāk strādāt un celt ienākumus. Jo produktivitātes indekss taču atpaliek no ES vidējā līmeņa vairāk par 40%.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu